docSpainis mākslas Balvos - Balvu Centrālā bibliotēka
download 
Report Transcription
Spainis mākslas Balvos - Balvu Centrālā bibliotēka
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS Vaduguns Otrdiena 2013. gada 23. aprîlis Nr. 31 (8530) CENA abonentiem Ls 0,33 tirdzniecîbâ Ls 0,38 Viòiem ir laimçjies 7. Iesniegti astoòpadsmit saraksti Vakar – pçdçjâ kandidâtu sarakstu iesniegðanas dienâ - lîdz pulksten 15 mûspuses novadu vçlçðanu komisijâs bija iesniegti 18 saraksti, kuros kopâ startçs 281 deputâta kandidâts. Balvu novadâ paðvaldîbu vçlçðanâm reìistrçti 8 saraksti (137 kandidâti), Viïakas novadâ – 6 saraksti (137 kandidâti), Baltinavas novadâ – 1 saraksts (11 kandidâti), Rugâju novadâ – 3 saraksti (34 kandidâti). Baltinavas novada vçlçðanu komisijas priekðsçdçtâjs Aldis Meþals, jautâts, kas notiks, ja lîdz vakaram netiks iesniegts otrs saraksts, paskaidroja: “Ja domes vçlçðanâm nav reìistrçts neviens kandidâtu saraksts vai reìistrçts tikai viens kandidâtu saraksts, vçlçðanu komisija par to nekavçjoties ziòo Centrâlajai vçlçðanu komisijai, kas par 10 dienâm pagarina kandidâtu sarakstu iesniegðanas termiòu.” Spainis mâkslas Balvos Foto - E.Gabranovs Visticamâk pagarinâs termiòu Bedrçs stâda atraitnîtes Jau otro gadu pçc kârtas visâ Latvijâ ceïu bedres izrotâ ar ziedoðâm atraitnîtçm. Ðogad akcija notika 22.aprîlî agri no rîta. Latvijas bedrainie un dramatiski brûkoðie ceïi ir piesaistîjuði îpaðu uzmanîbu. Mûsu novadnieks Jânis Kossoviès, puíu akcijas rîkotâjs, saka, ka ar ðâdu rîcîbu mudina ceïu uzturçtâjus un paðvaldîbas rûpîgâk veikt savus pienâkumus. Ziedoðâs bedres uz ceïiem un brîdinoðâ zîme “Redzi? Bedre!” kalpos kâ aicinâjums bût vçrîgiem un uzmanîties no nedroðâm situâcijâm. V Nâkamajâ Foto - E.Gabranovs Piektdien, 26.aprîlî no plkst.19.00 lîdz 22.00 Balvu Centrâlâ bibliotçka jau ceturto gadu aicina apmeklçt iestâdi vçlâ vakarâ. Ðajâ laikâ bibliotçkâ notiek neparastas lietas. Ðis ir rakstnieka Rûdolfa Blaumaòa gads, tâpçc aktivitâtes bibliotçkâ noritçs îsti Blaumaniskâ stilâ “No nedarbiem pie darbiem”. Lieli un mazi bibliotçkas ciemiòi varçs pârbaudît savu erudîciju krustvârdu mîklu minçðanâ un prâta spçlç “Kurð gudrâks – Tu vai Blaumanis”, meklçt pareizâs atbildes internetâ, klausîties un skatîties pasakas, likt puzles, stâstît un klausîties joku stâstus un anekdotes, skriet orientçðanos. Foto - E.Gabranovs Pavadiet vakaru bibliotçkâ! Gâjienâ. Piektdienas pievakarç balvenieði un pilsçtas viesi vçroja neierastu ainu – gâjienu pilsçtas ielâs, kuru pavadîja smiekli, jautras èalas un aicinâjumi apmeklçt “Mâkslas dienu 2013” aktivitâtes. Kâds garâmgâjçjs izbrînâ rauca acis, jautâjot: “Ko gâjiena dalîbnieki darîs ar spaiòiem jeb, viòaprât, slaucençm?” Bçrni un jaunieði paskaidroja, ka govis neslauks, un piebilda: “Tas ir spainis mâkslas!” Piektdien “Mâkslas dienas 2013” Balvos atklâja ar gâjienu. Mâkslas skolas audzçkòi un citi interesenti iegriezâs 14 pilsçtas radoðajâs iestâdçs, kâ arî veikalos, lai informçtu par gaidâmajâm aktivitâtçm, kas Balvos ilgs lîdz 18.maijam. Balvu Mâkslas skolas direktore Elita Teilâne, jautâta, kâpçc akcijai Balvos izvçlçts nosaukums “Spainis mâkslas”, atjokoja: “Ja Rîgâ ir 100 grami kultûras, tad mums - spainis!” Balvenieðiem un pilsçtas viesiem, kuri vçl nav pamoduðies no ziemas miega, E.Teilâne vçl atrast sevî dzîvesprieku un ïauties tam izpausties. Jâpiebilst, ka visâs iestâdçs gâjiena dalîbnieki atstâja spaini, kas pçc noteikta uzdevuma veikðanas jâatgrieþ lîdz 6.maijam. Bçrni pastâstîja, ka iestâþu uzdevumus ir spaiòus piepildît ar mâkslu, tos pârvçrðot norâdîtajâ krâsâ jebkâdâ tehnikâ (krâsojot, pûðot, aplîmçjot u.t.t.). Piemçram, Balvu Centrâlâs bibliotçkas darbinieku uzdevums bûs panâkt, lai spainis pârtop tirkizzilâ krâsâ. Spaiòus - darba rezultâtus - 7.maijâ ikviens interesents varçs apskatît Balvu Mâkslas skolas pagalmâ, bet 10.maijâ - pie Balvu Novada muzeja, kur ciemosies brîvmâksliniece Elita Patmalniece. Balvu Novada muzeja vadîtâjai Ivetai Supei ikgadçjâs Mâkslas dienas asociçjas ar pavasari, krâsâm un prieku. Viòa visus noteikti aicina apmeklçt E.Patmalnieces izstâdi: “Kaut arî pagaidâm darbi nav izpakoti, ir skaidrs - tie pârsteigs ar savu koðumu un krâsainîbu. Izstâdes apmeklçjums ienesîs prieku ikvienâ sirdî!” (Izstâde bûs skatâma no 24.aprîïa lîdz 10.maijam – no aut.) Ðogad mâkslas dienâs bûs iespçja apskatît mûsu jauno mâkslas skolas mâkslinieku portretu izstâdi, skolotâju radoðos tekstiltehnikâ darinâtus darbus, metâlkalumus, redzçt Latviju aerofotogrâfijâs, studentu fotogrâfijas, priecâties par mûsu novadnieces Elînas Prancânes darbiem, kâ arî apmeklçt divas personâlizstâdes. Balvu Mâkslas skolas audzçkne Kristîne Lipska, kura nâkamgad pabeigs mâkslas skolu, neðaubâs, ka svçtku laikâ jâdarbojas kopâ gan bçrniem, gan jaunieðiem, gan pieauguðajiem. “Nenoþçlosiet!” viòa sola. E.Gabranovs adugunî G Vai nepazudîs 200 lati malkas iegâdei Atgrieþoties pie publicçtâ par pabalstiem G Ûdenskritums autobraucçju acu priekðâ Sabrûk ceïi Brieþuciema etnogrâfiskais ansamblis atzîmç 35. jubileju. Uzòçmçji tiekas treðajâ partneriâtâ Balvos. ISSN 1407 - 9844 4. lpp. 9 771407 984026 17 2. lpp. 2. V Otrdiena Vietçjâs ziòas 2013. gada 23. aprîlis Eiroreìions Artûrs Loèmelis Latvijâ Daugavpils novadâ un Daugavpilî izsludina ârkârtas situâciju. Valdîba pirmdien nolçma izsludinât ârkârtas situâciju Daugavpilî un Daugavpils novadâ, lai, pieaugot plûdu apdraudçjumam, dotu Valsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienestam (VUGD) un Valsts policijai tiesîbas piespiedu kârtâ evakuçt arî tos cilvçkus, kuri atsakâs pamest savu dzîvesvietu. Pagaidâm ârkârtas situâcija izsludinâta uz vienu nedçïu, bet nepiecieðamîbas gadîjumâ valdîba varçs lemt par ârkârtas stâvokïa reþîma pagarinâðanu. Lçmums par ârkârtas stâvokli paredz, ka paðvaldîbâm kopâ ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienestu bûs jânodroðina iedzîvotâju piespiedu evakuâcija un pamesto çku apsargâðana. Brâïi Vinteri atklâj miljonus vçrtu guríu sçklu siltumnîcu. Pazîstamie motobraucçji Jânis un Einârs Vinteri savâ zemnieku saimniecîbâ “Lîgo” Jelgavas novadâ atklâjuði divus miljonus latu vçrtu siltumnîcu. Kâdreizçjie Dakâras rallija dalîbnieki ik gadu zemnieku saimniecîbas “Lîgo” jaunajâ siltumnîcâ vçlas izaudzçt pâris tonnu guríu sçklu. Siltumnîcas platîba ir 10 700 kvadrâtmetri un tajâ tiek audzçti hibrîdie guríi, lai no tiem iegûtu sçklas. Siltumnîcas izveidç piesaistîts 770 tûkstoðu latu liels Eiropas Savienîbas finansçjums. Skolotâja alga pçc reformas varçtu bût 500 latu. Skolotâja alga par vienu slodzi pçc reformas varçtu bût 500 latu pirms nodokïiem,- svçtdien vçstîja Latvijas televîzijas raidîjums “De facto”, atsaucoties uz neoficiâlâm ziòâm. Skolotâju algas pagaidâm ir visai atðíirîgas, bet turpmâk tâ vairs nebûs. Kvalifikâcijas piemaksas varçtu bût lîdz pat 30% no algas, tomçr griesti vienalga bûðot 650 latu. Reforma paredz skolâs ieviest cieto algu, nevis, kâ tas ir paðlaik, kad algu rçíina pçc vairâkiem kritçrijiem. Atalgojums bûtu visiem vienâds par 40 stundu darba nedçïu. Paðlaik nevienlîdzîba algu ziòâ starp skolâm esot liela. Pçc raidîjuma izpçtîtâ paðlaik daïai skolotâju alga ir apmçram tûkstoð latu mçnesî pirms nodokïiem, bet citiem tikai 200 latu. Lielâkâs algas Latvijâ skolotâji saòem Siguldas Valsts ìimnâzijâ. /Ziòas no portâliem www.kasjauns.lv, www.delfi.lv/ Meklç sadarbîbas partnerus Ar mçríi nodibinât kontaktus, apmainîties ar derîgu informâciju un vienoties par sadarbîbas iespçjâm uzòçmçjdarbîbas attîstîbâ tikâs paðvaldîbu administrâciju pârstâvji un uzòçmçji no Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Bija ieraduðies arî viesi - Balvu novada sadarbîbas partneri no Baltkrievijas – Dokðicu paðvaldîbas delegâcija. Pasâkumu atklâja Eiroreìiona “Pleskava, Livonija Latvijas puses izpilddirektors Juris Annuðkâns, dodot vârdu uzrunai Balvu novada domes priekðsçdçtâja vietniecei Inârai Òikuïinai, kura vçlçja ikvienam klâtesoðajam iepazît un atrast uzòçmçjus, ar kuriem sadarboties tuvâkâ vai tâlâkâ nâkotnç. Eiroreìions “Pleskava - Livonija” kopð 2012. gada sekmîgi darbojas uzòçmçju tikðanâs organizçðanas un norises procesos. Ðâdu partneriâtu mçríis ir sniegt iespçjas Eiroreìiona teritorijâ esoðiem uzòçmçjiem no Latvijas, Igaunijas un Krievijas dibinât un attîstît sadarbîbu, tâdâ veidâ veicinot uzòçmçju aktivitâtes arî mûsu reìionâ. Uzòçmçji, kuri piedalîjâs iepriekð notikuðos pasâkumos Veru (Igaunijâ) un Pleskavâ (Krievijâ), ir novçrtçjuði to atzinîgi un izteikuði vçlmi ar turpmâk piedalîties ðâda veida saietos. Lai pasâkuma norisi padarîtu daudzveidîgâku, ielûdza Eiroreìiona paðvaldîbu sadraudzîbas pilsçtu delegâcijas, kas paplaðinâja ne tikai pasâkuma ìeogrâfiju, bet arî sadarbîbas iespçjas starp uzòçmçjiem. Ikviens partneriâta dalîbnieks visas dienas garumâ varçja ielûkoties uzòçmumu izveidotajâs prezentâcijâs un stendos, degustçt produkciju vai iepazît viòu sniegtos pakalpojumus, tad doties pie galdiòiem un vienoties par sadarbîbas iespçjâm. SIA “Kalna nami” vadîtâjs Pçteris Igaunis ðâdâ partneriâtâ ir pirmo reizi, taèu jau iepazinis vairâkus citu valstu raþotâjus, apmainîjies kontaktiem un plâno aizbraukt uz Igauniju paskatîties, kâ uzòçmçji lîdzîgâ kâ viòam raþoðanas nozarç darbojas kaimiòvalstî. Baltkrievijas meþsaimniecîbas uzòçmuma “Begomïskij ïeshoz” direktors Aleksejs Prokopovs no Vitebskas apgabala visas tikðanâs vçrtçja kâ izdevuðâs. “Lai arî sadarbîbas partneri Latvijâ mums jau ir, ðodien atradâm jaunus kontaktus, tikai laika - divdesmit minûtes vienai sarunai, bija par maz,” teica A.Prokopovs. SIA “Larta -1” valdes priekðsçdçtâjs Aivars Matulis no Rçzeknes pastâstîja, ka partneriâtâ aizvadîjis piecas tikðanâs ar uzòçmçjiem no Baltkrievijas, Krievijas un Igaunijas. “Mçs raþojam slaukðanas iekârtas, esam uzòçmums ar 60 gadu vçsturi, padomju laikâ bijâm vieni no vadoðajiem uzòçmumiem. Tagad sadarbojamies ar daudzâm valstîm, taèu kontakti nemitîgi jâatjauno. Mums ir dîleri Maskavâ, Sankt-Pçterburgâ, taèu (likteòa ironija!) nav Pleskavâ, kas no Rçzeknes atrodas divu stundu brauciena attâlumâ. Varbût pçc ðîs tikðanâs Balvos kas mainîsies un mçs atradîsim dîlerus arî Pleskavâ,” sprieda A.Matulis. Pleskavas tirdzniecîbas un rûpniecîbas palâtas prezidents Vladimirs Zubovs pastâstîja, ka no viòu apgabala uz Balviem atbraukuði 17 uzòçmumu vadîtâji, kas pârstâv daþâdas nozares - kokapstrâdes, celtniecîbas, metâlapstrâdes, tûrisma, daþâdu konsultâciju pakalpojumu un citas sfçras. “Ja attîstâs raþoðana, arî paðvaldîba kïûst bagâtâka no nodokïu iemaksâm un veiksmîgâk var risinât sociâlâs problçmas. Mçs par maz pazîstam savus raþotâjus un bieþi nezinâm viòu problçmas. Varbût viòiem vajag padomu, bet varbût labâk netraucçt? Varbût jâpasaka, ka citviet darbojas uzòçmums lîdzîgâ nozarç, tikai ir solîti priekðâ un jâbrauc mâcîties?” pârdomâs dalîjâs V.Zubovs. Viòð ar lepnumu pastâstîja, ka viena Pleskavas raþotne Soèos olimpiâdes laikâ piedâvâs âtrgaitas katamarânu, kas var pârvadât 24 pasaþierus un sasniegt âtrumu pat 60 km stundâ. “Varbût ne uzreiz sadarbîbas partneri izveidos lielu biznesu, bet interese bûs radîta. Uzòçmçjiem rodas jaunas idejas, jauna informâcija un domas. Ceru, arî mûsu delegâcija mâjup dosies apmierinâta,” tâ par savas valsts pârstâvju viesoðanos Balvos teica Eiroreìiona “Pleskava- Livonija” Igaunijas puses prezidents Madis Gross. Savukârt Ulle Juhta no Valgas uzsvçra, ka savulaik veikta analîze, uz kurâm valstîm uzòçmçji savu produkciju vçlçtos eksportçt. Kad izskançjis, ka arî uz Latviju un Krieviju, sapratuði, ka ðâdas tikðanâs var palîdzçt mazo un vidçjo uzòçmumu attîstîbâ. “Kâ íirsis uz tortes izskançja “Jâ!” vârds sadarbîbai,” piebilst Ulle Juhta, atklâjot, ka nâkamais partneriâts ðoruden plânots Valgâ. Eiroreìiona “Pleskava - Livonija” Foto - Z.Logina Balvu Kultûras un atpûtas centrâ aizvadîtajâ piektdienâ Eiroreìions “Pleskava - Livonija” sadarbîbâ ar Pleskavas Rûpniecîbas un Tirdzniecîbas palâtu rîkoja treðo uzòçmçju partneriâtu. Balvu Kultûras un atpûtas centrâ. Partneriâta laikâ notika dalîbnieku individuâlâs tikðanâs, kurâm bija atvçlçts laiks lîdz divdesmit minûtçm. Daudzi darîjumu partneri atzina, ka bija tik interesantas tikðanâs, kur sarunâm laika pat pietrûka. Foto - Z.Logina Kâ jums ðíiet, vai apgalvojumi, ka Latvijas iedzîvotâji pret dabu izturas ar pietâti, kopð senseniem laikiem pret to izrâdîjuði cieòas pilnu un bijîgu attieksmi, kâ arî dabu uzskata par valsts galveno vçrtîbu, ir neizskaidrojams mîts vai arî aksioma, kuru bez liekâm runâm jâuzskata par patiesu un paðsaprotamu? Protams, jebkuram argumentam var atrast pretargumentu, tomçr ðoreiz mûsu vietâ runâ fakti. Aizvadîtajâs brîvdienâs ugunsdzçsçji reìistrçja rekordlielu kûlas ugunsgrçku skaitu. Kopumâ glâbçji dzçsa 277 ugunsgrçkus, kurus izraisîja lçrums neapdomîgu cilvçku ar ðpièkâm rokâs. Turklât ugunsgrçku skaits turpina pieaugt. Arî dedzinâtâs platîbas kïûst arvien plaðâkas. Piemçram, sestdien un svçtdien ugunsdzçsçji no uguns liesmâm kopumâ atbrîvoja 270 hektârus degoðâs Latvijas zemes. Salîdzinâjumam, tas ir tâpat kâ vienâ dienâ nosvilinât vidçji lielu Latvijas zemniekam piederoðu lauksaimniecîbas zemi. Un, kas traìikomiski, vairums no ugunsnelaimçm notika svçtdien. Dienâ, kad cilvçki atpûðas, gatavojas kârtçjai darba nedçïai, pastaigâjas gar upes malu vai riòío apkârt ar velosipçdu, daïa Latvijas iedzîvotâju ðo dienu izvçlçjâs pavadît pelçku dûmu mutuïu sabiedrîbâ. Turklât nodarot lielus zaudçjumus arî valstij, kurai ðo iedzîvotâju neprâtîbu ar lielo ugunsdzçsçju izbraukumu skaitu uz notikumu vietâm nâkas finansçt. Tiesa, dedzinâtâjiem der atcerçties, ka zemju îpaðniekiem par lauku nesakopðanu un kûlas dedzinâðanu samazinâs ES maksâjumus. Galarezultâtâ cerçtâ apmçrâ nedz Eiropas nauda kabatâ ieripos, nedz arî naudiòu varçs atlikt nebaltâm dienâm, jo tâ par savas zemes dedzinâðanu jau bûs samaksâta visnotaï pieklâjîgos naudas sodos. Arî no administratîvâ aresta var neizdoties izsprukt. Raþo ekoloìisku produkciju. Ziemeïlatgales Biznesa centra projektu vadîtâju Guntu Boþoku ieinteresçja Igaunijas uzòçmçja ekoloìiskâ produkcija - kaltçtas ogas, ogu èipsi. Uzòçmçjs Edgars Koïts pastâstîja, ka raþo 70 veidu produktus, eksportç tos uz ârzemçm un vçlas paplaðinât savu noieta tirgu. Foto - Z.Logina Vârds þurnâlistam Sarunas. Pleskavas tirdzniecîbas un rûpniecîbas palâtas prezidents Vladimirs Zubovs (no labâs) sarunâs stâstîja par sava apgabala uzòçmçjiem, kuri ieraduðies partneriâtâ Balvos iepazîstinât ar sevi un meklçt sadarbîbas partnerus citâs valstîs. izpilddirektors Ains Joesalu informçja, ka no Dienvidigaunijas atbraukuði uzòçmçji no Vilandes, Pilvas, Valgas un Viru, kuri pârstâv daþâdas nozares. “Mûsu pienâkums ir uzòçmçjus atvest un iepazîstinât ar citu valstu raþotâjiem, un lai tad viòi risina tâlâk jau konkrçtas lietas,” paskaidroja A.Joesalu. Pleskavas Valsts universitâtes pârstâves pastâstîja, ka viòu mâcîbu iestâdç var apgût zinâðanas tehniskajos un humanitârajos novirzienos un ekonomikas menedþmentu, un tikðanâs laikâ Balvos vçlçjâs atrast sadarbîbas partnerus, kas arî izdevâs. Irina Adamova no transporta kompânijas “Niva” bija ieinteresçta satikt Latvijâ un Igaunijâ partnerus, ar kuriem varçtu vienoties, uz kâdâm vietâm varçtu vest tûristus no Pleskavas. “Atklâjâm, ka netâlu no jums - Gulbenç un Alûksnç - ir ðaurslieþu dzelzceïð, pa kuru kursç Baltijâ vienîgais bânîtis, un rudenî tam veltîti îpaði svçtki. Noteikti ðo faktu izmantosim,” solîja I.Adamova. Baltkrievijas Dokðicas rajona izpilddirektora vietnieks Aleksejs Misoèenko atzina, ka no Baltkrievijas Balvos ieraduðies vçrienîgu un lielu uzòçmumu vadîtâji. Tikðanâs laikâ baltkrievu puses pârstâvis apmeklçja “Balvu maiznieku” un apsprieda idejas turpmâkai kopîgai sadarbîbai. “Diena bija piepildîta, un uzskatu, ka daudz no redzçtâ un dzirdçtâ ieguva ikviens partneriâta dalîbnieks,” noslçgumâ secinâja J.Annuðkâns. Z.Logina V Aktuâli Viedokïi Jâsâk ar noteikumu ievçroðanu AIVARS PUGEJS, paðvaldîbas aìentûras “San-Tex” komunâlinþenieris Nevaru apgalvot, ka dzîvnieku patversme Balvos nav vajadzîga, jo pilsçtâ bieþi vien redzami klaiòojoði un bezpalîdzîgi dzîvnieki. Turklât dzîvç gadâs arî situâcijas, kad dzîvnieks uz kâdu laiku jâaizved pie radiem vai draugiem. Cita lieta, vai ðî patversme vajadzîga tieði Balvos, jo neesam tik liela pilsçta kâ Rçzekne vai Rîga. Pçc pieredzes zinu, ka patversmes uzturçðana prasa daudz lîdzekïu, un bieþi vien naudas tâpat nepietiek, tâdçï jâpiesaista ziedotâji un brîvprâtîgie. Bet ir lietas, kas íerðanas kvalitâti, sagâdâjâm inventâru un ierîkojâm voljçrus, notikuðas apmâcîbas dzîvnieku izíerðanâ. Varu teikt, ka dzîvnieku izíerðana notiek saskaòâ ar noteikumiem. Darba gaitâ izveidoju savu kartotçku, kurâ var atrast sabildçto klaiòojoðo dzîvnieku fotogrâfijas. Ja redzams, ka dzîvnieks izmucis no mâjâs, meklçjam mâjas saimnieku. Íert, uzturçt, atgriezt suòus – tas viss prasa lîdzekïus un darbu. Turklât likums paredz klaiòojoðos dzîvniekus paturçt 14 dienas, bet mçs cenðamies ðo laiku mazliet paildzinât vai atdot kâdam aizbildnim, kurð gatavs vismaz kâdu brîdi uzòemties rûpes par dzîvnieku. Pilsçtâ trûkst arî speciâla suòu pastaigu laukuma. Esmu pârliecinâts, ka liela daïa saimnieku labprât neapgrûtinâtu sevi ar pastaigu tur, kur citiem cilvçkiem, iespçjams, nav tik laba attieksme pret dzîvniekiem. Turklât ðajâ laukumâ satiktos cilvçki ar kopçjâm interesçm un tas viòus vienotu. Pçc pieredzes varu teikt, ka iedzîvotâji paði varçtu bût maíenît aktîvâki. Internetâ pieejama mâjaslapa www.dzivnieku policija.lv, kurâ, lîdzîgi kâ portâlâ “draugiem.lv”, var ievietot arî attçlu ar aprakstu. Ja cilvçki aktîvâk izmantotu ðo iespçju, palîdzçt varçtu âtrâk un vairâk. Vismaz vienu patversmi vajag VERONIKA PIPARE, Susâju pagasta iedzîvotâja Uz jautâjumu, vai Balvos vajadzîga dzîvnieku patversme, varu atbildçt bez ilgas domâðanas. Protams, vajadzîga! Tâ esmu uzskatîjusi visu laiku, taèu vçl vairâk pârliecinâjos marta sâkumâ, kad Susâju pagastâ, stâvlaukumâ pie pieturas Re, kâ! “Velnatilts”, atradu cilvçku izmestu kucçnu. Ilgi domâju, ko ar viòu darît un kâ palîdzçt, lîdz vçrsos pie laba cilvçka paziòas Sarmîtes Misiòas. Ar ðîs sievietes gâdîbu pçc kâda laika sunîtis atrada mâjvietu Rçzeknes dzîvnieku patversmç, kur atrodas joprojâm. Diemþçl ðis nav pirmais gadîjums, kad mûsu pusç atrodu pamestus mâjas mîluïus. Pirms kâda laika meþa tuvumâ atradu suni ar visu íçdi pie kaklasiksnas, bet, par laimi, âtri vien atradâs viòa saimniece un savu mâjas sargu nogâdâja atpakaï. Ïoti mîlu dzîvniekus, tâdçï man tik sâpîgi redzçt un dzirdçt par neþçlîgiem un cietsirdîgiem cilvçkiem, kuri negrib atbildçt par tiem, kurus pieradinâjuði. Katru nedçïu televîzijâ skatos raidîjumu “Íepa uz sirds” un ikreiz pârdzîvoju par pamestajiem mîluïiem, kurus râda. Ja vien bûtu iespçja, visus paòemtu pie sevis, jo izturçt viòu lûdzoðo acu skatienu nav iespçjams. Man nav saprotams, kâdçï nevienâ no èetriem mûsu novadiem lîdz ðim brîdim nav atvçrta dzîvnieku patversme? Vismaz vienâ tâdu noteikti 2013. gada 23. aprîlis 3. Îsumâ Vai Balvos vajadzîga dzîvnieku patversme? mums jâizdara, lai lîdz ðâdâm patversmçm nenonâktu. Tâpat kâ jebkurâ pilsçtâ, arî Balvos ir izstrâdâti noteikumi par dzîvnieku turçðanu, tâdçï soli pa solîtim varçtu paskatîties, vai mçs tieðâm viòus pildâm un kâ tie strâdâ. Viena no lielâkajâm problçmâm ir vienota suòu un kaíu reìistra trûkums. Tâpat dzîvniekiem nav identifikâcijas numuru, pçc kâ varçtu mçìinât atrast suòa saimnieku. Pirms kâda laika runâjâm par dzîvnieku obligâtu èipoðanu, taèu tâ Balvos ir zinâma ekstra, un domâju, ka nesagaidîsim brîdi, kad visi brîvprâtîgi ies èipot savu dzîvnieku. Tikpat svarîga ir arî ikgadçjâ vakcinâcija pret trakumsçrgu, jo par tîru vidi saistîbâ ar dzîvniekiem runâjam arî tâpçc, ka gribam, lai tas ir droði lai dzîvnieks bûtu vesels un neapdraudçtu bçrnus, gâjçjus vai arî citus dzîvniekus. Lielu daïu problçmu atrisinâtu ikgadçjâ nodeva par dzîvnieku uzturçðanu. Iekasçtos lîdzekïus varçtu novirzît dzîvnieku reìistrâcijas organizçðanai, klejojoðo dzîvnieku izíerðanas organizçðanai un nodroðinâðanai, bet diemþçl tas tâ nenotiek. Kopð sâku strâdât paðvaldîbas aìentûrâ “San-Tex”, amata aprakstâ man ir pienâkums arî organizçt klejojoðo dzîvnieku izíerðanu. Jau no paðiem pirmsâkumiem tika daudz darîts, lai uzlabotu suòu iz- Otrdiena vajadzçja! Protams, tâs ir lielas izmaksas, jo patversme jâuztur, jâmaksâ alga cilvçkiem, kuri tur strâdâtu, taèu dzîve liecina, ka ðâda iestâde ir nepiecieðama. Kâdam bûtu par to jâpadomâ un ðis jautâjums jâatrisina, jo klaiòojoðu dzîvnieku problçma pastâv ne tikai Balvu novadâ, bet arî citur. Ikdienâ diezgan bieþi sanâk atbraukt uz Balviem, bet neatceros gandrîz nevienu reizi, kad uz ielas nebûtu satikusi klaiòojoðus suòus vai kaíus. Viòi bariem klîst pa pilsçtu, un pieïauju, ka daþu labu cilvçku vai bçrnu var arî nobiedçt. Protams, arî pati baidos, ka man var iekost, jo sveði suòi nav prognozçjami, taèu uzskatu, ka no viòiem nevajag baidîties. Vajag apstâties un mîïi parunât, tad viss bûs labi. Savukârt neþçlîgajiem un cietsirdîgajiem cilvçkiem, kuri vieglu sirdi spçj dzîvniekus pamest likteòa varâ, gribu teikt: nespçlçjieties ar dzîvâm bûtnçm kâ ar spçïmantiòâm. Ja reiz dzîvnieku paòçmât savâs mâjâs, audziniet un kopiet to! Viòð ir jûsu ìimenes loceklis! Noslçdzies jaunatnes iniciatîvu projektu konkurss Lai veicinâtu un atbalstîtu jaunieðu lîdzdalîbu savu ideju, intereðu realizçðanâ un problçmu risinâðanâ, Balvu novada paðvaldîba aicinâja piedalîties jaunatnes iniciatîvu projektu konkursâ, kura mçríis ir atbalstît jaunatnes iekïauðanos sociâlajos, ekonomiskajos un kultûras procesos Balvu novadâ. Atbalsta deviòus projektus Lîdz marta nogalei jaunieði varçja iesniegt savus izstrâdâtos projektus. No 21 iesûtîtâ projekta þûrija (Iveta Tiltiòa, Gunta Boþoka, Olga Siòica, Ilona Naïivaiko) atbalstîja deviòus par kopçjo summu Ls 1997,62: DÂVIS CIRCENIS “Strîtbola popularizçðana”- Ls 200; JÂNIS IKSTENS “Romas katoïu draudþu futbola turnîrs”Ls 128; DÂVIS LÂPÂNS “Elektrolîts,” profesionâla audio ieraksta iespçja savâm oriìinâldziesmâm - Ls 300; DAIRIS SMELTERIS “Es daïiòa no tevis, dzimtâ puse” - jaunrades darbu rakstîðana Balvu novada skolu 1. - 12.klaðu skolçniem - Ls 179; LINDA VÎTOLA “Nâc lîdzi mûzikâ”, iespçja apgût jaunas iemaòas estrâdes muzicçðanâ – Ls 299; SANDRA PAKALNIETE “Koða vasara”, veicinât Brieþuciema pagasta iedzîvotâjos pilsoniskâs sabiedrîbas iezîmes, kas ietver sevî vçlmi lîdzdarboties, darît labus darbus; izgatavos netradicionâlus tçrpus – Ls 267,27; EVIJA KAÐA “Mûsu sporta formula: Uzmanîbu! Gatavîbu! Starts!” kvalitatîvu daþâda sporta resursu pieejamîba Brieþuciema pagasta jaunieðiem un bçrniem - Ls 276; EDGARS JERMACÂNS “Senèu gudrîbas mâcoties” - dot iespçju praktiskâs zinâðanas pielietot, attîstot pasâkumu organizçðanu un vadîðanu – Ls 148,35; ELIJA RAIBEKAZE “No sapòa lîdz tçrpam” - pilnveidot un attîstît skolçnu radoðâs prasmes un praktiskâs iemaòas, izgatavojot netradicionâlus tçrpus savas skolas, Balvu pilsçtas un novada prezentâcijai – Ls 200. Laba ziòa Lai ieinteresçtu jaunieðus arî turpmâk rakstît projektus, pieðíirti papildus Ls 1000, un finansçjumu saòem vçl astoòi projekti: INETAS IKSTENAS projekts “Skolçnu aktîva iesaistîðana pasâkumu organizçðanâ un vadîðanâ” - Ls 130; RUTAS BERÍES jaunieðu biedrîbas “nextHorizont” projekts “Otrâ elpa 2 - virziens jaunieðiem” - Ls 69,90; BBJC projekts “No sentçvu pûra lâdes” - Ls 200; KRISTÎNES ANTONOVAS projekts “Jaunie perkusionisti” - Ls 200; ROBERTA PAVLOVSKA projekts “Mçs saviem skolas biedriem” - Ls 100; DAIRA ZDANOVIÈA projekts “Lietderîga brîvâ laika pavadîðana ârpus stundâm” - Ls 80; MÂRAS MARTUZÂNES projekts “Jautras, veselîgas pçcpusdienas skolas internâtâ” - Ls 121; ANDRA ÈUBARA projekts “Èaturangs - solis uz priekðu” – Ls 100. Apstiprinâto projektu iesniedzçji aicinâti ierasties Balvu novada Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldç uz informatîvu sanâksmi 29.aprîlî plkst. 15.00. IVETA TILTIÒA, Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldes vadîtâja Viedokïus uzklausîja S.Karavoièika Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ www.vaduguns.lv 4. V Otrdiena Reportâþa 2013. gada 23. aprîlis Brieþuciema etnogrâfiskajam ansamblim - 35 Aizvadîtajâ sestdienâ Brieþuciemâ godinâja etnogrâfisko ansambli 35.dzimðanas dienâ. Kolektîvs ir viens no vecâkajiem mûspusç, taèu viòu balsis ir skanîgas joprojâm un viòi savu mantojumu nodod nâkamajâm paaudzçm. Uzrunâ Brieþuciema kultûras darba organizatore Zita Meþale teica, ka latvieði vienmçr ir dziedâjuði - gan godos, gan bçdâs, gan bçrniòam piedzimstot, gan tautâs ejot, gan mûþîbâ pavadot. “Dziedâjuði druvâ un tîrumâ, karâ aizejot, savu zemi aizstâvot. Dziedâjuði talkâs un Dziesmu svçtkos un savu dziesmu tâlu pasaulç aiznesuði. Ðie vârdi ir arî par mûsu - Brieþuciema etnogrâfisko ansambli, kuram ðodien atzîmçjam 35.dzimðanas dienu,” teica Z. Meþale. Diemþçl no tâm sievâm, kuras pirms 35 gadiem izveidoja pirmo Ziemeïlatgales etnogrâfisko ansambli, kolektîvâ palikusi tikai Antoòina Logina. Viòa gan ðai dienâ nejutâs vesela un citâm sievâm solîjusi dziedât mâjâs. Daudzus gadus kolektîvâ dziedâjuðas Valentîna Keiða un Leontîne Sliðâne. Katram kolektîva dalîbniekam Zita Meþale veltîja tikai viòu raksturojoðus un cildinoðus vârdus. Pasâkumâ piedalîjâs tuvâki un tâlâki ciemiòi no Baltinavas, Tilþas, Salnavas un Ates muzeja. Ar klusuma brîdi visi klâtesoðie pieminçja tâs sievas, kuras aizgâjuðas aizsaulç. Zâle bija rotâta ar audçju un adîtâju darbiem, tâ apliecinot, ka senâs tradîcijas Brieþuciemâ neizzudîs. Vakara noslçgumâ visi dejoja Salnavas lauku kapelas mûzikas pavadîjumâ. Brieþuciema etnogrâfiskais ansamblis 2013.gada pavasarî. Tajâ dzied Veneranda Meþale, Maruta Loèmele, Broòislava Kozlovska, Valentîna Kamzola, Antoòina Logina (nav fotogrâfijâ), Ineta Brenèa, Marija Deksne, Genovefa Zelèa, Harijs Mûrmanis. Ansambïa vadîtâja ir Maruta Loèmele. Pagasta pârvaldes vadîtâja Anastasija Gabrâne dziedâtâjus nosauca par pagasta zelta fondu un kolektîvam uzdâvinâja ekskursiju pa Latgali. Ciemiòi no Baltinavas. Baltinavas etnogrâfiskais ansamblis gadu skaita ziòâ ir otrs vecâkais kolektîvs mûsu novados un viòi lîdzîgu jubileju svinçs ðoruden oktobrî. “Jûs esat tie cilvçki, kuri iet ar dziesmu gan druviòâ, gan sçtiòâ. Tâ kâ jûs dziedat, neviens nevar atkârtot, jûsu dziesma skan braði. Lai spçcîgâkâ nots skan sirdî!” teica baltinavietes, veltot dziesmu “Aun, meitiòa, baltas kâjas”. Tilþas etnogrâfiskais ansamblis dâvina ne tikai dziesmu. Viòu rokâs bija arî kliòìeris ar izceptu gadskaitli - 35 un kâ vienmçr - groziòð ar gardumiem. Kolektîva vadîtâja Daiga Jçkabsone vçlçja, lai visu latgalisko tradîciju celmlauþiem pietiek spçka un veselîbas arî turpmâk. Godina folkloras kopa “Soldanî”. Viòi ir etnogrâfiskâ ansambïa seno dziesmu pârmantotâji un ðajâ dienâ nebija klât svarîga iemesla dçï - Rîgâ ar labiem panâkumiem piedalîjâs diþdziedâtâju konkursa “Pulkâ eimu, pulkâ teku” noslçguma pasâkumâ. Muzikâlu priekðnesumu uz akordeona dâvinâja Renâte Loèmele. Salnavas paðdarbnieki. Viòu humors un dziesmas, danèu mûzika iepriecinâja gan jubilârus, gan ciemiòus. Ciemiòi jubilâriem veltîja senâko latgalieðu apsveikuma dziesmu “Sveicinojam, vielejam, juisim lobu laimi,/ilgus godus nûdzeivot!”. Sveicienus nes “Sipiòi”. Arî lielâkâ daïa dramatiskâ kolektîva dalîbnieku ðajâ dienâ bija aizceïojuði viesizrâdçs uz Bçrzpili, taèu dziedâtâji bez smaidus radoðâ sveiciena nepalika. Visi saòçma zelta medaïas un gardumus no slepenâs teâtra lâdes. Kolektîva zieds - Harijs Mûrmanis. Viòu sievas godinâja nozîmîgajâ jubilejâ - 80 gadu dzimðanas dienâ. Viòð vçl bez dziedâðanas spçlç garmoðku, mâca ðîs prasmes arî jaunajai paaudzei. Ja vajag, izpalîdz kâ ðoferis, jo kâ gan atteiksi tik smukâm sievietçm?! Râda fotogrâfijas. Balvu Kultûras un atpûtas centra mâkslinieciskâ vadîtâja Ilga Oplucâne bija saglabâjusi un uz Brieþuciemu atvedusi fotogrâfijas no kolektîva 10 un 20 gadu jubilejas, jo tajâ laikâ strâdâja kâ rajona klubu metodiíe un ir stâvçjusi pie ðî kolektîva dzimðanas ðûpuïa. Viòa atceras, kâ 1988. gadâ “Balticas” festivâlâ, kad pirmo reizi parâdîjâs Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, visi prasîja brieþciemietçm padziedât vçl un vçl, un viòas jutuðâs kâ zvaigznes uz Holivudas sarkanâ paklâja. Zâlç sçdoðie fotogrâfijas pçtîja jo ilgi, cenðoties atpazît attçlos redzamos dziedâtâjus. Z.Loginas teksts un foto Vietçjâs ziòas V Otrdiena 2013. gada 23. aprîlis 5. Plûdi Rugâju novadâ Aprîlis atnâcis ar plûdiem. Tik traki kâ Pïaviòâs vai Lîvânos, mûspusç, protams, nav, taèu ir vietas, kur ûdens applûdinâjis siltumnîcas, ðíûnîðus, laukus, pïavas un pietuvojies arî mâju namdurvîm. Kâ aizvien pavasaros, savu dabu parâda lîkumainâ Vârnienes upîte. Rugâju novadâ ir ciemi, kas ðopavasar applûduði daudz vairâk, nekâ citus gadus. Arî vietçjie saka, ka neatceras bijuðus tik lielus palus iepriekð. Rugâju novada domes priekðsçdçtâja pauþ satraukumu par notikuðo. Izskaloti arî paðvaldîbas ceïi, pazuduðas caurtekas. Piektdien slçdza ceïu no Kapûnes pagrieziena uz Gulbeni, ûdens plûda pâri pagaidu Pededzes tiltam. Zemnieku saimniecîbas “Meþsçtas” brieþi ar kopçju uzturas Pededzes malâ uz saliòas. Iedzîvotâji cer, ka tuvçjâs dienâs ûdens noskries un tâ lîmenis kritîsies arî upç. Daudziem palu laiks prasa izturîbu un sagâdâ raizes. Rugâju novada domes speciâlisti apseko situâciju, lai pçc tam aplçstu zaudçjumus un domâtu par iespçjamâs palîdzîbas sniegðanu. Re, kâ rullç! Jaunieði palu laika ûdeòus izmanto savu braucamrîku izturîbas pârbaudei. Mâris Orniòð (no kreisâs) ceturtdien uz veikalu aizbrauca ar “Hondu”, taèu nâkamajâ dienâ bija spiests pârcelties jau ar ûdensvelosipçdu. Estrâdes tuvumâ. Ûdens pâròçmis estrâdi, skatîtâju sçdvietas, vietâm arî stadionu un skalojas pa gâjçju tiltiòu Rugâjos. Ja neglâbjas, tad slîkst. Rugâju piena savâkðanas punkta tuvumâ redzama kâda pa pusei noslîkusi automaðîna. Traucç saimnieciskos darbus. Rugâjieðiem nâkas samierinâties, ka palu laiks aizkavç darbus. Iekavçjas arî malkas skaldîðana. Nevajag satraukties! Rugâjietis Andris Stçrnieks saka,lai arî ðopavasar ûdeòu daudz, par to briesmâm nevajag satraukties. Diena, divas, un ûdeòi bûs prom. “Daba ir skaista, caur ûdeòiem vismaz izjûtam îstu pavasari,” viòð saka. Lîdz paðai mâjai. Sniegs kûst strauji, un ûdens lîmenis ceïas. Viena no kritiskâkajâm ir situâcija Cepurnieku ciemâ. Evertu ìimenes mâjai ûdens pietuvojies lîdz pamatu sienai. Ðíûnis, kûts un pirtiòa ir ûdenî. Cûkâm jâstâv ûdenî, bet abas govis ceturtdien pârvietoja uz vienîgo augstâko pakalniòu. Piebraucamais ceïð ir izskalots. Anita atzîst, ka ir baisi iziet no mâjas, brienot garajos zâbakos, jo neredz, kur likt kâju. “Tikai no malas ir interesanti skatîties plûdus. Mums jau sen nav jautri,” viòa teica aizvadîtâs nedçïas nogalç. Skats Kurmenes ielâ. Ûdeòu pârbagâtîba vçrojama arî Rugâju pagasta centrâ. Ceïa vairs nav. Piebraucamâ ceïa vairs nav uz Orniòu ìimenes mâjâm. Arî citur cilvçki savas automaðînas atstâj ceïu malâs, bet tâlâk dodas, kâ katrs var. Ceïa malâs ður tur tagad paslçpti stâv lieli, gari ûdenszâbaki. Plûdi visapkârt. Forðtejas ciemâ no paliem cieð divas dzîvojamâs mâjas, Lîdumos apdraudçtas trîs mâjas. Zemnieku saimniecîbas “Vilnîði” ïaudis Forðtejas ciemâ piektdien pârvietojâs ar laivu. Novada domes priekðsçdçtâja atceras, ka ar laivu Forðtejâ cilvçki brauca arî 2010. un 2011.gada pavasarî. M. Sprudzânes teksts, A.Kirsanova foto 6. V Otrdiena Vârds jaunieðiem 2013. gada 23.aprîlis Pasâkumi Iejûtas studentu âdâ Foto - no personîgâ arhîva “Ak, Latvija, tu man sirds dziïumâ!” Konkursâ piedalîjâs 5. - 12.klaðu skolçni, kas Lubânas kultûras namâ runâja savus paðsacerçtos dzejoïus. Konkursa dalîbniekus vçrtçja þûrija, kuras sastâvâ bija Rakstniecîbas un mûzikas muzeja galvenâ krâjuma vadîtâja Anna Egliena, dzejniece Sarmîte Radiòa un dzejnieks Uldis Auseklis. Sâkumâ visi dalîbnieki devâs uz B.Martuþevas atdusas vietu Lubânas jaunajiem kapiem, kur, skanot Lubânas ansambïa dalîbnieèu dziesmâm, visi nolika ziedus un svecîtes, kâ arî ar klusuma brîdi pieminçja dzejnieci. Îpaðu noskaòu radîja ozols, kas aug tieði pie Martuþevas, viòas mâsas un brâïa kapavietâm. Ierodoties kapos, dalîbniekiem netraucçja pat peïíes, kas bija izveidojuðâs, saulei kausçjot sniegu. Atgrieþoties kultûras namâ, pasâkums turpinâjâs ar Broòislavas Martuþevas ierakstîtu dzejoli. Ðajâ konkursâ kopumâ piedalîjâs 23 jaunieði, tajâ skaitâ arî no Balvu, Brieþuciema un Baltinavas skolâm. Baltinavas vidusskolu pârstâvçju es, Baiba Kubuliòa. Noslçguma pasâkumâ Lubânâ biju kopâ ar savu latvieðu valodas un literatûras skolotâju Tatjanu Zaèesti. Neviens no dalîbniekiem nepalika bez piemiòas veltçm no Lubânas novada paðvaldîbas. Organizatori bija parûpçjuðies arî par nelielâm dâvaniòâm skolotâjiem, kuri palîdzçja sagatavoties konkursam. Noslçgumâ skançja dziesma ar Broòislavas Martuþevas tekstu. Kad pasâkuma izskaòâ organizatore uzdeva jautâjumu - vai arî nâkamgad skolçni piedalîsies dzejas konkursâ, visi vienbalsîgi atbildçja: “Jâ!” BAIBA KUBULIÒA, Baltinavas vidusskolas 9.klases skolniece Pârdomu brîdim “...tevi mîlot, es mâcîjos mîlçt visu dzîvi un ilgas” Aleksandrs Èaks ir teicis: “...kâ veci mûri sadrûp mûsu laiks.” Es piekrîtu ðim viedoklim, jo cilvçks visu dzîvi sevi pilnveido, attîsta, mâcâs, bet tas, ko izdara vienâ mirklî, var sadrupt kâ vecs mûris... arî mîlestîba. Manuprât, katram cilvçkam ir savs dvçseles kalendârs, kuru mîlot, mâcâs mîlçt visu dzîvi un ilgas tâdas, kâdas tâs ir. Mani piesaistîja A.Èaka vârdi: “Un tomçr es tik sçdçju un domâju kâ bûtu? Pçc likuma man aizliegts bija ðeit izteikt, ko es jûtu...” Uzskatu, ka mîlestîba ir kaut kas svçts, vârdi - es tevi mîlu - ir nozîmîgi, kurus nevajag bârstît pa labi vai pa kreisi. Domâju, ðajâ ziòâ no A.Èaka var òemt piemçru, jo viòam nebija nevienas konkrçtas mîlestîbas, viòð mîlçja visas sievietes un ar ðiem vârdiem nebârstîjâs. Nav jâbaidâs iemîlçties, ir jâbaidâs mîlçt, jo, kad pienâk saprâta laiks, vienîgi sâpçs var atgûties pçc pâri nodarîjuma, ja tâ tiek izdarîts. Tad mîlestîba sadrûp kâ vecs mûris... “Pçc gada gads. Bet tukðums sirdî savâds. Nez vai tâ mîla, pagurums vai lâsts jeb nojauta, ka nav nekâ vairs sava, bet elpâ smok kaut kas vçl neatvçrts,” tâ ir rakstîjis Èaks. Sakot paldies mîlestîbai, mçs varam jûsmot par to, ka esam mîlçjuði un mîlam vçl tagad, jo, mîlot citus, mçs mâcâmies mîlçt paði sevi, pat negatîvo, kas ir mums apkârt. Visa dzîve ir kâ lidojums, kad “miglâ asaro logs, kad liepas satumst, kad lapâs apklust vçji”. Droði vien katram cilvçkam ir tîkama doma un jûta, ka katrs mokâs, gaidot viens. Tas “audzina” raksturu, palîdz kïût spçcîgâkiem, ïauj iemâcîties gaidît, kaut nekad nevarçja atnâkt, kâ bija norunâts. Mîlestîbu var salîdzinât ar strçlnieku cîòâm - vienu mirkli laime òem virsroku, bet jau nâkamajâ tâ zaudç visu. Jâdzîvo tâ, lai, neþçlojot nevienu mirkli, mîlestîba vienmçr bûtu virspusç un apveltîta ar laimi. Kas gan mîlestîba ir bez laimes? Mîlestîba ir vissareþìîtâkâ no jûtâm, tâpçc jâmâcâs to izprast un kopt gluþi kâ paðam sevi. SINTIJA PABÇRZA Arî es, Bçrzpils vidusskolas 10.klases skolniece Karîna Zuða, piedalîjos ðajâ vienreizîgajâ pasâkumâ “Studenta kurpçs”. Es biju kurpe Latvijas Universitâtes Sociâlo zinâtòu fakultâtes Komunikâciju zinâtòu studentei Vitai Daukstei. Man bija vienreizçja iespçja piedalîties lekcijâs, apskatît skolu, bibliotçku un dienesta viesnîcu. Redzçju LU paðpârvaldes darbu un, kas mani visvairâk piesaistîja, redzçju arî to, kâ studenti gatavo paði savus raidîjumus KIVI TV. Uzskatu, ka katram vidusskolçnam ir jâizmanto ðî iespçja, jo pçc kopâ pavadîtas dienas ar studenti Vitu esmu jau praktiski izlçmusi, kur vçlos turpinât savas studijas pçc 12.klases beigðanas. KARÎNA ZUÐA Par Zaïo pakalnu kori Svçtdien, 14.aprîlî, paðdarbnieki no Rugâju novada devâs uz Rîgu, lai tieðraidç atbalstîtu Rçzeknes Zaïo pakalnu kori un tâ vadîtâju Normundu Zuðu. Kâ jau faniem pienâkas, rugâjieði bija bruòojuðies ar daþâdiem plakâtiem, bet par dreskodu bija izvçlçjuðies zaïo krâsu. Brauciens no Rugâjiem uz Rîgu un atpakaï izvçrtâs ïoti jautrs tika spçlçtas spçles un dziedâtas dziesmas. Rugâjieði TV ðova “Koru kari 3” tieðraides vietâ ieradâs vieni no pirmajiem un lîdz ar to varçja ieòemt labâkâs vietas un visu pasâkuma laiku bût vienkopus. Izceïoties skatîtâju vidû, Rugâju paðdarbnieki nokïuva arî uz lielâs skatuves. Skaïos atbalstîðanas saucienus, ovâcijas, plakâtus un karogus bieþi varçja vçrot arî skatîtâji TV ekrânâ. Iespçjams, tieði tas palîdzçja mûsu korim noturçties ðovâ un iekïût pusfinâlâ. Nu jau arî finâlâ!!! Rugâjieði turpinâs atbalstît Rçzeknes Zaïo pakalnu kori un plâno uz Rîgu doties vçlreiz. Aicinâm visus ðî kora fanus ierasties uz nâkamo ðova raidîjumu 28.aprîlî Rîgâ, lai mûsu korim ir atbalsts ne tikai pie TV ekrâniem, bet arî ðova studijâ! ARNITA RAKSTIÒA Foto - no personîgâ arhîva 8.aprîlî Lubânas kultûras namâ notika dzejnieces Broòislavas Martuþevas piemiòai veltîts jaunrades dzejas konkursa “Ak, Latvija, tu man sirds dziïumâ!” noslçguma pasâkums. Ðâds datums izvçlçts tâpçc, ka 8.aprîlis ir dzejnieces dzimðanas diena. Konkursu rîkoja Lubânas novada paðvaldîba sadarbîbâ ar Lubânas kultûras namu un Lubânas vidusskolu. Konkursa temats bija îpaði izvçlçts, jo B.Martuþevai tuva bija dzimtene. Arî uz viòas kapakmens ir iegravçti ðie vârdi. septîto gadu Latvijas Universitâtç rîkoja pasâkumu “Studenta kurpçs”, kas ðogad norisinâjâs no 2. lîdz 8.aprîlim. Ðis pasâkums domâts vidusskolu audzçkòiem, kurâ skolçniem ir iespçja vienu dienu iejusties studentu âdâ un piedalîties studiju darbâ Latvijas Universitâtç. Tâ ir iespçja piedalîties lekcijâs, seminâros, laboratorijas darbos, uzzinât kâda studenta mâcîbu gaitas un dienesta viesnîcas dzîvi. Pasâkums “Studenta kurpçs” ïauj labâk izvçrtçt to, kur turpinât savas mâcîbas pçc vidusskolas. Vislabâkie atbalstîtâji no Rugâjiem. Kopîgâ bilde tapusi, stâvot rindâ, lai iekïûtu “Koru karu” studijâ/zâlç. Dzîvojam zaïi! Tâ domâ Arnita, Gints - kora dalîbnieks un muzikants no grupas “Ginc un Es”, Daiga un Jânis, kuri atbalsta un fano par Zaïo pakalnu kori. Foto - no personîgâ arhîva Noslçguma pasâkumâ. Jaunrades dzejas konkursa dalîbnieki kopâ ar skolotâjiem. J au Normings. Tâ ðo bildi nosauca smaidîgie fani no Rugâjiem, kas ar savu klâtbûtni atbalstîja kora dalîbniekus. Priekðplânâ - Rçzeknes Zaïo pakalnu kora vadîtâjs Normunds Zuðs. Foto - no personîgâ arhîva Foto - no personîgâ arhîva Tâfele LU Sociâlo zinâtòu fakultâtç. To bija sagatavojuði studenti pasâkumam “Studenta kurpçs”. Foto no labâs puses redzama Vita Daukste, kurai es, Karîna Zuða (no kreisâs puses), biju kurpe! “Jauno þurnâlistu skolas” lappusi sagatavoja S.Gugâne Vietçjâs ziòas V Laukos Otrdiena 2013. gada 23. aprîlis 7. Îsumâ Zirgi ar otro ieelpu Evita ar Rutu. Íçve Ruta ir lieliski piemçrota ârstnieciskajai vingroðanai bçrniem. Zirgam apliek vingroðanas jostu, pie kâ pieturçties, un var kâpt mugurâ. Pçc brîþa sajûtams dzîvnieka íermeòa siltums, un, pieskaroties dzîvniekam ar rokâm, kâjâm, visu augumu, caur kustîbâm atbrîvojas cilvçka mugurkauls un jostasvieta. Zirgu var izmantot arî sarunâm, jo tâs nomierina un palîdz atgût psiholoìisko lîdzsvaru. Uz kautuvi atved daþâdus dzîvniekus, tostarp arî zirgus. Taèu kâdam no viòiem liktenis piespçlç iespçju turpinât dzîvot. Ðo iespçju sagâdâ EVITA VIDOMSKA, kautuves îpaðnieka meita. Jo viòa ne tikai mîl zirgus, bet arî ir prasmîga viòu aprûpçtâja un priecâjas par dzîvnieka spçju pârvarçt sâpes un nostâties uz savâm èetrâm kâjâm vârda tieðâ nozîmç. Laika gaitâ no kautuves, atkopies un nolemts dzîvei, uz Alûksni, Gulbeni, Rîgu, Ogri, Jûrmalu, Jelgavu, pat Liepâju, Ventspili un Dâniju aizbraucis ne viens vien zirgs. Viòiem ir ïoti laimçjies. zirgus tur mazâs, putekïainâs kûtiòâs, turklât kopâ ar vistâm vai cûkâm, kam ir specifiski izkârnîjumi. Un zirgi slimo,” teic Evita. Hobija zirgs Rutu tagad izmanto saskarsmes mâcîbai – cilvçks un zirgs. Viòa ir zirgs, kurð iemâca cilvçkus nebaidîties no zirgiem vispâr. Evita zina, ka ïoti daudziem cilvçkiem, tostarp arî viòas mammai veterinârârstei, ir bailes no zirgiem, jo ðie dzîvnieki ir lieli un spçcîgi. Bet Ruta ir citâda mierîga un lçna, tâpçc, iemâcoties saprasZirgam vislabâkâ –ties ar viòu, cilvçkiem mazinâs bailes no lutinâðana ir ïaut zirgiem. Rugâju novada îpaðnieka kautuvç nonâk arî iepirktie zirgi. Cilvçki pârdod vecus, slimus, atpûsties. Tâ bûs Íçvîte Ruta ir piemçrota terapeitiskai vingalîgi nodzîtus kleperus vai arî tos, kuru saimnieka labâkâ groðanai, jo Evita to apmâcîjusi klausît uz saimniekiem paðiem pietrûkst spçka dzîvnieku balsi un íermeòa valodu. “Kad esam trijatâ – uzslava aprûpei. Tiesa, pçdçjos gados uz kautuvi gan es, zirgs un cilvçks - Ruta klausa mani. Mçs dzîvniekam pçc atved arvien mazâk zirgu - to skaits ir sarucis. abpusçji esam iemâcîjuðâs saprasties,” stâsta tam, kad viòð ir Un kâdam gadâs piedzîvot brînumu – zirgus Evita. Jaunâ sieviete ir beigusi speciâlus kursus ârstç un nolemj atstât dzîvei. Nesen fermâ bija zirgkopîbas jomâ Latvijas Lauksaimniecîbas strâdâjis. vairâki zirgi, kuriem pavçrsies daþâds liktenis. universitâtç Jelgavâ un iegûtâs zinâðanas pârÍçvîti Rutu saimniece sauc par dvçseles bauda praksç. Viòai patîk ðî nodarbe, jo zirgu. Pirms diviem gadiem íçvi atveda guloðu ar 700 kilo- saskarsme - cilvçks un zirgs - aizvien atklâj ko jaunu. Un arî gramu svaru (normâls zirga svars ir ap 450 kilogramiem). citiem viòa vispirms cenðas iemâcît nesteigties, jo zirgs Tas bija gados vecu saimnieku zirgs, stâvçjis zemâ kûtiòâ, pulkstenî neskatâs. laika gaitâ pamatîgi nobarots un ar sabojâtu vielmaiòu. Arî ðovasar Evita palîdzçs bçrniem, kuri nopietni vçlçsies Evita stâsta, ka viss sliktais, kas notiek zirga organismâ, pçc iepazît tuvâk lielo dzîvnieku un saskarsmç ar zirgu uzlabot tam nonâk un krâjas kâjâs. Îpatnîba vçl tâda, ka arî, bûdams savu fizisko un arî psiholoìisko veselîbu. guloðs, zirgs çdîs lîdz savai pçdçjai stundiòai. “Kad ieraudzîju Fermâ bija vçl viena íçve, atvesta no dziïiem laukiem, uz ðo zirgu, viòa skatiens man teica: “Es gribu dzîvot!”,” atceras ko lika cerîbas un cerçja iegût pat pçcnâcçju. Diemþçl viòa Evita. Íçvi piecçla kâjâs un uzlika uz diçtas, ko Rutai nâkas neizturçja un nesen aizgâja citâ dimensijâ. Evita otro dzîves ievçrot joprojâm. Auzas vai kârumus diemþçl viòai nedrîkst elpu devusi vçl vairâkiem zirgiem. Nesen divi no Rugâjiem dot. Ar laiku sakopa íçves kâjas, regulâri apgrieþ nagus, un aizbrauca pie saimniekiem uz Rîgu un Jelgavu. 23-gadîgais tagad Ruta sagâdâ prieku gan saimniecei, gan citiem, kuri ponijveida zirdziòð turpmâk vizinâs bçrnus, otrs zirgs bija 9nonâk saskarsmç ar dzîvnieku. gadîgâ draudzîgâ íçve. Kïûdas nav labojamas Dvçseles spogulis Kopainâ, kâ saka Evita, viòas izvçlçtie zirgi nav izglâbjami pilnîbâ. Diemþçl cilvçku pieïautâs kïûdas nav labojamas. Evita uzskata, ka zirgu saimniekiem pietrûkst zinâðanu un prasmes dzîvnieku kopðanâ. Laika gaitâ aizmirsies, ka dzîvnieks nav maðîna. Arî auzas zirgam nedrîkst dot, kad ienâk prâtâ. Gados veciem cilvçkiem raksturîgi turçt zirgus “pçc govju principa”, aizmirstot, ka govs baroðana un kopðana ir gluþi kas cits. Zirgam ir garas kâjas un viòð jâlaiþ izskrieties. Taèu daudzviet zirgus tur iesprostotus ðaurîbâ. Evitai bijis asini klepojoðs zirgs, ko viòa palaidusi ârâ meþâ. Viòð atkopies un pçc tam nodzîvojis burvîgus septiòus darba gadus, ieklepodamies tikai reizumis. “Daba ârstç. Bet cilvçki Evitu piesaista zirgu lielâs, uzrunâjoðâs acis. Ieskatoties tajâs, ðíiet, raugies dzîvnieka dvçselç. Viòa atceras, ka skolas laikâ speciâli gâjusi caur meþu uz Kozupi, lai vçrotu zirgu uzvedîbu un savstarpçjâs attiecîbas. Pçc tam gribçjâs ðo dzîvnieku savstarpçjo saskarsmi salîdzinât ar cilvçkiem. Pirmo reizi zirgam mugurâ meitene uzkâpa tikai 15 gados. Viòai bija cits mçríis – vispirms lielo dzîvnieku iepazît un saprast. Tagad viòa to paðu cenðas iemâcît bçrniem, kuri brauc uz Rugâjiem ar mçríi tuvinâties zirgam. Tâdçï pirmâs tikðanâs reizes viòiem noteikti nebûs piemçrotas, lai kâptu mugurâ un jâtu. Lîdz tam jânonâk pakâpeniski, abpusçji sadraudzçjoties un vienam otru pieòemot. Un tad gan viss izdosies! Foto - M.Sprudzâne Dzîvnieki gaida zaïu zâli Kâ ðopavasar klâjas dzîvniekiem un kâdâs rûpçs aizrit ikdiena, atklâj uzòçmîgâ lauksaimniece AGRITA PROLE Bçrzpils pagastâ. Kamçr pavasaris kavçjas, Agrita pin garâkas vai îsâkas pavadas, jo tâs vienmçr noder zirgiem, govîm, pat suòiem. Viòai ir doma piedalîties Lauku labumu tirdziòâ, ja vien sanâktu laiks tam sagatavoties un aizbraukt uz Balviem. Kamçr vçl kûst sniegs, viòas zirgi Saimons - sertificçts genofonda çrzelis, kurð ganâmpulkâ ienâca pçrnâ gada rudenî, un Çra, kurai bûs gadiòð, meklç pirmos zaïos asnus, kas jau spraucas virs zemes. Ðoziem bija svarîgi apmâcît nepilnus 3 gadus veco çrzelîti Siluetu. Pirmie soïi apmâcîbâ ir veikti. Saimniece atklâj, ka viòam labâk patîk bût iejûgtam ragavâs, nevis, ja kâds kâpj mugurâ jât. Ponijpuisis Xavjçrs pa ziemu ïoti nogarlaikojies, jo nebija, kas viòu izmanto. Agritas paðas meita viòu pâraugusi, un ponijs gaida iespçju pavizinât citus bçrnus, kâ arî, protams, kârtîgas pastaigas laukâ ar zaïu zâli. Marta beigâs ganâmpulkam pievienojâs Olîva, taèu par viòu ir atseviðís stâsts. Ðobrîd Agrita cînâs, lai zirgs izdzîvotu un atkoptos. Savvaïas zirgi pavasaros mokâs no târpiem, bet savvaïas zirgus neattârpo, stâsta saimniece. Olîva ir konik polski savvaïas zirgu meitene, kas pie Agritas nonâca bezcerîgâ stâvoklî - saimnieks nedeva garantiju, ka dzîvnieks izdzîvos. Pateicoties Agritas nepârtrauktai uzraudzîbai un veterinârârstes Astrîdas Tûmiòas palîdzîbai, Olîva ir izdzîvojusi. “Cerîbu nebija, taèu es gan ticçju, ka zirgam uzsmaidîs veiksme. Ðobrîd viòa gan ir cilâjama. Olîva mani gaida un uzticas, bubina, kad vçlas padzerties, skatâs lûdzoðâm acîm, ja grib enerìijas devu - placinâtos graudus. Ticu, ka viòas dzîves kritiskais posms ir garâm, tikai jâsadziedç rçtas un jâuzbarojas, lai atgûtu normâlu svaru,” stâsta Agrita. Saimnieces ganâmpulkâ ðogad ir diezgan liels pieaugums - abâm govîm piedzimuðas telîtes, truðu saime arî gâjusi vairumâ - to skaits sniedzas pâri 70. Rugâju novada domç 18. aprîïa sçdç pieòemtie lçmumi Pieðíir daþâdus pabalstus Trûcîgâs ìimenes statusu uz daþâdiem laika periodiem pieðíîra 51 novada ìimenei, bet trûcîgâs personas statusu – 19 cilvçkiem. Savukârt maznodroðinâtâs ìimenes statusu uz daþâdu laiku saòçmuðas piecas ìimenes, bet maznodroðinâtâs personas statusu lîdz 30.septembrim - divi iedzîvotâji. GMI pabalstu no 1. lîdz 30.aprîlim saòçmusi viena ìimene - 79 latus, bet par laiku no 1.aprîïa lîdz 30. jûnijam – piecas ìimenes kopsummâ 298,33 latus. Pieðíîra pabalstu 24 cilvçkiem ârstçðanâs izdevumu segðanai kopsummâ 518 latus; èetriem iedzîvotâjiem izmaksâts apbedîðanas pabalsts kopsummâ 200 lati; 12 iedzîvotâji saòçmuði pabalstu 300 latu kopsummâ malkas iegâdei; vienai ìimenei izmaksâts bçrna piedzimðanas pabalsts 100 lati; trim personâm izmaksâts materiâlais pabalsts kopsummâ 100 latu un vçl trim represçtajiem izmaksâts pabalsts kopsummâ 60 lati. Nolemts vienam cilvçkam pieðíirt sociâlâs rehabilitâcijas pakalpojumu. Pieðíir lîdzfinansçjumu gadagrâmatai Izskatîts Latgales Kultûras centra izdevniecîbas vadîtâja Jâòa Elkðòa iesniegums ar lûgumu pieðíirt lîdzfinansçjumu gadagrâmatas “Tâvu zemes kalendars - 2014” izdoðanai. Nolçma pieðíirt 100 latus no novada paðvaldîbas ðî gada pamatbudþeta izdevumu sadaïas “Neparedzçto izdevumu fonds”. Pieðíir lîdzekïus sacensîbâm Izskatîts sporta kluba “Rugâji” valdes locekïa Jâòa Auziòa iesniegums ar lûgumu atbalstît sporta sacensîbas Medòu trasç. Nolçma pieðíirt 500 latu finansçjumu sporta kluba “Rugâji” rîkoto sacensîbu izdevumu segðanai Medòu trasç. Lîdzekïus pieðíirs no novada paðvaldîbas ðî gada pamatbudþeta izdevumu sadaïas “Neparedzçto izdevumu fonds”. Pret ðâdu lçmumu nobalsoja deputâts A.Zizlâns. Izbeidz zemes nomas lîgumu Izskatîts Annas Jaundþeikares iesniegums ar lûgumu izbeigt zemes nomas lîgumu. Nolçma izbeigt 2011.gada 5.decembrî noslçgto zemes nomas lîgumu ar Annu Jaundþeikari par Rugâju novada piekrîtoðâs zemes gabala iznomâðanu. Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne 8. V Otrdiena Kaimiòos 2013. gada 23. aprîlis Ciemojamies Pïaviòu novads ir paðvaldîba Vidzemes dienvidos, Daugavas labajâ krastâ, kurâ 2009. gadâ apvienoti bijuðâ Aizkraukles rajona Pïaviòu pilsçta un trîs pagasti. Novads robeþojas ar Kokneses, Çrgïu, Madonas, pa Aivieksti ar Krustpils un pa Daugavu - ar Salas un Jaunjelgavas novadiem. Novada centrs ir Pïaviòu pilsçta. Nosaukumu Pïaviòâm deva zemnieku mâjas ar nosaukumu “Pïaviòas” un pilsçtas tiesîbas ieguva 1927. gadâ. Pïaviòu novadâ, starp Aiviekstes un Skanstupîtes ieteku Daugavâ, joprojâm saglabâjusies kâdreizçjâ zviedru kara nometne ar uzceltajâm skanstîm, kas tagad tiek dçvçta par Draudzîbas parku. Pïaviòu novada teritorija aizòem 7 km² un to apdzîvo 6 240 iedzîvotâji. GUNTA ÞILDE, Pïaviòu novada domes priekðsçdçtâja Cik sen esat novada domes priekðsçdçtâjas amatâ? -Priekðsçdçtâja esmu kopð 2006.gada un paralçli skolâ strâdâju par latvieðu valodas un literatûras skolotâju. Pirms tam gadu biju priekðsçdçtâja vietniece. Kas paveikts, kopð esat novada vadîtâjas amatâ? -Novadâ realizçti daudzi lieli projekti. Viens no pçdçjiem, ko drîz paði varçsim novçrtçt, ir jaunais dambis. Tas gan vçl nav pabeigts, nodoðana paredzçta tikai 15.jûlijâ, bet pamatdarbi ir izdarîti. Lielie darbi ir arî Pïaviòu novada ìimnâzijas un bçrnudârzu “Bçrziòð” un “Jumîtis” siltinâðana. Vietalvas pagastâ izveidojâm kultûras un sporta centru un renovçjâm kaplièu, Klintaines pagastâ sakârtojâm publisko infrastruktûru, atjaunojâm ceïus, izveidojâm apgaismi. Jauns apgaismojums ar LED lampâm izveidots arî Pïaviòâs. Aiviekstes pagastâ sakârtojâm ûdenssaimniecîbu, Pïaviòu skolâ izveidojâm liftu un piedalîjâmies projektâ “Kvalitatîva dabaszinâtòu kabineta izveide”. Mums ir ïoti populâra trenaþieru zâle un jaunieðu iniciatîvu centrs “Ideja”, kur pulcçjas jaunieði. Ðajâ paðâ mâjâ sâkumskolas bçrniem izveidots centrs “Pepija”, uz kuru dienâ nâk aptuveni 80 sâkumskolas vecuma bçrni. Paðlaik renovçjam tirgus laukumu un plânojam labiekârtot paviljonus. Blakus esam iecerçjuði izveidot zaïo tirdziòu, kurâ varçs tirgoties visi, kas kaut ko audzç un raþo. Pïaviòâs tikko uzcelta publiskâ maksas tualete, bet Pïaviòu otrajâ pilsçtas daïâ - Gostiòos - nesen atklâjâm renovçtu futbola laukumu. Ïoti laba sadarbîba paðvaldîbai izveidojusies ar nevalstiskajâm organizâcijâm. Viena no aktîvâkajâm ir biedrîba “Kopsolis”, kas pilsçtâ izveidojusi skeitparku un paðreiz labiekârto pansionâta apkârtni. Piedaloties “Labajos darbos”, jaunieði ir izveidojuði ielu vingroðanas laukumu. Kâdas ir novada lielâkâs problçmas? -Tâs var sajust visi, kas caurbrauc mûsu novadu - tie ir ceïi. Taèu ðî vairs nav novada problçma, bet visas Latvijas sâpe. Ja ðo jautâjumu nerisinâs valsts mçrogâ, drîz visi valsts ceïi lîdzinâsies ceïiem Ukrainâ, pa kuriem jâbrauc, mçìinot izlavierçt starp lielajâm bedrçm. Manuprât, Satiksmes un Finanðu ministrijâm jâvienojas un jâpieòem lçmums atjaunot autoceïu fondu vai ceïu uzturçðanai novirzît lielâko daïu akcîzes nodokïa. Mûsu novadâ ceïu uzturçðanai atvçlçti 60 tûkstoði latu gadâ, bet par ðo naudu pat îsti bedres nevaram aizlâpît. Ja ceïiem atvçlçtu tik daudz lîdzekïu, cik vajadzçtu, bûtu jâslçdz visas skolas un bçrnudârzi. Arî demogrâfiskais stâvoklis nav ar plus zîmi, gluþi pretçji. Taèu priecç, ka novada jaunieði nevçlas pârcelties uz dzîvi lielpilsçtâs. Viòi grib palikt ðeit un darboties, ja tikai tas bûtu iespçjams. Ar ko galvenokârt nodarbojas novada iedzîvotâji? -Mums ir attîstîta lauksaimniecîba, meþizstrâde, karjeru un grants izstrâde, pakalpojumu sniegðana. Pïaviòu centrâ darbojas divas kafejnîcas, taèu ðî niða vçl ir brîva. Paðlaik strâdâjam pie Pïaviòu novada ilgtspçjîgas attîstîbas stratçìijas, kas plânota lîdz 2035.gadam. Mûsuprât, vçl varam tiekties uz bûvmateriâlu, mçbeïu raþoðanu, bioloìiskâs lauksaimniecîbas un tûrisma attîstîbu. Mums ir ïoti populârs ziemas tûrisms, jo pieejama gan kalnu slçpoðana, gan slçpoðana ar distanèu slçpçm. Paðvaldîbai pieder biatlona un slçpoðanas bâze “Jankas”, kur novada iedzîvotâji apgaismotâs trasçs bez maksas var slçpot ar distanèu slçpçm. Vietalvas pagasta slçpoðanas bâzç “Mailes” notiek arî starptautiski slçpoðanas maèi. Kâds ir Jûsu atalgojums pirms nodokïu nomaksas? -Tas ir 1100 lati, pçc nodokïu nomaksas - 700 lati. Plûdi Pïaviòâs sasnieguði vçsturisko rekordu - applûst puse pilsçtas. Kamçr ðogad pavasarîgais laiks kavçjâs, plûdu apdraudçtâs paðvaldîbas, arî Pïaviòu novads, jau laikus gatavojâs paliem. Novada vadîtâja Gunta Þilde vçl pirms ledus ieðanas Daugavâ izteica baþas par ðî gada iespçjamajiem plûdiem: “Ledus ir biezs – 50 - 70cm, tâdçï ceram uz jaunuzcelto dambi,- lai arî tas nav pabeigts, savu funkciju viòð pildîs. Cits jautâjums ir, kas notiks ar ûdeni, kas pieplûdîs upei klât.” Pïaviòâs plûdi sâkâs naktî no pagâjuðâs ceturtdienas uz piektdienu, kad ûdens sâka ieplûst pilsçtâ. Jau rîta agrumâ tas bija ieskâvis vairâkas privâtmâjas, vietçjo mûzikas skolu un pansionâtu. 19.aprîïa pçcpusdienâ ûdens lîmenis sasniedza 13,50 metrus virs hidroloìiskâs stacijas nulles, kas ir 2,40 metri virs kritiskâs plûdu robeþas. Tas ir augstâkais ûdens lîmenis Pïaviòâs, kopð tur pçc HES uzbûvçðanas veic hidroloìiskos novçrojumus. Dienas gaitâ pilsçtâ satiksmei slçdza vairâkas ielas, ûdens caur Pïaviòu tirgu aizkïuva pat lîdz Dzelzceïa uzbçrumam. Kâ stâsta novada domes speciâlisti, ledus Daugavâ sakustçjâs ap pulksten 15. Lai arî tobrîd Pïaviòu novada ìimnâziju ûdens neskâra, 1.-4. klaðu skolçnus no skolas izlaida tikai vecâku pavadîbâ. Paðvaldîbas darbinieki ir pârliecinâti, ka Pïaviòu aizsargdambis savu uzdevumu pildîja - aizsargâja pilsçtu no ledus masâm un dambim otrâ pusç bija pârskaloti vien pâris ledus gabali. Par zaudçjumiem vçl grûti spriest, jo tie tiek apzinâti, bet pçc sâkotnçjas apskates jau redzams, ka cietusi gan paðvaldîbas struktûrvienîbu manta, tai skaitâ Pïaviòu skeitparks, kas ir kopprojekts ar biedrîbu "KOPSOLIS", gan privâtîpaðumi. Sestdienas rîtâ gruntsûdeòu lîmenis jau bija krities, bet pilnîbâ nebija nosususi ne Daugavas ielas labâ, ne kreisâ puse. Pïaviòu novada paðvaldîba, Daugavpils pilsçtas un novada paðvaldîbas, Ogres novada paðvaldîba un Ilûkstes paðvaldîba lûdza izsludinât ârkârtas situâciju pavasara plûdu radîto draudu dçï, tomçr valdîba piektdien sasauktajâ slçgtajâ ârkârtas sçdç nolçma to nedarît. Patlaban Pïaviòâs notiek plûdu seku likvidâcijas darbi, atsûknçjot ûdeni no iedzîvotâju çku pagrabiem un akâm. Tâpat tiek apsekotas arî visas plûdu skartâs paðvaldîbas iestâdes un vairâk nekâ 60 applûduðâs iedzîvotâju mâjas. Kopumâ lielâkâ bîstamîba ir garâm un Daugava ir atbrîvota no ledus, lîdz ar to pat ûdens lîmeòa celðanâs vairs neapdraudçs paðvaldîbu. Tûrisma objekts Vikingu laiva Daugavas ûdeòos Kurð grib, tas var. To pierâdîjuði divi uzòçmçji – Arvîds Apfelbaums un Dagnis Èâkurs, kuri spçjuði apvienoties un izveidojuði savâ ziòâ unikâlu kultûras un tûrisma produktu. 2000.gadâ savu pirmo braucienu Daugavas ûdeòos sâka pçc SIA “Meþmalas laivas” pasûtîjuma Lietuvâ izgatavotâ vikingu kuìa kopija. Tas ir divu pieredzçjuðu lietuvieðu jahtu un seno buru laivu meistaru darbs – precîza vikingu kuìa skices atveide. 12 metrus garais un 3,3 metrus platais burinieks ar 24 vietâm, kura bûvniecîbâ aizvadîts aptuveni pusgads. “Lâèplçsis” tapis pçc uzòçmçja un idejas realizçtâja klintainieða Arvîda Apfelbauma pasûtîjuma, un kopumâ ðis projekts izmaksâjis vairâk nekâ 40 000 eiro. Ceïojums ar laivu ved gar Oliòkalnu, Sçlpils pilskalnu un Daugavas daudzajiem lîcîðiem. V Pïaviòu novadâ “Liepkalni” – Pïaviòu vizîtkarte Reiz kâdâ Latvijas nostûrî Naukðçnu pagastâ dzîvoja un saimniekoja krietns saimnieks Jânis Mendziòð, kuram piederçja liela, labi iekopta saimniecîba “Liepkalni”. Tâs tîrumos sçja rudzus un mieþus, no kuriem vçlâk cepa gardu jo gardu maizîti. Tâ - lîdzîgi kâ pasakâ - sâkas uzòçmçja un maizes ceptuves “Liepkalni” dibinâtâja Dagòa Èâkura veiksmes stâsts, kas vijas nu jau divdesmit gadu garumâ. Roku darbs. Ieejot “Liepkalnu” maizes ceptuvç, nevar nesajust burvîgo maizes smarþu. Cepçjs Edgars Meroþa no vairâk nekâ 230 grâdu karstâs krâsns òem vienu klaipiòu pçc otra. Viòð atzîst, ka aukstajâs ziemas dienâs pie sakarsuðâs krâsns strâdât ir patîkami, taèu jau pçc mçneða vai diviem atkal varçs sapòot par patîkamu vçsumu. izcep vidçji 2,5 - 3 tûkstoðus 6 veidu rupjmaizes un 4 veidu saldskâbmaizes klaipus, un aptuveni 1,5 tûkstoðus 15 veidu baltmaizes un kliju maizes klaipiòus. Lielâkâ daïa produkcijas uzreiz gulst veikala plauktos, kur to jau gaida pircçji, savukârt pârçjo realizç “Rimi” veikalos visâ Latvijâ, un vairâkos mazo veikalu tîklos. Kâ stâsta “Liepkalnu” tehnoloìe Aina Linde, kopð pirmâs dibinâðanas dienas uzòçmums gâjis tikai uz priekðu un arvien domâjis, kâ vçl iepriecinât savus pircçjus. Pagâjuðâ gada pavasarî “Liepkalnos” atvçra lîdz ðim Latvijâ vienîgo dabîgo maizes kvasa cehu, kurâ maizes kvasu gatavo no “Seviðíâs” rupjmaizes îpaðâ dabiskâ raudzçðanas ceïâ. “Produkts izrâdîjâs pieprasîts un dzîvotspçjîgs, par ko mums, protams, liels prieks,” teic A.Linde, aicinot ikvienu iegriezties maiznîcas veikaliòâ. “Liepkalni” ir vieta, kas piesaista garâmbraucçju uzmanîbu trokðòainâs Rîgas – Daugavpils ðosejas malâ un jau kïuvusi arî par vienu no Pïaviòu novada vizîtkartçm. Netâlu no maiznîcas ir Lokstenes pilskalns, ko tagad gan sedz Daugava, bet otrâ pusç ðosejai ir sena apmetnes vieta, par ko liecina diþie ozoli. Vîns ar savu – mâjas garðu Iebraucot Pïaviòu novada Aiviekstes pagastâ, ceïa labajâ pusç nevar nepamanît norâdes zîmi ar uzrakstu “Mâjas vîna raþotne”. Te, zemnieku saimniecîbâ “Ozoliòi”, jau teju astoòus gadus saimnieko brâïi Viktors un Oskars Abramovi. Viòu galvenâ un vienîgâ nodarboðanâs kopð 2005.gada ir mâjas vîna raþoðana. Mâjas vîna raþotnes ieeju rotâ gadskaitlis 1910. Tik sena ir çka, ko cçlis brâïu vîndaru Oskara un Viktora vecvectçvs Jânis Ozols-Ozoliòð. Raþotne sertificçta un licencçta 2005. gadâ. Te raþo âbolu, rabarberu, upeòu vînu un sidru “Dzidris” no paðu saimniecîbâ un tuvâko kaimiòu saimniecîbâs audzçtiem augïiem, dârzeòiem un ogâm. Jautâts, kâ radusies ðî biznesa ideja, Viktors Abramovs smaidot teic: “No kâ gan cita? No dzerðanas!” Uzòçmçjs stâsta, ka savulaik spçki izmçìinâti arî lauksaimniecîbâ: “Visam esam gâjuði cauri. Bija jâizlemj, - visu pârdodam un pârceïamies uz dzîvi Rîgâ, no kurienes esam atbraukuði, vai domâjam kaut ko jaunu. Redz, izdomâjâm ar.” Nekâda lielâ peïòa no vîna raþotnes gan neesot, taèu iztikt var,- skaidro Viktors. Viòð stâsta, ka pirmsâkumos vînu raudzçja 25 litru stikla baloniòos. “Ja tâdu izraudzç un pieraksta recepti, pçc gada var likt kaut 100 tonnas iekðâ, vajadzçtu sanâkt,” ir pârliecinâts uzòçmçjs. Viktors skaidro atðíirîbu starp rûpnieciskâ vîna darîðanu un mâjas vîna raþoðanu. Ðie abi procesi atðíiras tikai ar daudz lielâku apjomu un lielâku risku. Ja neizdodas pâris litru - þçl, bet galva par to nesâp, bet, ja nekvalitatîva vîna rauga dçï jâðíiras no vairâkâm tonnâm, tad tas rada arî finansiâlus zaudçjumus. Bez âbolu, âbolu-upeòu un rabarberu vîna mâjas vîna raþotnç nopçrkams arî âbolu vîna retifikâts, sagatavots lîdz 45 grâdiem, un 2013. gada 23. aprîlis 9. Pa interesantâkajiem objektiem gides pavadîbâ Uzòçmçjdarbîba Kad Mendziòu Jâòa mazdçls Dagnis, kurð bija gana jauns un nesen beidzis sporta akadçmiju (kâ reiz atbilstoði maizes cepðanai) ar brâli 90. gadu sâkumâ atguva “Liepkalnu” zemi, mâjas vairs nebija. Vçl arvien stâvçja tikai laukakmeòu krâvumi gar tîrumu malâm, kurus vectçvs bija savçlis no akmeòiem kâ robeþzîmes. Dagnis izjuta piederîbu savai dzimtai un viòa sapnis atkal tajâ audzçt labîbu bija tik stiprs, ka piepildîjâs pavisam drîz. 1993. gadâ, kad pirmâ rudzu un mieþu raþa bija nokulta, no paðu izaudzçtiem graudiem jaunais saimnieks atsâka cept maizi ne tikai savai ìimenei, bet apkârtçjiem pagastiem. Maizes stâsts pa îstam atsâkâs Rûjienâ, kad to sâka cept no igauòu karaspçka daïas atpirktâ pârvietojamâ lauku maizes krâsnî, kas bija kurinâma ar malku. Pçc tam îpaðnieks atvçra maizes ceptuves Kocçnos un tad arî Valmierâ. Pïaviòu novada domes gide Gunta Lazda stâsta, ka par maiznîcu Klintaines pagastâ pat izveidojusies zinâma teika, kas vçsta, ka vienâ jaukâ dienâ viens kukulîtis aizbçga no Valmieras, ripoja pâr kalniem un lejâm un nonâca Daugavas krastâ, Klintaines pagastâ. To íerdams, îpaðnieks apstâjâs un nonâca ðajâ skaistajâ vietâ, kuru tobrîd pârdeva vietçjais uzòçmçjs, kuram piederçja vagoniòðkafejnîca. Taèu viòð netika galâ ar izvirzîtajâm prasîbâm un îpaðumu pârdeva Dagnim Èâkuram. “Ðis ir mûsu veiksmes stâsts,” teic G.Lazda, stâstot par Liepkalnu maiznîcu, kas Klintaines pagastâ durvis vçra 2006.gada janvârî. “Ðobrîd uzòçmums nodroðina ar darbu un konkurçtspçjîgu atalgojumu vidçji 60-70 Pïaviòu un tuvâko novadu iedzîvotâjus, kas ir ïoti labs râdîtâjs,” uzsver novada domes gide. Rupjmaizes gatavoðana Liepkalnos ir interesants, bet smags darbs – tas prasa ne tikai iemaòas, bet arî fizisku spçku. Vispirms izveido plaucçjumu un notur koka muciòâ, lîdz tas iegûst nepiecieðamo skâbumu, tad pagatavo ieraugu un raudzç daudzas stundas. Kad tâ ir samîcîta, pie darba íeras formçtâji, kas ar rokâm izveido katru kukulîti. Un tad atliek sagaidît lielos rupjmaizes klaipus un òemt tos ârâ no krâsns. No plaucçjuma sagatavoðanas lîdz izceptam maizes klaipiòam paiet vidçji 40 stundas, un dienâ “Liepkalnu” maiznîcâ Otrdiena Savâ veikaliòâ. Uzòçmçjs Viktors Abramovs izrâda produkcijas plaðo klâstu un stâsta, ka pircçji vairâk iecienîjuði saldos vînus: “Mçs gan vairâk sausos vînus raþojam – vieglâka uzglabâðana, mazâk salds, lîdz ar to arî veselîgâks.” upeòu èaþa, par ko saimnieks apmierinâts saka: “Tîra manta.” Laiku pa laikam “Ozoliòu” mâjâs iegrieþas arî ekskursantu grupas, kurâm saimnieks atklâj daþus vîna darîðanas noslçpumus. Izrâdâs, vîna rûgðanas cikls ir samçrâ garð - no procesa sâkuma lîdz vîna sapildîðanai pudelçs paiet 1,5 - 2 gadi. “Gadu vîns rûgst, tad paiet laiks, kamçr tas nodzidrinâs un nostâjas. Raþoðanas procesâ íîmiju neizmantojam, tâdçï ir problçmas to uzglabât. Toties produkts labs un dabîgs,” ir pârliecinâts “Ozoliòu” saimnieks. Kurð gan cits, ja ne gids zinâs v i s l a b â k pastâstît par Pïaviòu novada veidoðanos no tâ pirmsâkumiem lîdz mûsu dienâm? Pïaviòu novada gidei Guntai Lazdai stâstâmâ daudz un fakti interesanti. Uzzinâjâm gan par Stukmaòu muiþas likteni, gan Stukmaòu muiþas grâfienes Sofijas Mçdemas savulaik uzcelto muiþas skolu, kurâ mâcîjuðies brâïi Kârlis un Aleksandrs Ðtrâli, arî “Staburaga bçrnu” autors Valdis. Interesants arî fakts, ka Oliòkalnâ savulaik lîdz 1965.gadam trençjuðies Latvijas alpînisti. Gide atzina, ka viòai nav sveða arî mûsu puse. “Viens no èetriem bijuðâ Balvu rajona novadiem man ir pazîstamâks par citiem - tas ir Rugâju novads. To pusi mçs mazdrusciò zinâm,” teica Gunta Lazda. Sports Vingro uz nebçdu Viens no Pïaviòu pilsçtas lielâkajiem lepnumiem ir 2010.gada decembrî jaunatvçrtâ trenaþieru zâle, kas tapusi ar paðvaldîbas atbalstu. Zâles pârzine un fitnesa trenere Anita Lemeðonoka stâsta, ka par sportot gribçtâju aktivitâti gausties nevar. “Skolçniem, studentiem un asins donoriem zâles apmeklçjumi ir bez maksas, un viòi ðo iespçju arî ïoti aktîvi izmanto. Protams, pirmajâ gadâ apmeklçtâju skaits bija lielâks nekâ paðreiz, bet tas ir loìiski. Jau pçc pusgada zâles pastâvçðanas atsijâjâs pastâvîgie apmeklçtâji un tie, kas mûsu pakalpojumus izmanto periodiski,” stâsta A.Lemeðonoka. Trenaþieru zâles noteikumi paredz, ka ðeit trençties drîkst, sâkot no 14 gadu vecuma (pusaudzim jâiesniedz vecâku izziòa, ka jaunietis drîkst darboties bez viòu lîdzdalîbas), pârçjie drîkst sportot no 16 gadiem. Fitnesa trenere stâsta, ka bieþi vien cilvçks, pirmo reizi atnâkot uz trenaþieru zâli, apjûk no lielâ piedâvâjuma un nezina, ar ko sâkt. Ðâdâs reizçs lieti noder trenera, kurð zâlç pieejams divas reizes nedçïâ, un paðas Anitas vçrtîgie padomi. “Vispirms cilvçkam pajautâju, kâds ir zâles apmeklçjuma mçríis, un tikai tad varu ieteikt, kas un kâdâ secîbâ jâdara,” teic A.Lemeðonoka. Viòa novçrojusi, ka, tuvojoties pavasarim, aizvien bieþâk zâli apmeklç sievietes. “Ja mçríis ir nomest svaru, viòâm varu piedâvât vairâku veidu trenaþierus, piemçram, skrejceliòu un tâ sauktâs “slçpîtes”, kas ir vieni no pieprasîtâkajiem. Taèu, lai uzturçtu savu íermeni formâ, pavisam mûsu trenaþieru zâlç sievietes var izmantot desmit daþâda veida trenaþierus,” stâsta trenere. Arî cena par zâles apmeklçjumu Pïaviòu novada iedzîvotâjiem ir vairâk nekâ draudzîga - tie ir 50 santîmi stundâ. Ja cilvçks trenaþieru zâlç pavada 20 stundas mçnesî, viòð var iegâdâties abonementu 5 latu vçrtîbâ, kas, pârrçíinot naudâ, ir 25 santîmi stundâ. Pïaviòâs ir arî daudz citu iespçju - skvoða zâle, peldbaseins, ziemâ - slçpoðanas trases. Pïaviòu novadâ ciemojâs S.Karavoièika, foto - A.Kirsanovs 10. V Otrdiena Dzîve 2013. gada 23. aprîlis Jaundzimuðie Dçla vârdu izvçlçjâs tçtis. 8.aprîlî pulksten 8.58 piedzima puika. Svars - 2,660kg, garums 52cm. Puisçna vecâkiem Sanitai Mihelsonei - Pilskalnei un viòas vîram Ainâram no Alûksnes ðis ir otrais bçrniòð. “Jau paðâ grûtniecîbas sâkumâ nojautu, ka ðoreiz meitiòas vietâ sagaidîsim puiku. Tâ arî notika. Tagad mûsu èetrgadîgajai Evelînai ir mazs un jauks brâlîtis,” saka jaunie vecâki. Tiklîdz gaidâmâ mazuïa dzimums kïuva zinâms, Sanita un Ainârs íçrâs pie vârda meklçjumiem. “Sâkumâ meklçjâm vârdadienu kalendârâ, bet neatradâm nevienu vârdu, kas îpaði patiktu. Vienîgais, kas Ainâram iekrita acîs, bija Niklâvs. Arî man tas ðíita piemçrots, tâdçï arî palikâm pie ðî varianta, tikai lîdz pat dçla dzimðanai nevienam nestâstîjâm par izdarîto izvçli, jo ðíita svarîgi paskatîties, vai puikam vârds Niklâvs piestâvçs. Par laimi, piestâv!” teic Sanita. Viòa stâsta, ka slimnîcâ pavadîtais laiks visgrûtâkais ir èetrgadîgajai meitiòai Evelînai, kura arî dzimusi Balvos, jo lîdz ðim tik ilgu laiku viòa vçl nebija bijusi bez vecâkiem. “Tagad Evelîna ir abu omîðu aprûpç un ar nepacietîbu gaida mâjâs mûs ar mazo brâlîti. Interesanti, ka mûsu abu bçrni nâkuði pasaulç zîmîgâs dienâs. Niklâvs piedzima Ainâra tçta vârdadienâ 8.aprîlî, bet Evelîna - omes dzimðanas dienâ. Tagad abi varçs svinçt dubultjubilejas,” teic nu jau divu bçrnu vecâki Sanita un Ainârs. Vçl dzimuði: 11.aprîlî pulksten 18.11 piedzima puika. Svars - 2,510kg, garums 52cm. Puisçna mamma Sarmîte Bujâne dzîvo Gulbenes novada Lejasciema pagastâ. 14.aprîlî pulksten 9.29 piedzima meitenîte. Svars - 3,940kg, garums 57cm. Meitenîtes mamma Sanita Sutra dzîvo Kârsavâ. 15.aprîlî pulksten 2.04 piedzima puika. Svars - 2,460kg, garums 49cm. Puisçna mamma Tatjana Gavrilova dzîvo Balvos. 17.aprîlî pulksten 7.35 piedzima meitenîte. Svars - 3,520kg, garums 56cm. Meitenîtes mamma Aina Zaluþinska dzîvo Alûksnes novadâ. 17.aprîlî pulksten 16.10 piedzima puika. Svars - 3,760kg, garums 55cm. Puisçna mamma Ieva Pauliòa dzîvo Kriðjâòu pagastâ. 18.aprîlî pulksten 9.22 piedzima puika. Svars - 2,980, garums 52cm. Puisçna mamma Gunita Kupèa dzîvo Gulbenç. 19.aprîlî pulksten 1.06 piedzima puika. Svars - 3,720kg, 58cm. Puisçna mamma Inese Stûrstepa dzîvo Alûksnç. Sveiciens aprîïa jubilâriem cienîjamâ vecumâ! 102 GADOS Balvu pilsçtâ Anastasija Dukaïska 100 GADOS Balvu pagastâ Anna Garâ 93 GADOS Bçrzpils pagastâ Anna Sergejevièa Lazdukalna pagastâ Stefânija Masa Susâju pagastâ Veronika Ðaicâne Balvu pilsçtâ Anna Morele 92 GADOS Medòevas pagastâ Marjana Logina Balvu pilsçtâ Antoòina Pokule 91 GADÂ Lazdukalna pagastâ Veronika Bitaine Rugâju pagastâ Veronika Griestiòa Vecumu pagastâ Klaudija Stepanova (martâ) 90 GADOS Balvu pilsçtâ Veronika Stavinska Anna Kikuste Marijanna Viïuma 89 GADOS Baltinavas novadâ Jadviga Kaòepe Bçrzkalnes pagastâ Vilma Auziòa Ðíilbçnu pagastâ Raisa Boþenkova Balvu pilsçtâ Lucija Bikaviòa 88 GADOS Lazdukalna pagastâ Agnese Akmene Rugâju pagastâ Bernarde Ðivca Vecumu pagastâ Zinaîda Pole Viïakas pilsçtâ Vanda Baklagina Anele Sebeþa Balvu pilsçtâ Eleonora Jermacâne Anna Sârtaputne 87 GADOS Bçrzpils pagastâ Anna Apðeniece Monika Tûmiòa Kriðjâòu pagastâ Aleksandrs Þogota Kubulu pagastâ Genovefa Kravale Lazdulejas pagastâ Domicella Kuïða Ðíilbçnu pagastâ Zoja Panèuka Tilþas pagastâ Leonora Kaða Viïakas pilsçtâ Helçna Dukovska Zoja Sergejeva Pansionâtâ Anastasija Dundure Monika Tûmiòa Balvu pilsçtâ Velta Balode Vilma Apine Veronika Tihomirova 86 GADOS Baltinavas novadâ Valentîna Dukaïska Rugâju pagastâ Marijanna Luksa Anna Þuga Susâju pagastâ Òina Stepanova Vecumu pagastâ Marija Makarova (martâ) Vîksnas pagastâ Jâzeps Garoza Þîguru pagastâ Valentîna Smirnova Boriss Kudimovs Balvu pilsçtâ Salomeja Briðka 85 GADOS Bçrzpils pagastâ Eleonora Namsone Rugâju pagastâ Genovefa Ðustova Susâju pagastâ Alberts Krampuðs Ðíilbçnu pagastâ Marija Miïeiko Anna Terentjeva Tilþas pagastâ Emîlija Bankova Viïakas pilsçtâ Marianna Babâne Dina Barinova Helçna Korotkova Ivans Tihomirovs Sofija Toptigina Pansionâtâ Alfrçds Ðulcs Balvu pilsçtâ Tadeuðs Supe Anastasija Silova Zinaida Radzivilovièa Rugâju pagastâ Alberts Deksnis Jânis Griestiòð Jânis Spriòìis Vecumu pagastâ Emîlija Aleksâne (martâ) Vîksnas pagastâ Anna Pipcâne Erna Frolova Viïakas pilsçtâ Staòislava Duïbinska Genovefa Logina Balvu pilsçtâ Jânis Kravalis Janîna Trofimovièa Jânis Þvarts Elvîra Berne 84 GADOS Baltinavas novadâ Valentîna Logina Balvu pagastâ Marta Avotiòa Kubulu pagastâ Anna Larka Lazdukalna pagastâ Ingrîda Gabrâne Mirdza Kriðtopova Genovefa Pïavniece Ðíilbçnu pagastâ Malvîna Vancâne Tilþas pagastâ Taisija Ozoliòa Vecumu pagastâ Valçrija Nikolajeva (martâ) Viïakas pilsçtâ Terese Logina Marija Siliòa Balvu pilsçtâ Zofija Salmane 82 GADOS Baltinavas novadâ Genovefa Kaða Marija Meþale Kriðjâòu pagastâ Veronika Naumova Kubulu pagastâ Sofija Puþule Lazdukalna pagastâ Anna Gaiduka Lazdulejas pagastâ Taisija Giïkova Medòevas pagastâ Antons Èukuls Malvîna Lapðâne Daniels Pabçrzs Susâju pagastâ Valentîna Augustâne Vîksnas pagastâ Pîters Politers Pansionâtâ Anna Lillo Balvu pilsçtâ Vincents Jermacâns Valentîna Niedra Daina Usâne Ilga Sirmâ Jânis Veismanis 83 GADOS Kriðjâòu pagastâ Evgçnija Gabranova Kubulu pagastâ 81 GADÂ Balvu pagastâ Antons Jasinskis Brieþuciema pagastâ Evelîna Greèaòòikova Kupravas pagastâ Nataïja Jegorova Lazdukalna pagastâ Marijanna Komarovska Lazdulejas pagastâ Fjodors Kapitanovs Rugâju pagastâ Marcijanna Auziòa Jânis Ekhards Antoòina Ivanova Ðíilbçnu pagastâ Jekaterina Cvetkova Aleksandrs Ivanovs Valentîna Jevstigòejeva Ðíilbçnu pagastâ Pçteris Puþulis Tilþas pagastâ Pçteris Loèmelis Vecumu pagastâ Melânija Martiòenko Antoòina Bondareva (martâ) Þîguru pagastâ Ïubova Þuravïova Balvu pilsçtâ Lilija Baune Viktors Milaknis Valentîna Kronîte Albertina Èakâne Domicella Kalve 80 GADOS Baltinavas novadâ Broòislava Loèmele Bçrzpils pagastâ Jânis Berkels Genovefa Mazustçrniniece Brieþuciema pagastâ Harijs Mûrmanis Kubulu pagastâ Vera Grigorjeva Medòevas pagastâ Leonora Kaimiòa Susâju pagastâ Pçteris Íikuès Þîguru pagastâ Valentîna Prancâne Viïakas pilsçtâ Nikolajs Aleksejevs Aleksejs Gerasimovs Balvu pilsçtâ Lilija Loèmele Veronika Kudrjavceva Mirdza Þukovska Gaïina Pokrovska Lappusi sagatavoja S.Karavoièika Sports V Volejbols 11. Latvijas sporta veterânu 50. sporta spçlçs volejbolâ vecuma grupâ virs 60 gadiem par èempioniem kïuvuði mûsçjie - Jânis Strapcâns un Vladimirs Serebreòickis. Finâlsacensîbâs piedalîjâs seðas komandas. Interesanti, ka par èempioniem viòi kïuvuði, spçlçjot Valmieras komandas sastâvâ. “Meistarîbu nevar nopirkt tirgû - tâ vai nu ir, vai arî nav, un noturçt to lîmenî ir katra paða ziòâ,” saka Jânis Strapcâns. Foto - no personîgâ arhîva Mâjâs pârbrauc ar medaïâm Volejbolisti kopâ ar sporta skolotâju. Pirmajâ rindâ no kreisâs: Arvis Keiðs, skolotâjs Vjaèeslavs Gamazins; otrajâ rindâ: Edgars Tabors, Helmuts Keiðs, Kaspars Loèmelis, Mâris Jermacâns, Austris Keiðs, foto nav Kaspars Pakalnîts. Gatavojieties pavasara skrçjieniem! Foto - no personîgâ arhîva 13.aprîlî Rugâjos, Rugâju Sporta centrâ, norisinâjâs Latvijas kausa treðais posms svarbumbu celðanâ garajâ ciklâ. Loèmelis ieguva 3.vietu un Kaspars Terentjevs - 4.vietu. Rugâju Sporta centra jaunieðu komanda kopvçrtçjumâ ieguva 5.vietu un pieauguðie - 3.vietu. Futbols Maijâ – uz zaïajiem laukumiem apvienos ar Latgales reìionu. Katrâ no ðiem reìioniem ir 4 vai 5 komandas, kurâm apvienojoties, èempionâts iegûst sportiskajâ ziòâ. Ðo komandu pârstâvju sanâksme notika 17.aprîlî Preiïos. Jebkuras sacensîbas nevar notikt bez tiesneðiem. Jaunie futbolisti, kuriem ir doma paralçli pievçrsties tiesâðanai, bija aicinâti 21.aprîlî uz seminâru Gulbenç. To vadîja Latvijas Futbola federâcijas lektori, kuri savulaik bijuði vadoðie tiesneði valstî. Tradicionâli ZA reìionâ plâno minifutbola (7:7) èempionâtu, kura uzvarçtâji iekïûs Latvijas finâlsacensîbâs. Èempionâts notiks no jûnija lîdz septembrim ar vairâkiem sabraukumiem. Potenciâlo komandu pârstâvjiem interesçties pa telefonu 28334425 (Arnis) lîdz 10.maijam. Plaðs futbola pasâkums Latvijas mçrogâ notiks maija vidû, kad 18.maijâ Rîgâ bûs Futbola dienai veltîts festivâls “Daugavas labais krasts pret Daugavas kreiso krastu” un citi pasâkumi. Viss noslçgsies ar Latvijas kausa izcîòas finâla spçli Skonto stadionâ. Reìionos un novados Futbola dienas pasâkumi notiks 17. vai 19.maijâ. Latvijas Futbola federâcija (LFF) iespçju robeþâs palîdzçs organizatoriem ar atribûtiku un labâko futbolistu apbalvoðanu. Pasâkumu norises scenârijs ir organizatoru kompetencç. Bûtu vçlams to paziòot LFF, lai novadu aktivitâtes parâdîtos kopçjâ Latvijas Futbola dienas pasâkumu plânâ. ARNIS MARTUSEVIÈS, Latvijas Ziemeïaustrumu reìiona koordinators Daugavpils Sporta skolâ notika atklâtâs meistarsacîkstes svarcelðanâ jaunieðiem, kurâs piedalîjâs arî Balvu Sporta skolas audzçkòi. Par uzvarâm cînîjâs 1998.gadâ dzimuði un jaunâki dalîbnieki. Pirmo vietu svara kategorijâ 41 kg ieguva Ralfs Boldâns, bet otrâs vietas Pçteris Rakitovs (sv. kat. 45 kg) un Dagnis Kaufmanis (sv. kat. 62 kg). Treðâs vietas izcînîja Kristiâns Èubars (sv. kat. 33 kg) un Niks Zuðs (sv. kat. 62 kg). Gulbenç katru gadu notiek divi zolîtes èempionâti – rudenî un pavasarî. Kâ stâsta Gulbenes sporta darba organizators Arnis Martuseviès, ðos turnîrus apmeklç prâvs skaits zoles meistaru no tuvâkiem un tâlâkiem Latvijas novadiem. Tas arî izskaidro plaðo uzvarçtâju ìeogrâfiju – Alûksne, Balvi, Viïâni, Lîvâni, Madona, Valmiera, Priekuïi, Barkava, Gulbene. “Pçdçjos turnîros gulbenieði bijuði viesmîlîgi un uzvarçtâju laurus atvçlçjuði ciemiòiem. Vai tâ bûs arî ðajâs sacensîbâs? To mçs uzzinâsim 5.maijâ, kad pulksten 10 Gulbenes Sporta centra telpâs, Skolas ielâ 12b, dos startu jau 22. Gulbenes zolîtes èempionâtam. Informâcija par gaidâmajâm sacensîbâm pa telefonu 29715606,” stâsta A.Martuseviès. svçtki, kur paralçli volejbola sacensîbâm ikvienam bija iespçja pierâdît, ka ir âtrâks, veiklâks, lokanâks, precîzâks un radoðâks. Ðoreiz dalîbniekiem bija jâsacenðas ar paðu Minhauzenu un pïâpîgo stâstnieci Jakobîni. Rugâjos startç gandrîz simts sportisti Sacensîbâs piedalîjâs 96 sportisti no desmit klubiem. Starp jaunietçm svara kategorijâ virs 63kg Elîna Zujâne ieguva 2.vietu un sievieðu konkurencç svara kategorijâ lîdz 68kg 3.vietu. Sanita Pastare svara kategorijâ virs 68kg ieguva 1.vietu. Starp jaunieðiem svara kategorijâ lîdz 53kg Artûrs Aleksejevs ieguva 3.vietu, svara kategorijâ lîdz 68kg Aigars Verjanovs ieguva 4.vietu un Arvis Boroduðko - 5.vietu. Svara kategorijâ virs 85kg Gvido Putniòð ieguva 5.vietu. Vîrieðu grupâ Ainârs Dokâns svara kategorijâ lîdz 63kg ieguva 1.vietu, arî viòa brâlis Jânis Dokâns ieguva 1.vietu svara kategorijâ lîdz 73kg. Sergejs Arbuzovs svara kategorijâ lîdz 73kg ieguva 3.vietu un starp veterâniem - 1.vietu. Svara kategorijâ lîdz 78kg Arnolds Skangalis ieguva 8.vietu, svara kategorijâ virs 105 kg Kristaps Daugavpilî izcîna piecas medaïas Nordea Rîgas maratons, kurâ piedalâs vairâki mûsu novadu sportisti, ðogad notiks 19.maijâ un tam reìistrçties var oficiâlajâ mâjaslapâ www.nordearigasmaratons.lv. Lai labâk sagatavotos pavasara krosu un skrçjienu sezonai, Balvu Sporta centrs 11.maijâ jau otro gadu rîko skrçjienu “Apkârt Balvu ezeram”. Tajâ var piedalîties ne tikai individuâlie dalîbnieki, bet gaidîti bûs arî darba kolektîvi, sporta komandas, pat deju kolektîvi un visi, kuri vçlas vienu dienu pavadît svaigâ gaisâ sportiskâs aktivitâtçs. Sacenðas peldçtâji 11.aprîlî Balvu Sporta skolas peldçtâji piedalîjâs 6. tradicionâlajâs sacensîbâs peldçðanâ “Dautkom kauss”. Sacensîbâs startçja vairâk nekâ 150 dalîbnieki no Latvijas un Lietuvas, kopâ 8 daþâdu pilsçtu sporta skolu un klubu peldçtâji. No Balviem startçja 14 peldçtâji, un 1.vietu 50m kraulâ uz muguras izcînîja Ralfs Kristers Kokoreviès, 1.vietu 25m brîvajâ stilâ un 3.vietu 25m peldçjumâ uz muguras - Marks Markus. Vçl jâmin labi startçjuðos Ketiju Rakstiòu - 4.vieta 25m uz muguras un 5.vieta 25m brasâ, kâ arî Ilonu Grâmatiòu 6.vieta uz muguras (no 25 dalîbniecçm), Linardu Priedi 6.vieta brasâ (no 24 dalîbniekiem), Mârtiòu Pleðu - 5.vieta un Andreju Vjazanicinu - 6.vieta 50m uz muguras (no 43 dalîbniekiem). Foto - no personîgâ arhîva gâ, sîvâ cîòâ 1.grupas jaunieðiem (1993.1996.dz.g.) izdevâs izcînît 3.vietu valstî 29 komandu konkurencç. 3.grupas zçni ierindojâs 7.vietâ, 4. grupas meitençm 17.vieta. Finâlsacensîbas bija kâ volejbola Rîgâ 5. un 6.aprîlî notika Latvijas meistarsacîkstes grieíuromieðu cîòâ kadetu vecuma grupâ. Balvu Sporta skolu pârstâvçja èetri audzçkòi, kuri minçtajâ vecuma grupâ startçja pirmo gadu un visi mâjâs atveda medaïas. Par valsts èempioniem kïuva Dmitrijs Goïikovs (sv. kat. 58 kg) un Kriðjânis Koèâns (sv. kat. 46 kg). Bronzas medaïas izcînîja Martins Viðòevskis (sv. kat. 58 kg) un Alans Nipers (sv. kat. 42 kg). Liepâjâ 13. un 14. jûnijâ notiks Latvijas valsts Jaunieðu olimpiâde, kurâ piedalîsies arî Balvu Sporta skolas cîkstoòi. Piesakieties zolîtes èempionâtam! Svarbumbu celðana Neskatoties uz laika apstâkïiem, futbolisti ir apòçmîbas pilni jau maijâ spçlçt uz zaïajiem laukumiem. Ziemeïaustrumu reìionâ galvenais uzsvars ir jaunatnes futbolam. 25.aprîlî Varakïânos notiks reìiona jaunatnes klubu treneru un pârstâvju sanâksme, kurâ apstiprinâs jaunatnes èempionâta nolikumu un saskaòos spçïu kalendârus. Orientçjoði ðajâs sacensîbâs varçtu piedalîties gandrîz piecdesmit komandas. Otro gadu pçc kârtas ZA reìiona 2.lîgas èempionâtu 2013. gada 23. aprîlis Uzvar volejbola seniori 6.aprîlî Rîgâ notika vienas no lielâkajâm sacensîbâm volejbolâ jaunieðiem “Lâses kauss”, kurâs Baltinavas vidusskolas jaunieði pirmajâ vecuma grupâ izcînîja 3.vietu valstî. Vçl nesen Ziemeïaustrumu (ZA) reìionâ pilnâ sparâ ritçja telpu futbola sezona, bet jau ðobrîd tiek apspriesti organizatoriski jautâjumi vasaras sezonas sekmîgai norisei. Îsumâ Baltinavas volejbolistiem treðâ vieta valstî Ðogad “Lâse 2013” kausa izcîòas sacensîbas vispârizglîtojoðu skolu komandâm organizçja 12.reizi. Tâs ir zîmîgas ar rekordlielu dalîbnieku skaitu pirmâ posma jeb atlases sacensîbâs – 754 komandas, kâ arî ar to, ka ðogad pirmo reizi finâlsacensîbu atklâðanâ un nominâciju apbalvoðanâ piedalîjâs Valsts prezidents Andris Bçrziòð. “Lâses kausa” pirmâ posma sacensîbâs ðogad uzstâdîts dalîbnieku rekords, kas kopskaitâ ir 6787 sportisti, no kuriem tiesîbas startçt finâlâ bija izcînîjuðas 118 komandas jeb gandrîz 1300 dalîbnieki, kas visas dienas garumâ vienlaikus uz 16 laukumiem “Skonto” hallç cînîjâs par godalgotâm vietâm. Balvu novadu apvienîbu finâlsacensîbâs Rîgâ trijâs no èetrâm vecuma grupâm pârstâvçja volejbolisti no Baltinavas vidusskolas. Dienas garumâ sprai- Otrdiena Apbalvoðanas brîdî. Balvu Sporta skolas peldçtâji Ralfs Kristers Kokoreviès izcînîja 1.vietu, Mârtiòð Pleðs 5.vietu, bet Andrejs Vjazanicins - 6.vietu. Lappusi sagatavoja Z.Logina 12. V Otrdiena Atpûta 2013. gada 23. aprîlis Par ko raksta kaimiòi Ar pieclatnieku godinâs Baumaòu Kârli un latu Limbaþos vecpilsçtâ, iepretim muzejam, plâno izvietot piemiòas zîmi Latvijas himnas autoram Baumaòu Kârlim un Latvijas nacionâlajai valûtai. Muzeja speciâlisti un atbalstîtâji iecerçjuði to veidot kâ palielinâtu pirmâs Latvijas brîvvalsts sudraba 5 latu monçtas kopiju, jo uz tâs ârçjâs malas jeb jostas izvietoti Baumaòa Kârïa sacerçtâs himnas vârdi: - Dievs, svçtî Latviju! Piemiòas zîme varçtu bût abpusçji skatâms vides objekts 1 m diametrâ, izgatavots no baltmetâla. Limbaþnieki pirmie varçtu piemineklî iemûþinât Latvijas nacionâlo valûtu, kas nâkamgad vairs nebûs apritç. “Auseklis”, 19.04.2013 Vçrîgâ acs Atrodot foto 10 atðíirîbas, Jums ir iespçja iegût balvu. Atbildes gaidâm lîdz 15.maijam. 4. kârta Iepriekðçjai kârtai iesûtîtas 26 pareizas atbildes. Konkursa “Vçrîgâ acs” 3. kârtâ veiksme uzsmaidîja LUCIJAI INDRIKEI no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ. Latvijas ceïu bedrçs atkal stâdîs puíes Iestâjoties siltajam laikam, Latvijas bedrainie un daþviet jau dramatiski brûkoðie ceïi ir piesaistîjuði îpaðu uzmanîbu, un tâ vien ðíiet, ka ðogad ceïu jautâjums ir sasâpçjis krietni vairâk nekâ citus gadus. Lai pievçrstu uzmanîbu neapmierinoðajiem ceïiem un brîdinâtu ceïu satiksmes dalîbniekus par bîstamâm bedrçm, jau otro gadu pçc kârtas optikas salonu “Metropole” kolektîvs visâ Latvijâ, tai skaitâ arî Alûksnç, netradicionâlâ veidâ ïaus ieraudzît bedres, izrotâjot tâs ar koði ziedoðâm atraitnîtçm. Optikas salonu “Metropole” organizatori atvainojas ikvienam Rîgas, Liepâjas, Jelgavas, Tukuma, Ogres, Siguldas, Alûksnes, Jçkabpils, Preiïu, Rçzeknes, Daugavpils un Ludzas iedzîvotâjam, ja ziedoðâs bedres patraucçs ikdienas gaitas! “Malienas Ziòas”, 19.04.2013 Palauzi galvu Aicina uz Izlîguma nedçïu Ðonedçï Valsts Probâcijas dienesta Alûksnes teritoriâlâ struktûrvienîba organizç Izlîguma nedçïu, kas noslçgsies ar atvçrto durvju dienu. Izlîguma nedçïu organizç, lai sniegtu sabiedrîbai dziïâku izpratni par izlîgumu un veicinâtu konstruktîvu konfliktu risinâðanas kultûru. Valsts Probâcijas dienesta Alûksnes teritoriâlâs struktûrvienîbas vadîtâja Ilzîte Duïbinska uzsver, ka Latvijâ izlîguma procesa ievieðana îpaði viegli nepadodas, jo katram procesa virzîtâjam – policijai, prokuratûrai, tiesai – ir savs skatîjums uz to, arî sabiedrîba ðo taisnîguma atjaunoðanas principu pagaidâm tikai iepazîst. Tieði tâdçï pçrn Alûksnes teritoriâlajâ struktûrvienîbâ pieprasîti 11 izlîgumi, notikuðas vairâkas puðu tikðanâs, bet reâli izlîgts tikai divos gadîjumos, pârçjie nav spçjuði vienoties. Informâcija par Izlîguma nedçïas aktivitâtçm pa tâlruni 64307206. “Malienas Ziòas”, 19.04.2013 Atklâj jauno Lîvânu stikla muzeju 12.aprîlî Lîvânos pçc gandrîz gadu ilga iekârtoðanas darba apmeklçtâjiem durvis vçra Lîvânu stikla muzejs jaunâ veidolâ. Jau pirmajâ dienâ pçc atklâðanas jauno muzeju apskatîja 650 interesenti. Muzeja krâjumâ starp 3000 eksponâtiem ir arî daudzi izcili mâkslas darbi. Daudzu autordarbu radîtâja, mâksliniece Aîda Rotèenkova pastâstîja, ka rûpnîcâ savulaik strâdâja 4 mâkslinieki un 2 noformçtâji – visi augstas raudzes profesionâïi. Lîvânu stikla fabrika kâdreiz bija universâla rûpnîca, kur raþoja gan stikla taru un termosus, gan augstas klases kristâla izstrâdâjumus. “Ludzas Zeme”, 19.04.2013 4. kârta Piedâvâjam paðlaik Eiropâ populârâko galvas lauzîðanas mîklu, kuru atrisinot, iespçjams jûs saòemsiet pârsteiguma balvu. Tukðajos laukumos ielieciet ciparus tâ, lai katrâ mazajâ kvadrâtâ un visos kopâ horizontâlajâs un vertikâlajâs rindâs nebûtu divu vienâdu ciparu. Atbildes gaidâm lîdz 15.maijam. 3 5 9 9 8 4 2 4 1 1 5 6 2 3 7 6 1 3 2 9 7 4 2 3 8 9 5 4 4 1 9 6 Pareizas atbildes iesûtîja: Z.Ðulce, J.Voiciðs, L.Kivkucâne, J.Usâns, D.Svarinskis, M.Pretice, Z.Pulèa, A.Vîdners, M.Reibâne, A.Smirnova, J.Poðeika, S.Sirmâ, D.Bondare, S.Lazdiòð, A.Zelès, E.Íirsone (Balvi), A.Sliðâns, A.Mièule (Tilþa), V.Loèmele (Lazdukalns), I.Homko, J.Duïbinska (Medòeva), B.Sopule (Vîksna), V.Dragune (Kuprava), V.Ðadurska (Rugâju novads), M.Keiða (Ðíilbçni), J.Voiciðs (Sudarbe), I.Socka (Kriðjâòi), S.Garbovska (Madonas novads), O.Loèmele (Baltinava). 3. kârtas uzvarçtâja ir MIRDZA PRETICE no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ. Foto konkurss Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors saòems balvu. Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski – vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds (vçlams - tâlrunis). Darbiniekiem maksâ par zaudçtiem kilogramiem Brauciens uz Bahamu salâm, papildus brîvas dienas, atlaides veikalos vai vienkârði neliela kabatas naudiòa - to visu uzòçmumi piedâvâ saviem darbiniekiem, lai panâktu, ka tie zaudç svaru,- raksta db.lv. Nav noslçpums, ka Amerika kïûst arvien resnâka, kas ne tikai uzliek miljardiem dolâru lielu papildu slogu veselîbas aprûpes sistçmai, bet arî atsaucas uz darbinieku produktivitâti. Mçìinot samazinât izdevumus, uzòçmumi sâkuði pieteikt dalîbu vai paði izveidojuði fitnesa programmas, maksâjot darbiniekiem par svara samazinâðanu. Arî Latvijas uzòçmumos arvien vairâk izplatîta kïûst prakse pilnîgi vai daïçji apmaksât darbinieku sporta nodarbîbas, finansçt sporta laukumus, izveidot velonovietnes un atbalstît dalîbu sacensîbâs. Tomçr par praksi, ka darba devçjs maksâtu saviem darbiniekiem par notievçðanu, pagaidâm Latvijâ vçl nav dzirdçts. “Latgales Laiks”, 19.04.2013 Pavasaris klât! Iesûtîja Juris Kaðs. “Mûuuu...!” Iesûtîja Zane Jermacâne no Vectilþas pagasta. Par aprîïa veiksmîgâkâs fotogrâfijas autoru atzîts ANDRIS KEISELIS ar fotogrâfijâm “April, april!” un “Ha,ha, ha!”, kas publicçtas 9.aprîlî. Pçc balvas griezties redakcijâ. Lappusi sagatavoja E.Gabranovs Trîspadsmitâ V Aktuâli Sadarbîbâ ar Valsts policijas (VP) Latgales reìiona pârvaldes (LRP) Balvu iecirkni publicçjam personas, kuras atrodas meklçðanâ. Kopumâ Balvu iecirknis paðlaik meklç 12 cilvçkus, kuri pastrâdâjuði noziedzîgus nodarîjumus. Vçl 6 personas ir bezvçsts pazuduðas. 2013. gada 23. aprîlis 13. Aizmirst norçíinâties par precçm 15.aprîlî saòemts iesniegums, ka Balvos no veikala “top” divi vîrieði paòçma trîs pudeles degvîna un nesamaksâja. Garnadþi nodarîja zaudçjumus 12,87 latu apmçrâ. Vainîgâs personas noskaidrotas. Uzsâkts kriminâlprocess. Nozog mopçdu 15.aprîlî saòemts iesniegums, ka Viïakâ uzlauzts ðíûnîtis un no tâ nozagts mopçds. Policijas darbinieki Kupravâ aizturçja vainîgo personu - 1992.gadâ dzimuðo jaunieti. Mopçds atgriezts îpaðniekam. Uzsâkts kriminâlprocess. Pazuduðo telefonu atrod lombardâ ARTÛRS AMOLIÒÐ, dzimis 1991.gadâ. Piemçrots droðîbas lîdzeklis apcietinâjums. Apsûdzçts par izspieðanu. RUSLANS MARCINKEVIÈS, dzimis 1980.gadâ. Tur aizdomâs par laupîðanu. 15.aprîlî saòemts iesniegums, ka Balvu Amatniecîbas vidusskolâ no garderobes pazudis mobilais telefons “Samsung”. Policijas darbinieki noskaidroja, ka telefons nodots lombardâ. Uzsâkts kriminâlprocess. Notiek izmeklçðana. Zog degvielu 17.aprîlî saòemts iesniegums, ka meþâ, Kubulu pagasta Sitâ, no diviem ekskavatoriem nolieta dîzeïdegviela. Uzsâkts kriminâlprocess. Zog veikalâ 17.aprîlî Balvos, veikalâ “SuperNetto”, vîrietis pagâja garâm kasei un nesamaksâja par ðokolâdi un ðampanieti. Nodarîts materiâlais zaudçjums 7,49 latu apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess. Gûst miesas bojâjumus 18.aprîlî Balvu slimnîcâ no Viïakas ar grieztu brûci vçderâ nogâdâja 1985.gadâ dzimuðu vîrieti. Policijas darbinieki noskaidro notikuma apstâkïus. VASÎLIJS KRAVÈUKS, dzimis 1950.gadâ. Apsûdzçts par zâdzîbu. EIDIS DOMBROVSKIS, dzimis 1946.gadâ. Apsûdzçts par zâdzîbu, krâpðanu vai piesavinâðanos nelielâ apmçrâ. Pçdçjâ zinâmâ dzîvesvieta – Gulbene, Viestura iela 29 – 5. Zog no sveða îpaðuma 18.aprîlî Balvos no paðvaldîbas katlu mâjas nozaga cirkulâcijas sûkni un divus èuguna radiatorus. Savukârt 19.aprîlî Rugâju novada Kraukïevâ apzaga neapdzîvotu mâju. Abos gadîjumos uzsâkts kriminâlprocess. Brauc dzçris 19.aprîlî Balvos, Brîvîbas ielâ, 1955.gadâ dzimis vîrietis vadîja velosipçdu 2,2 promiïu alkohola reibumâ. Sastâdîts administratîvâ pârkâpuma protokols. Nozog traktora detaïu 19.aprîlî Viïakas novada Medòevas pagastâ no mâjas pagalma pazuda traktora T - 40 priekðçjais tilts. Policijas darbinieki noskaidro notikuðâ apstâkïus. VP Balvu iecirknis par noziedzîgiem nodarîjumiem vçl meklç OÏEGU BARANOVU (dzimis 1984.gadâ), IGORU ÐOLINU (dzimis (1990.gadâ), INGARU MARCINKEVIÈU (dzimis 1984.gadâ), RADIONU ZUJEVU (dzimis 1985.gadâ), VLADIMIRU UTJAGANOVU (dzimis 1962.gadâ) un JURI DZANUÐKU (dzimis 1981.gadâ). Bezvçsts pazuduðie. VP Balvu iecirknis meklç bezvçsts pazuduðos URZULU ÐMIDRI (dzimusi 1983.gadâ, pazudusi 2005.gadâ), STAÒISLAVU AVOTIÒU (dzimis 1950.gadâ, pazudis 2005.gadâ), JURI BRENÈU (dzimis 1949.gadâ, pazudis 2010.gadâ), VALÇRIJU SBIGÒEVU (dzimis 1980.gadâ, pazudis 2010.gadâ), JURI ÐAKINU (dzimis 1964.gadâ, pazudis 2011.gadâ), JÂNI ZELÈU (dzimis 1941.gadâ, pazudis ðogad). Informç policija Balvu policijas iecirknis meklç VP LRP Balvu iecirkòa Kriminâlpolicijas nodaïas priekðniece GINTA ZÂBELE stâsta, ka cilvçkus, kuri izdarîjuði noziedzîgus nodarîjumus, policijas darbinieki uzsâk meklçt pçc procesa virzîtâja lçmuma. Savukârt meklçðanas darbus, lai atrastu bezvçsts pazuduðos, uzsâk pçc, piemçram, informâcijas saòemðanas no iedzîvotâjiem. G.Zâbele uzsver, ka bezvçsts pazuduðos svarîgi sâkt meklçt nekavçjoties, kamçr informâcija par viòu iespçjamo atraðanâs vietu vçl ir svaiga. “Cilvçkus iespçju robeþâs meklçjam tik ilgi, kamçr viòus atrodam. Tiesa, meklçðana var aizòemt ilgus gadus vai pat cilvçku neatrast vispâr. Piemçram, kâdu sievieti meklçjam jau kopð 1998.gada. Neoficiâlâ informâcija par viòas likteni un atraðanâs vietu ir daþâda. Iespçjams, sieviete ir mirusi, tad pçkðòi parâdâs informâcija, ka viòa varbût atrodas Krievijâ. Jâteic, meklçðanu pârtraucam arî brîdî, kad iestâjas noziedzîgâ nodarîjuma noilgums un cilvçku vairs nevar saukt pie kriminâlatbildîbas. Noilguma iestâðanâs atkarîga no pastrâdâtâ nozieguma. Piemçram, par smagu noziegumu noilgums iestâjas pçc 10 gadiem, par seviðíi smagu noziegumu – pçc 15 gadiem,” skaidro G.Zâbele. Kriminâlpolicijas nodaïas priekðniece piebilst, ka cilvçki, kuri atrodas meklçðanâ, policijâ mçdz pieteikties arî paði. Pavisam nesen, pagâjuðajâ nedçïâ, kâds meklçðanâ izsludinâtais cilvçks labprâtîgi ieradâs arî VP Balvu iecirknî. G.Zâbele aicina atsaukties ikvienu iedzîvotâju, kuram ir informâcija par attçlos redzamajâm vai rakstâ minçtajâm meklçjamajâm personâm, zvanît uz tâlruòa numuriem 64501613, 64501600, 110 vai vçrsties tuvâkajâ policijas iestâdç. Tâpat cilvçkus, kurus meklç, iespçjams apskatîties VP mâjaslapâ www.vp.gov.lv, kur ir informâcija par meklçjamajâm personâm visâ Latvijâ. Otrdiena Nozog degvielu 20.aprîlî Viïakâ, uzlauþot durvju atslçgu, no ðíûnîða nozaga kannas ar degvielu. Uzsâkts kriminâlprocess. Lamâ kaimiòus, pçc tam - policistus ARTÛRS ZELÈS, dzimis 1989.gadâ. Piemçrots droðîbas lîdzeklis – apcietinâjums. Apsûdzçts par zâdzîbu. Pçdçjâ zinâmâ dzîvesvieta – Balvi, Dârza iela 10 – 30. ROLANDS PLAVNIEKS, dzimis 1989.gadâ. Piemçrots droðîbas lîdzeklis – apcietinâjums. Apsûdzçts par krâpðanu. Pçdçjâ zinâmâ dzîvesvieta – Balvi, Baznîcas iela 7 – 56. Vçrtç robeþas atbilstîbu prasîbâm No 17. lîdz 20.aprîlim Latvijâ uzturçjâs Ðengenas novçrtçðanas komisija 12 ekspertu sastâvâ, kura izvçrtçja Latvijas sauszemes robeþas kontroles sistçmas atbilstîbu Ðengenas prasîbâm. Sauszemes robeþas novçrtçðana notika saskaòâ ar kârtçjo Ðengenas pârbauþu grafiku 2012. – 2013.gadam. Tâs laikâ desmit eksperti no Eiropas Savienîbas (ES) valstîm un divi Eiropas Komisijas (EK) eksperti apmeklçja Valsts robeþsardzes koledþu (VRK), Aviâcijas, Ludzas, Daugavpils, kâ arî Valsts robeþsardzes (VRS) Viïakas pârvaldes un praktiski iepazinâs ar vairâku robeþsardzes struktûrvienîbu darbu. Savukârt VRS, kâ arî Valsts policija, Muita, Pârtikas un veterinârais dienests prezentçja savu darbîbu centrâlajâ, reìionâlajâ un lokâlajâ lîmenî, kâ arî sniedza atbildes uz komisijas ekspertu jautâjumiem. Jâpiebilst, ka uz Latvijas jûras robeþâm Ðengenas prasîbu piemçroðanu Ðengenas dalîbvalstu komiteja vçrtçja pçrnâ gada maijâ. Savukârt gaisa robeþas kontroles sistçmas atbilstîbu komisija vçrtçja 2012.gada jûlijâ. Abâs iepriekðçjâs pârbaudçs Latvijas jûras un gaisa robeþas kontroli atzina par prasîbâm atbilstoðu. 21.aprîlî Kubulu pagasta Celmenç, daudzdzîvokïu mâjâ, blakus Balvu pansionâtam tâs iemîtniece, 1950.gadâ dzimusi sieviete, atradâs alkohola reibumâ un mâjas pagalmâ necenzçtiem vârdiem lamâja kaimiòus. Kad notikuma vietâ ieradâs policijas darbinieki, sieviete lamâties turpinâja, ðoreiz vçrðoties pret policistiem. Sievietei pievienojâs arî viòas 1959.gadâ dzimuðais vîrs. Agresîvie skandâlisti nepakïâvâs policijas darbinieku likumîgai prasîbai pârtraukt huligânisko rîcîbu un sekot viòiem uz policijas iecirkni apstâkïu noskaidroðanai. Par pârkâpumiem sastâdîti administratîvâ pârkâpuma protokoli un nosûtîti izskatîðanai uz Balvu rajona tiesu. Informç robeþsardze Aiztur cigareðu kontrabandistus Viïakas pârvaldes robeþsargu prezentâcija. Ðengenas novçrtçðanas komisijas pârstâvji devâs vizîtç arî uz Viïakas pârvaldes Pededzes robeþapsardzîbas nodaïu. 14.aprîlî Pededzes robeþkontroles punktâ robeþsargi aizturçja trîs Latvijas valsts piederîgos, kuri slçptâ veidâ Latvijâ nelikumîgi mçìinâja ievest cigaretes ar Krievijas akcîzes markâm. Kopumâ robeþsargi izòçma 6 880 daþâdu marku cigaretes. Personâm sastâdîja administratîvo pârkâpumu protokolus. Administratîvo pârkâpumu lietas pçc piekritîbas nosûtîtas Valsts ieòçmumu dienesta (VID) Muitas pârvaldei. Kopumâ 14.aprîlî Valsts robeþsardzes (VRS) amatpersonas uz ârçjâm robeþâm un valsts iekðienç konstatçja 15 likumpârkâpçjus. Veicot imigrâcijas kontroles pasâkumus, valsts iekðienç ieceïoðanas vai uzturçðanâs noteikumu pârkâpumus konstatçja piecâm personâm. Savukârt transportlîdzekïu ekspluatâcijas jomâ VRS amatpersonas pârkâpumus konstatçja vienam Krievijas pilsonim. Lappusi sagatavoja A.Loèmelis 14. V Otrdiena Informç “Latvijas Valsts ceïi” Îsumâ Redz gan dþungïus, gan sniega atvadas Latvijas autoceïu patiesais stâvoklis Foto - no personîgâ arhîva Pavasaris ir laiks, kad vislabâk redzams Latvijas autoceïu patiesais stâvoklis. Diemþçl tas nav glaimojoðs, un jo îpaði mazâkas nozîmes autoceïos, tâpçc ðobrîd esam uzsâkuði darbu, lai jau tuvâkajâ nâkotnç uzlabotu esoðo situâciju,- informç VAS “Latvijas Valsts ceïi” saistîbâ ar autoceïu finansçjumu, paðreizçjo autoceïu stâvokli un turpmâk darâmajiem darbiem. Baltinavas Kristîgâs internâtpamatskolas skolçni un skolotâji 3.aprîlî ekskursijas laikâ apmeklçja Rîgu. Ceïâ devâs 26 skolçni un 3 skolotâji. Eiropas Savienîbas (ES) mâjâ, kurâ strâdâjoðie parûpçjâs par ceïa izdevumiem, mûs laipni sagaidîja Anita Jansone un pastâstîja, ka ES mâja sastâv no trîs istabâm - sarunu, mâkslas un zinâðanu. Zinâðanu istabâ interesenti saòem informâciju un konsultâcijas par Eiropas Savienîbu. Sarunu istabâ ES mâjas darbinieces Gunita Eberte, Marta Pastere, Rûta Skujiòa skolçniem stâstîja, kas ir ES mâja, kâ radâs Eiropas Savienîba, stâstîja par tâs vçsturi, simboliku, Eiropas parlamenta darbîbu, Eiropas Komisijas bçrniem un jaunieðiem piedâvâtajâm iespçjâm. Sarunu laikâ skolçni noskatîjâs filmas “Austras koka pasakas”, “Kâpçc varde nedziedâja”, “Corrida”, piedalîjâs daþâdos konkursos un saòçma balvas. Rîgâ apmeklçjâm Latvijas Universitâtes Botâniskajâ dârzâ acâliju izstâdi un Tropu tauriòu mâju ar tauriòiem no Dienvidamerikas, Âzijas un Âfrikas tropiskajiem dþungïiem. Piedzîvojâm tropu eksotiku: izjutâm tauriòu spârnu vçdas, augu smarþu un dþungïu klimatu (mitrs, karsts gaiss +350C). Stâvçjâm zem banânkoka un skatîjâmies uz tauriòu ar lielâko spârnu atvçrumu, kas ir salîdzinâms ar divâm lielâm cilvçka plaukstâm. Interesanti bija vçrot tauriòus daþâdâs krâsâs, tauriòu kûniòas, maìisko tauriòa ðíilðanâs norisi. Pabijâm Lido atpûtas centrâ, Latvijas Etnogrâfiskajâ brîvdabas muzejâ. Pçc tropu klimata ðeit sajutâmies kâ Ziemeïpolâ. Varçja brist pa sniegu, pikoties, izskrieties, izpriecâties... Brîvdabas muzejâ apskatîjâm Latgales, Vidzemes, Kurzemes sçtas - dzîvojamâs mâjas, kûtis, staïïus, ðíûòus, cûku kûtis, pagrabus, smçdes, pirtis, vasaras virtuves, klçtis... Pârrunâjâm par çku bûvi senatnç, par þogu pinumiem un gatavoðanas veidiem, sadzîves priekðmetiem. Braucot mâjâs, secinâjâm, cik daudz iespaidu var iegût vienâ dienâ. Skolçni, kuri Rîgâ bija pirmo reizi, stâstîja par lielajâm çkâm, tiltiem, tramvajiem, trolejbusiem un daudzâm lietâm, ko tagad paði savâm acîm bija redzçjuði. Atceïâ apmeklçjâm lielveikalu, iztçrçjâm lîdzpaòemto naudiòu. Vakariòojâm Bçrzkrogâ. Smaidîgâs, laipnâs oficiantes skolçniem pasniedza garðîgu, skaisti noformçtu çdienu. Meitenes brînîjâs par lielajiem ðíîvjiem un çdiena noformçjumu. Vakariòojâm, klausoties mûziku, bez steigas skatoties filmu platekrâna TV. Kâ pârsteigumu skolçni saòçma saldçjumu. Diena no pulksten 5.30 lîdz 22.00 bija pasâkumiem, pârsteigumiem un iespaidiem bagâta. Nâkamajâs dienâs dalîjâmies iespaidos ar direktori, skolotâjiem, skolas biedriem, vecâkiem, brâïiem un mâsâm. V.KUBULIÒA Veiksmes prognoze Informâcija 2013. gada 23. aprîlis “Latvijas Valsts ceïi” (LVC) pârziòâ ir 20 tûkstoði kilometru ceïu – aptuveni treðâ daïa no ceïu kopçjâ garuma valstî. 40 tûkstoðus kilometru aprûpç paðvaldîbas, savukârt 10 tûkstoði kilometru ceïu stiepjas Latvijas meþos, 3 tûkstoði kilometru ir privâtîpaðnieku uzraudzîbâ esoðie ceïi un ielas. LVC galvenâ atbildîba ir valsts autoceïu tîkla, minçto 20 000 km pârvaldîðana, tiem pieðíirtâ finansçjuma administrçðana, uzturçðanas un attîstîbas plânoðana, veicamo darbu un pakalpojumu pasûtîðana un pârraudzîðana. Ðos 20 000 km veido 1650 km valsts galveno autoceïu, 5316 km reìionâlo autoceïu un 13 150 km vietçjo autoceïu. Lai autoceïi bûtu labâ stâvoklî, katru gadu bûtu nepiecieðams veikt segumu atjaunoðanu 941 km autoceïu un rekonstrukcijas darbus 194 km autoceïu, kopumâ darbi jâveic vismaz 1135 km autoceïu. Realitâtç tie ir vidçji 202 km gadâ, ja neskaita nelielos apjomos veikto grants kârtas atjaunoðanu un virsmas apstrâdi, kas ir nepiecieðama, tomçr neefektîva un îslaicîgi kalpojoða metode. Finansçjums pçdçjo 20 gadu laikâ bijis nepietiekams, tâpçc ieguldîjumi ceïu segumu atjaunoðanâ neatbilst patiesajam autoceïu nolietojumam. Neskatoties uz Eiropas Savienîbas pieðíirto finansçjumu, 2012.gadâ atjaunoti 178 kilometri autoceïu. Katru gadu autoceïu tîklâ pieaug novecojuðo ceïu posmu garums, pieaug atlikto darbu apjoms. Regulâri saòemam daudzu paðvaldîbu un iedzîvotâju pretenzijas par autoceïu slikto stâvokli. Pçc “Latvijas Valsts ceïi” apsekojumu datiem 2012.gadâ gandrîz 50% autoceïu ar melno segumu un 40% autoceïu ar grants segumu bija klasificçjami kâ sliktâ un ïoti sliktâ stâvoklî un tiem nepiecieðama pilnîga segas rekonstrukcija. Pçc pçdçjâ “Latvijas Valsts ceïi” veiktâ pârrçíina autoceïos veicamo darbu (periodiskâ atjaunoðana un rekonstrukcija, segas, tilti un satiksmes droðîba) deficîts ir sasniedzis 4,678 miljardus latu. Pârâk ilgi atlikto remontu dçï segumu bojâjumu pakâpe pieaugusi tik tâlu, ka segumus vairs nevar atjaunot ar lçtâm tehnoloìijâm. Nelîdzenumi, plaisas, rises kïuvuðas tik ievçrojamas, ka vienkârtas virsmas apstrâde vai asfalta virskârta, kas ir lçtâkâs asfaltçto segumu atjaunoðanas metodes, nevar dot pietiekami lîdzenu un ilgmûþîgu segumu. Pasûtîtâjam (LVC) nâkas izvçlçties ievçrojami dârgâkas atjaunoðanas metodes. Ja Latvijas autoceïu finansçjuma problçma netiks atrisinâta, agri vai vçlu kâds no ceïiem bûs jâslçdz. Lai tâ nenotiktu un autoceïu stâvoklis varçtu uzlaboties, finansçjumam, tajâ skaitâ arî no valsts budþeta, bûtu jâbût prognozçjamam un stabilam un tâ apjomam - piesaistîtam ceïu lietotâju maksâjumiem – transportlîdzekïu ekspluatâcijas nodoklim (lîdz 2011.gadam transportlîdzekïu ikgadçjai nodevai) un daïai no akcîzes nodokïa par naftas produktiem. Satiksmes ministrija sadarbîbâ ar Latvijas Paðvaldîbu savienîbu un “Latvijas Valsts ceïiem” vçrsusies valdîbâ ar priekðlikumu ar 2014.gadu ieviest tâdu autoceïu finansçðanas modeli, kurâ 100% no transportlîdzekïu ekspluatâcijas nodokïa ieòçmumiem – aptuveni 50 miljoni latu - un 20% no akcîzes nodokïa par naftas produktiem ieòçmumiem – 2013.gadâ tiek plânoti 55,2 miljoni latu – tiktu novirzîti valsts un paðvaldîbu autoceïu uzturçðanai un remontam. Turklât Satiksmes ministrijas valdîbâ iesniegtais priekðlikums paredz finansçðanas modeli ieviest pakâpeniski, katru gadu 10% apmçrâ palielinot autoce- 25.aprîlis. Darbâ centies apzinîgi veikt Tev uzticçtos pienâkumus, asi nereaìç uz priekðnieka aizrâdîjumiem, kâ arî neatbildi uz kaimiòienes indîgajâm piezîmçm. Ðodienas daïçjais Mçness aptumsums var izprovocçt nevajadzîgus strîdus. Ja gribi redzçt ðo nesaskaòu vaininieku (t.i., Mçnesi), òem tik rokâs tâlskati un lûkojies debesîs no pulksten 22.54 lîdz 23.21! 26.aprîlis. Tukðo stundu íibelîtes bûs klât no pulksten 11.56 lîdz 24.00. Nekâ briesmîga, ‘èika’ laiks tikai pârbaudîs Tavu pacietîbu un reakcijas âtrumu: vai pie gâjçju pârejas spçsi tik ilgi nogaidît, kamçr Mildiòa un Skaidrîte ieies ielas vidû un beigs lielîties ar tikko veikalâ iegâdâtajâm precçm ar tâ-â-âdu atlaidi. 27.aprîlis. Pavasaris – atmodas un arî kâzu laiks. Ja Tava sirds ir brîva, tad tieði ðodien to vari uzdâvinât savai otrajai pusîtei, apprecoties vai salaulâjoties. Ðodienas laimîgâs stundas no pulksten 14.31 lîdz 23.29. 28.aprîlis. Tu ðodien bûsi kâ ugunsdzçsçjs, kas òems un nodzçsîs visus neveiksmju ugunsgrçkus. Viegli nebûs, bet kas par gandarîjuma sajûtu bûs vakarâ! Pareìe Ilga * Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî www.vaduguns.lv, tâlr. 29365609 Fakti Nozîmîgâkie ðî gada autoceïu rekonstrukcijas objekti Latgalç bûs: * Kârsava – Tilþa – Dubïukalns posma Kârsava – Salnava 0,0 – 6,5 km rekonstrukcija; * Krâslava – Preiïi – Madona posma Prîkuïi – Rudzâti 70,7 – 79,44 km rekonstrukcija; * Viïaka – Kârsava posma Semenova – Èilipîne 6,35 – 16,54 km rekonstrukcija; * a/c E22 posma Ludza – Rerehova (Ludza – Nirza) 129,3 – 147,1 km bûvdarbu pabeigðana; * Krâslava – Preiïi – Madona posma Rudzâti – Steíi 82,20 – 88,0 km rekonstrukcija. ïiem novirzâmo daïu no akcîzes nodokïa par naftas produktiem, kas 2020.gadâ sasniegtu 80% apjomu. Pçc ceïinieku (ceïu nozares uzòçmumu, ceïu bûvçtâju) ieskata, lai situâcija varçtu bûtiski uzlaboties, autoceïu nozarei jau nâkamgad vajadzçtu novirzît visus 60% no degvielas akcîzes nodokïa ieòçmumiem. Valsts budþeta izpildes dati liecina, ka 2012.gadâ valsts budþetâ iekasçtâ akcîzes nodokïa par naftas produktiem un transportlîdzekïu ekspluatâcijas nodokïa ieòçmumi kopsummâ veido 326,93 miljonus latu, savukârt autoceïiem no valsts budþeta pieðíirts finansçjums tikai 67,7 miljoni latu un vçl 2,9 miljoni latu no lîdzekïiem neparedzçtiem gadîjumiem. Ðogad valsts autoceïiem no valsts budþeta plânots finansçjums 63,8 miljoni latu un no ES fondiem 88,2 miljoni latu, kas ir lîdzîgi kâ 2012.gadâ. No valsts budþeta pieðíirtâs naudas apmçram 40 miljonus latu novirzîs autoceïu ikdienas uzturçðanai vasaras un ziemas sezonâ, un konkrçti Latgales reìionam (bijuðie Rçzeknes, Daugavpils, Balvu, Jçkabpils, Dagdas, Ludzas, Preiïu rajoni) ap 10 miljoniem latu. Mçrídotâcija paðvaldîbu autoceïiem un ielâm 2013.gadâ pieðíirta 18,3 miljoni latu, un atbilstoði teritoriâlajam sadalîjumam Latgales plânoðanas reìionam no ðîs summas plânoti 3,383 miljoni latu. Papildus tam 12. martâ valdîba nolçma no lîdzekïiem neparedzçtiem gadîjumiem valsts un paðvaldîbu ceïu uzturçðanai pieðíirt vçl 10,2 miljonus latu - 5 miljonus latu, lai finansçtu paðvaldîbu autoceïu un ielu ârkârtas neatliekamos uzturçðanas darbus 2012./2013.gada ziemas sezonâ, kâ arî 5,2 miljonus latu, lai organizçtu valsts autoceïu posmu ar sabrukuðo asfalta segumu ârkârtas neatliekamo uzturçðanas un seguma atjaunoðanas darbu veikðanu un veiktu faktiski izpildîto darbu apmaksu 2013.gadâ. Arî ðogad pavasaris autoceïos sâksies ar masveida bedrîðu remontu. Vidçji Latgales reìionâ gadâ saremontç ap 116 000m2 bedru, kuru remonta termiòð atkarîgs no autoceïa klases: A klases autoceïos bedres saremontçs lîdz 18.maijam, B klases ceïos - lîdz 1.jûnijam, C un D klases ceïos - lîdz 17.jûnijam. Ðiem darbiem vidçji gadâ Latgales reìionâ atvçlç ap 1,7 miljoniem latu. Satiksmei bîstamâs - avârijas bedres (lielâkas par 0,3 m2 un dziïâkas par 5 cm) remontç nekavçjoties, tûlît pçc to konstatçðanas visa gada laikâ. Tomçr bedru remonts noteikti nav risinâjums, drîzâk seku likvidçðana. Svarîgâkais ir autoceïu segumu, pçc iespçjas lielâkâ apjomâ, atjaunoðana. “Latvijas Valsts ceïi” vienmçr ir atvçrti sadarbîbai, problçmjautâjumu izskatîðanai un risinâðanai, tâpçc reìiona iedzîvotâji ir aicinâti bût aktîviem, nepiecieðamîbas gadîjumâ vçrsties paðvaldîbâs un arî “Latvijas Valsts ceïos” ar saviem priekðlikumiem un jautâjumiem. VAS “Latvijas Valsts ceïi” valdes priekðsçdçtâjs IVARS PÂÞE Sludinâjumi V Pçrk iepçrk mâjlopus. Samaksa tûlîtçja. Augstas cenas. +PVN! Tâlr. 64546765, 29411033. Iepçrk kauðanai visu veidu mâjlopus. Tâlr. 29320237. SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk liellopus, jaunlopus, aitas, zirgus. Samaksa tûlîtçja. Svari. Tâlr. 28761515. SIA “Lauku Miesnieks” iepçrk mâjlopus. Tâlr. 20207132. SIA “AIBI” pçrk Labas cenas! Samaksa tûlîtçja. Svari. Tâlr. 26142514, 20238990. Âtra izskatîðana, labas cenas, tûlîtçja samaksa. Iespçjams avanss. KAPAKMEÒU izgatavoðana. Tâlr. 28872999. Piedâvâ darbu Cenas mainâs, zvaniet! Tâlr./fakss: 65329997 (Lattelecom) Tâlr.: 29996309 (TELE 2) 26393921, 26373728, 29485520 (LMT) Rakstiet - e-pasts: re-nem@inbox.lv Pazaudçts visiem, kuri ar savu klâtbûtni atbalstîja pirmâs fotoizstâdes atklâðanu Lazdulejas pagastâ. Z/s “Uþgava” Balvos pârdod neðíirotus kartupeïus ‘Laura’, ‘Vineta’, ‘Marabella’, galda bietes, auzas. Tâlr. 29432655. Pârdod mâju Balvos, Íirðu 11. Tâlr. 22470209. Pârdod sausu, tikko zâìçtu, skaldîtu malku. Tâlr. 25442582. Teâtra pulciòa “Pipariòð” mîïð PALDIES Ikvienam ir iespçja îsi un konkrçti pateikt paldies kâdam labvçlim, sponsoram, atbalstîtâjam, Tuvinieku Veltas, Mâra, Jura dziïa palîgam. Dârgi tas nemaksâs- tikai 2latu par PATEICÎBA mâcîtâjam M.Vaickovskim, Balvu Eevaòìçliski luteriskajai draudzei, 25 vârdiem. Jo ðî ir “Pateicîbas korim “Pîlâdzis”, diriìentei, A.Porietim, dubultzivs”. visiem, kuri pavadîja mûþîbâ Gunâru Dâvina Dâvina maza auguma kucçnus. Tâlr. 20277517. Pazaudçts AUSKARS. Atlîdzîba. Zvanît 28315374. Pârdod Pârdod vasarnîcu un dzîvokli Balvos. Tâlr. 26298774. Marija Raèkovska no sirds PATEICAS Buliòu. x5, Tirgus 5 Meklç MEISTARU mâjas jumta nomaiòai. Tâlr. 26103646. Lûgums atsaukties attçlos redzamo suòu saimniekiem. Varbût kâds vçlas kïût par ðo suòu saimnieku? Tâlr. 29113054. Pçrk vasarnîcu “Ezermalâ -1”. Tâlr. 26122038. BVÌ direktorei un ðoferîtim Dainim Bukðam par iespçju pabût jaunieðu teâtru festivâlâ Valmierâ. Magnifique, Partizânu 21 Piedâvâ darbu KRÂSOTÂJAM (smagajiem krievu motocikliem) Lazdulejas pagastâ. Tâlr. 25616004. Pçrk traktoru T-40, MTZ 50/52/80/ 82, JUMZ, kâ arî piekabes. Tâlr. 29485804. Elektroniskie svari. Samaksa tûlîtçja. Tikai no plkst. 16.00 lîdz 22.00! Vajadzîgs TRAKTORISTS (arðana, sçðana). Tâlr. 29434609. Pçrk plastmasas tvertnes no 1m3. Tâlr. 29116321. iepçrk jaunlopus, liellopus, aitas, zirgus, cûkas. Tâlr. 26336910. Pçrk meþa îpaðumus. Ojârs, 29123355. Pçrk Husqvarna-254 rezerves daïas. Tâlr. 27464094. Tâlr. 22028592, 29777641. Piektdien, 26.aprîlî, vçlamies Jûs iepriecinât ar super cenâm, akcijâm un atlaidçm lîdz 50% visâm precçm. Kvalitatîvas pirtskrâsnis. Tâlr. 26493318. Pçrk meþus no 1000 Ls/ha, jaunaudzes no 600 Ls/ha. Tâlr. 26630249, 22003308. (íîla, mantojums u.t.t.) Pârvadâ mâjlopus, metâllûþòus (specpiekabe). Tâlr. 29230080. Pçrk meþus (kâ arî izstrâdâtus), îpaðumus. Veic taksâciju. Tâlr. 26676589. Pçrk bebru âdas. Tâlr. 29356292. “LATMEÞS” pçrk visa veida îpaðumus, cirsmas, var bût ar apgrûtinâjumiem PAVASARA NAKTS IZPÂRDOÐANA veikalos Magnifique un x5! Apsardzes kursi. “HansaProjekts” pçrk meþus visâ Latvijâ. Kârtojam mantojuma lietas. Tûlîtçja samaksa. Veic arî taksâciju, stigoðanu, dastoðanu. Tâlr. 26337909. liellopus, jaunlopus, aitas, zirgus, cûkas. 15. Tâlr. 29142220. Aku urbðana. Pçrk visu veidu meþus, zemes. Tâlr. 29764751. Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari. 2013.gada 23.aprîlis “Balvi Auto” uzòem kursos: B kategorija - Ls 20; C kategorija - Ls 30; 95.k. - Ls 50. 15.maijâ. www.balviautoskola.lv. Tâlr. 28700807. Zâìçjam, izstrâdâjam. PÇRK cirsmas (retinâðanas), meþus. Tâlr. 29100239. Pârvadâ mâjlopus. Daþâdi Pçrk: CIRSMAS skujkoku - Ls 20-25; lapkoku - Ls 10-15 uz celma. Ja nepiecieðams, gatavojam jaunu meþa projektu, stigojam, dastojam cirsmas. NEKUSTAMO ÎPAÐUMU. Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 29289975. Z.s “Strautiòi” Otrdiena PÇDÇJO REIZI! 27.aprîlî pârdos gaiïus un brûnas dçjçjvistas, jaunputnus. Kubuli-7.30, Balvi-7.40, Vîksna-8.05, Kuprava-8.25, Viïaka-8.45, Þîguri-9.00, Semenova-9.20, Rekova-9.35, Brieþuciems-9.50, Baltinava-10.05, Tilþa-10.25, Golvari-10.45, Bçrzpils-11.05, Lazdukalns-11.20, Rugâji-11.35, Medòi-11.45, Naudaskalns-11.55, Bçrzkalne-12.10. Tâlr. 22845900. Pârdod privatizçtu zemes gabalu Verpuïevâ. Tâlr. 26421113. Pârdod svaigu cûkgaïu, 1,73 Ls/kg. Bezmaksas piegâde. Tâlr. 20371645. 25.aprîlî z/s “Graèuïi” pârdos daþâdu krâsu, ðíiròu jaunputnus (45 mçn.), dçjçjvistas (10-14 mçn.), gaiïus (arî maina). Bçrzpilî-7.40, Lazdukalnâ-7.55, Kapûnç-8.00, Rugâjos-8.05, Medòos-8.20, Naudaskalnâ-8.30, Balvos-8.40, Kubulos-9.20, Vîksnâ-9.35, Makðinavâ-9.50, Kupravâ-9.55, Viïakâ-10.15, Þîguros-10.35, Borisovâ-10.55, Vecumos-11.05, Semenovâ-11.25, Ðíilbçnos-11.40, Rekavâ-11.50, Upîtç-12.00, Baltinavâ-12.20, Brieþuciemâ-12.35, Egïuciemâ-12.55, Vectilþâ-13.15, Tilþâ-13.30, Pokratâ-13.45, Skujetniekos-14.10, Lieparos-14.20, Bçrzpilî-14.30. Tâlr. 29186065. Pârdod jaunu zâles TRIMMERI. Tâlr. 29440841. Pârdod Opel Astra, 1994.g., TA, Ls 550. Tâlr. 29272537. Pârdod mazu autopiekabi ar TA. Tâlr. 27811257. Pârdod Ford Sierra, 1987.g., Ls 300. Tâlr. 29164657. Pârdod velotrenaþieri. Tâlr. 26277169. Pârdod mâju Viïakas novadâ. Tâlr. 26328376. Lçti pârdod motorzâìus Husqvarna. Tâlr. 28651699. Pârdod sçklotas teles. Tâlr. 28368019. Steidzami pârdod 2-istabu dzîvokli Balvos, Ezera ielâ 16, par 5500 LVL. Tâlr. 26877255. Pârdod spietuves, spietu íeramos auliòus, ripzâìa asi, foto palielinâtâju (Polija). Tâlr. 27087581. Piedâvâ kartupeïus lopbarîbai, stâdîðanai, pârtikai, graudus, skâbsienu. Tâlr. 25442582. Pârdod labas, lietotas riepas no Vâcijas (R14; R15; R16; R17). Veic arî montçðanu. Tâlr. 26565451. Zini un izmanto SIA “Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîbas” Balvu ambulatorâs nodaïas speciâlistu darba laiki Balvos, Krasta ielâ 1 N. p.k Vārds Uzvārds Specialitāte Pirmdiena Andrejs Baranovskis 1. Pierakstīties tālr: 64507001 Ķirurgs 2. Vladimirs Sorokins Ķirurgs Onkologs 3. Dagmāra Daija-Stūrmane Ginekologs Dzemdību speciālists Kab.tālr.:64507004 Pierakstīties tālr: 64507001 Pierakstīties tālr: 64507001 Pieņemšanas laiks Otrdiena 11:00 – 14:00 12:00 – 15:00 10:00 – 12:00 Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena 11:00 – 14:00 11:00 – 13:00 10:00 – 15:00 10:00 – 13:00 10:00 – 13:00 16. V Otrdiena Sludinâjumi 2013.gada 23.aprîlis Apsveikumi Tikai nedçïu! Veikalâ “Beâte”, Sporta 2a, SEZONAS IZPÂRDOÐANA no 23. aprîïa. Mçs òemam debess gabaliòu zilu Un pieliekam tam sniegpulksteni klât, Vçl pûpolus un smarþu pilno silu, To visu gribam mçs Tev dâvinât. Mîïi sveicam Eleonoru Kaimiòu skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlam no Dieviòa - veselîbu, no zemîtes - izturîbu, no saulîtes - siltumiòu. Vîrs, meitas ar ìimençm Lai Tev nekad nepietrûkst darâmâ darba, Lai nepietrûkst iespçju, draugu tuvuma, mîlestîbas un sirdsmiera. Skaties nâkotnç ar cerîbu, drosmi un apòçmîbu, ar sparu un lîksmu prâtu, Jo ðîs ir lietas, no kurâm var veidot dzîvi. Mîïð sveiciens Rolandam Silauniekam skaistajâ dzîves jubilejâ! Draugi: Aldis, Aigars, Mâris, Vilmârs Lai Tev gadi kâ pîpenes svelmç un lietû zied, Veiksmi un laimi dvçselç Tavâ, Kura allaþ smejas un dzied. Lai tev pieder viss, ko Laima un liktenis vçlçjis. Mîïi sveicam Lilliju Strupku skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlam Veselîbu, dzîvesprieku, neizsîkstoðu enerìiju turpmâkajiem gadiem. Krusttçva ìimene Visskaistâkos ziedus, kas pavasarî mirdz, Visgaiðâkos vârdus, kas nâk no sirds. Lai dzîvesprieks un darbagriba, Un saules pilna sirds. Mîïi sveicam Lilliju Strupku ðûpuïsvçtkos! Vçlam veselîbu un radoðu domu îstenoðanu turpmâkajos gados. Vîra vecâki ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ ○ Apìçrbiem no Ls 10 atlaides lîdz 50% Kapu sakopðana Ðíilbçnu pagasta PLEÐOVAS kapos 1.maijâ plkst. 9.00 kapu sakopðanas talka. Paziòojums Rugâju novada domes 2013.gada 18.aprîïa sçdç tika pieòemts lçmums (protokols Nr.5 9.§) par Rugâju novada attîstîbas programmas 2013. – 2019.gadam 1. redakcijas nodoðanu sabiedriskajai apsprieðanai. Attîstîbas programmas publiskâ apsprieðana notiks no 2013.gada 29.aprîïa lîdz 2013.gada 7.jûnijam. Ar izstrâdâto Rugâju novada attîstîbas programmas 2013.2019.gadam 1.redakciju var iepazîties un iesniegt rakstiskus priekðlikumus: Rugâju novada domç, Kurmenes ielâ 48, Rugâjos, Rugâju novadâ, LV-4570, domes darba laikâ, Lazdukalna pagasta pârvaldç, Bçrzu ielâ 8, Benislavâ, Rugâju novadâ, LV-4577, pagasta pârvaldes darba laikâ, Rugâju bibliotçkâ, Kurmenes ielâ 36, Rugâjos, Rugâju novadâ, LV-4570, bibliotçkas darba laikâ, Lazdukalna bibliotçkâ, Bçrzu ielâ 6, Benislavâ, Rugâju novadâ, LV-4577, bibliotçkas darba laikâ, Skujetnieku bibliotçkâ, Liepu ielâ 6-10, Skujetniekos, Rugâju novadâ, LV-4577, bibliotçkas darba laikâ, Tikaiòu bibliotçkâ, “Tikaiòi”, Rugâju pagastâ, Rugâju novadâ, LV-4577, bibliotçkas darba laikâ. Rugâju novada paðvaldîbas mâjas lapâ www.rugaji.lv. Sabiedriskâs apsprieðanas sanâksmes tiks organizçtas: 2013.gada 6.jûnijâ plkst 10.00 Skujetnieku bibliotçkâ, Liepu ielâ 6-10, Skujetniekos, Rugâju novadâ, LV-4577 2013.gada 6.jûnijâ plkst 12.00 saietu namâ, Skolas ielâ 3, Benislavâ, Rugâju novadâ, LV-4577 2013.gada 6.jûnijâ plkst 18.00 Rugâju novada domç, Kurmenes ielâ 48, Rugâjos, Rugâju novadâ, LV-4570 V Indekss 3004 REDAKCIJAS ADRESE Laipni lûdzam! SIA “Pûres dârzi” sertificçtâ stâdaudzçtava piektdien, 26.aprîlî, Balvu tirgû plaðâ sortimentâ augïkoku, ogulâju stâdus. aicina iegâdâties Informâcija pa tâlruni 29249450. Lîdzjûtîbas Kopîgâs bçrnîbas takâs Mîïu atmiòu daudz... Nebûs ðais baltajos ceïos Mums vairs satikties ïauts. Mûsu patiesa lîdzjûtîba Inârai Íerìei ar ìimeni, pavadot BRÂLI mûþîbâ Bijuðie kaimiòi Petrovi Laika pulkstenis nozvanîja. Apstâjies viss. Klusumam blakus Mîlestîba, darbs. Sacîtais vârds tavs Bet bezgala kluss - kâ mûþa nogurums. (V.Kokle-Lîviòa) Sçrojam kopâ ar tuviniekiem un piederîgajiem, pavadot ilggadçjo Viduèu skolas mâcîbu pârzini, direktori ANNU ÐAICÂNI mûþîbas ceïos. Viïakas novada izglîtîbas iestâþu direktori Noriet saule vakarâ, Meþu galus zeltîdama. Nolîkst klusi sirmâ galva, Mûþa miegâ aizmigusi. Mûsu patiesa lîdzjûtîba Rihardam, Agrim, Initai un pârçjiem tuviniekiem, MÎÏU CILVÇKU zaudçjot. Ivars, Aiva, Lîga, Juris Viss satumst, viss izgaist, un gâjiens ir galâ, Lai cik arî cilvçka dzîves ir þçl. Jo likteòa grâmatai vâki ir vaïâ, Neviens nevar zinât, cik lappuðu tai. (J.Tabûne) Izsakâm lîdzjûtîbu Initai Maèai, TÇVU mûþîbas ceïâ pavadot. SIA “Silmaèi” kolektîvs Pâri sirmâm kapu priedçm Pârðalc tçva dzîvesstâsts. Pâri darbam, sâpçm, ilgâm Baltu, vieglu smilðu klâsts. Visdziïâkâ lîdzjûtîba skumju brîdî Initai Maèai, TÇVU aizsaules ceïâ pavadot. Deju kopa “Rûtas” un vadîtâja Jau pavasaris nâk pa saules vârtiem, Tik sirds jums sâpju lâsçm pielijusi. Mîïð cilvçks aizgâjis uz klusçðanas pusi, Vien paliek atmiòas ar pateicîbas vârdiem. (J.Rusiòð) Mûsu patiesa un klusa lîdzjûtîba Initai Maèai un viòas ìimenei, TÇVU klusajâ mûþîbas ceïâ pavadot. Keiðu un Voiciðu ìimenes REKLÂMA, TEÂTRA IELÂ 8 BALVOS, LV-4501 SLUDINÂJUMI IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS NORÇÍINU KONTS D.Dimitrijeva IZDEVÇJS SIA “BALVU VADUGUNS” A.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ T. aduguns Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982 Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem atbild to autors. A/S “Balvu Enerìija”, reì. Nr. 40003148480, Balvos, Vidzemes ielâ 9c, izsludina cenu aptauju “KOKSNES KURINÂMÂ MATERIÂLA IEPIRKÐANAI” 1. Iepirkuma priekðmets: 1.1. malkas un nomaïu ðíelda, izmçri – no 2 cm lîdz 6 cm, 1.2. zaru ðíelda, 1.3. malka. 2. Iepirkuma apjoms: 50 000 m³ (no 01.07.2013. lîdz 30.06.2014.) 3. Piegâdes nosacîjumi: kurinâmais materiâls tiek piegâdâts katlu mâjâm Balvos, Vidzemes ielâ 9c, un Bçrzpils ielâ 30 ar piegâdâtâja transportu. Piedâvâjuma iesniegðanas termiòð: lîdz 2013. gada 20.maijam aploksnç ar norâdi “Kurinâmâ piegâde” Balvos, Bçrzpils ielâ 30, LV – 4501. Papildus informâcija: tâlr. 28397666. Vçrtçðanas kritçriji: viszemâkâ cena par kvalitatîvâko koksnes kurinâmo, piegâdes noteikumi un atbilstoða kvalitâte LV. 64507018 26161959 FAKSS - 64522257 Balts eòìelis atnâca sapnî Un aiznesa tevi sev lîdz. Tai baltajâ, baltajâ naktî, Kur nesâp, kur nesalst, kur silts. Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu skumju brîdî Initai Maèai ar ìimeni, pavadot TÇVU, VECTÇTIÒU, VECVECTÇTIÒU, SIEVASTÇVU mûþîbas ceïâ. Dace, Jânis, Marika, Mârtiòð, Reinis Balta, balta dvçselîte, Vçsai zemei pieskârusies, Smilðu kreklus uzvilkusi, Aiztek tçva dvçselîte... Vispatiesâkâ lîdzjûtîba Initai Maèai, TÇVU mûþîbâ pavadot. A/S “Citadele” bankas Balvu filiâles kolektîvs Tava mîïa mâmuliòa, Mûþa miegu aizmigusi, Apklusuði silti vârdi, Neteiks labu padomiòu. Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu Modrîtei Silauniecei un pârçjiem tuviniekiem, MÂMIÒU mûþîbâ pavadot. Rasma, Tatjana, Maruta, Janîna, Ludmila, Jevgenijs Noriet saule vakarâ, Sidrabiòu sijâdama; Aiziet dusçt mâmuliòa, Baltâ smilðu kalniòâ. Skumju un atvadu brîdî izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Modrîtei Silauniecei, pavadot MÂMULÎTI mûþîbas ceïâ. Mâras Pilânes un Natâlijas Zondakas ârstu prakses Mîlestîbas dzijâm noadîts Mâmulîtes garais mûþa gâjums, Mazbçrni un bçrni - pavedieni, Kuros paliek dzîves turpinâjums. (K.Apðkrûma) Mûsu patiesa un klusa lîdzjûtîba Modrîtei Silauniecei, MÂMIÒU mûþîbas ceïâ pavadot. Balvu slimnîcas kolektîvs Klusiem soïiem mâmuliòa, Mûþam durvis aizvçrusi, Ne vârdiòa nebildusi, Skumjas sirdî atstâjusi. Kad pâri apklusuðâs dzîves takai klâjas smilðu un ziedu sega, lai mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba Tev, Modrît, ar ìimeni, mîïo MÂMIÒU, VECMÂMIÒU mûþîbâ pavadot. Dârza ielas 10.mâjas 2.ieejas iedzîvotâji Kas smagâks vçl var bût, pa dzîves taku ejot, Kâ atdot zemei to, kas sirdij tuvs un dârgs... (I.Lasmanis) Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu Modrîtei Silauniecei, MÂTI mûþîbâ pavadot. Kolçìes: Sarmîte, Gunta, Aledija, Vija Pârtrûka stîga, apklusa dziesma, Apdzisa zvaigznes, saira sapòi. Viss tas notika pçkðòi un strauji... Esam kopâ ar audzinâtâju Maldru un viòas ìimeni, pâragri no BRÂÏA atvadoties. 2002.gada absolventi Tik daudz vçl nepateiktâ, No dzîvç izjustâ. Tik daudz vçl nepaveiktâ, No mûþa cerçtâ. (V.Kokle-Lîviòa) Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu Ilzei, Guntaram, Agrim Strupkiem sakarâ ar vîra, tçva, vectçva MÂRA STRUPKAS pçkðòo aizieðanu mûþîbâ. Bijuðais Infekciju nodaïas kolektîvs Es tev domâs, mât, stâstîðu ilgi vçl, Kâ dârzâ ziedi sazied, kâ bites tajos dûc, Kâ dzçrves atlido un aizlido ar dziesmu skumju, Kâ dienas mums aizskrien bez tevis, mât. Lai patiesa lîdzjûtîba meitai Modrîtei, dçlam Jânim, viòu ìimençm, mâsai Antoòinai un pârçjiem tuviniekiem, darbîgo skolotâju VERONIKU SILAUNIECI mûþîbas ceïâ pavadot. Bijuðie darba kolçìi skolotâji pensionâri Mçs klusçjot paliekam... Vçji ðalko un mierina mûs, Bet tava vieta, kas bija ðai dzîvç, Vienmçr mûsu atmiòâs bûs. Kad mûþîbas vçji atnesuði tumðo dienu un sveces izraud smago sâpi, skumstam par MÂRA STRUPKAS pçkðòo nâvi un izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Ilzei Strupkai ar dçliem. Dzemdîbu, ginekoloìijas kolektîvi Paliek... tik daudz vçl nepateiktâ, No dzîves izjustâ. Tik daudz vçl nepaveiktâ, No mûþa cerçtâ. Lai mûsu lîdzjûtîbas vârdi ir patiess atbalsts sâpju brîdî Maldrai un tuviniekiem, no BRÂÏA uz mûþu atvadoties. Tilþas vidusskolas kolektîvs e-pasts: vaduguns@apollo.lv REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850 mâjas lapa: www.vaduguns.lv ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126 DatorsalikumsZ.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962 M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260 SIA “Balvu Vaduguns”, A.LOÈMELIS -T.64520961 G.LIELMANIS ÞURNÂLISTI KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126 Iespiests SIA “Latgales Druka”, Rçzeknç, GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019 - 29360851; Baznîcas 28 ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730 26555382 TIRÂÞA - 4160 Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961
