docLATVIJAS DARBA TIRGUS ANALĪZE UN TĀ ATTĪSTĪBAS
download 
Report Transcription
LATVIJAS DARBA TIRGUS ANALĪZE UN TĀ ATTĪSTĪBAS
LATVIJAS UNIVERSITĀTE Ekonomikas un vadības FAKULTĀTE Kārlis Purmalis LATVIJAS DARBA TIRGUS ANALĪZE UN TĀ ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS Promocijas darba kopsavilkums Doktora zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikā Apakšnozare: Latvijas tautsaimniecība Rīga, 2011 Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē laika periodā no 2003. līdz 2010. gadam un aprobēts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības katedrā. Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”. Promocijas darba zinātniskais vadītājs: profesors Dr. oec. Roberts Škapars Recenzenti: profesore Dr. oec. Ē. Šumilo profesors Dr. habil. oec. N. Baranovskis profesors Dr. habil. oec. A. Magidenko Promocijas darba aizstāvēšana notiks Latvijas Universitātes Ekonomikas promocijas padomes atklātajā sēdē 2011. gada 1. jūlijā plkst. 12.00 Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, 322. auditorijā. Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4, Rīgā. Atsauksmes sūtīt Promocijas padomei: Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586 Padomes priekšsēdētāja: profesore Dr. oec. Ērika Šumilo Padomes sekretāre: docente Dr. oec. Anda Batraga © Kārlis Purmalis, 2011 © Latvijas Universitāte, 2011 ISBN 978-9984-45-364-4 Kopsavilkuma saturs PROMOCIJAS DARBA ANOTĀCIJA . ...................................................................... 4 PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS . ..................................... 5 PROMOCIJAS DARBA GALVENĀS NOSTĀDNES .............................................. 11 1. Darba tirgus darbības analīze un attīstības aspekti mūsdienās ............... 11 2. Tautsaimniecības un darba tirgus attīstības tendences Latvijā ................ 19 3. Latvijas darba tirgus izpēte un attīstības prognozes .................................. 32 PROMOCIJAS DARBA GALVENIE SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI . ...... 49 AUTORA PUBLIKĀCIJAS UN ZIŅOJUMI KONFERENCĒS ............................ 55 4 PROMOCIJAS DARBA ANOTĀCIJA Promocijas darba mērķis ir, pamatojoties uz zinātnisko literatūru un statistisko datu analīzi, novērtēt Latvijas darba tirgu no darbaspēka pieprasījumu ietekmējošo faktoru viedokļa, nodarbinātības un bezdarba kontekstā, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pirmajā nodaļa autors ir apkopojis un analizējis pēdējo gadu zinātnisko literatūru par darba tirgus darbību, salīdzinot dažādu autoru viedokļus par pieprasījuma un piedāvājuma veidošanos darba tirgū un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī darba tirgus nozīmi ekonomiskajā sistēmā. Tāpat autors ir izvērtējis un salīdzinājis darba tirgus prognozēšanas metodoloģiju un pieredzei dažādās pasaules valstīs. Promocijas darba otrajā nodaļā ir analizēta praktiskā situācija Latvijas darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām pēc Latvijas pievienošanās ES. Autors ir noteicis pastāvošās disproporcijas un problēmas darbaspēka tirgū un parādījis to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Balstoties uz analīzes rezultātiem, ir pamatota jauna statistikas rādītāja neizmantotā darbaspēka līmeņa noteikšanai nepieciešamība un izstrādāta Nodarbinātības reģistra ieviešanas koncepcija. Trešajā nodaļā tiek aplūkots darba tirgus prognozēšanas instrumentārijs Latvijā un parādītas tā iespējas darbaspēka pieprasījuma prognozēšanai. Autors veicis ražošanas funkcijas novērtējumu Latvijas tautsaimniecības nozarēm un izveidojis darbaspēka pieprasījuma prognozes 120 profesijām. Promocijas darba ietvaros izstrādāta ārvalstu pieredzes darba tirgus progno zēšanā vērtēšanas metodika, kuru izmantojot autors salīdzinājis un novērtējis darba tirgus prognozēšanu dažādās valstīs. Darba teorētiskajā daļā pamatota koncepcija par darbaspēka piedāvājumu pie ļoti zemām algas likmēm, apvienota Filipsa līkne un Oukena likums, kas ļauj pilnīgāk analizēt likumsakarības starp nodarbinātību, IKP un inflāciju. Pētnieciskajā daļā ir modificēts ekonometriskais modelis darbaspēka tirgus prognozēšanai un veikta modeļa aprobācija, izveidojot darbaspēka tirgus prognozes. Autors izvērtējis nodarbinātības reģistra lomu darba tirgus attīstībā profesionālās izglītības plānošanas pilnveidošanā un tā uzlabošanas iespējas. Pētījuma rezultātā autors izstrādājis priekšlikumus darba tirgus analīzes pilnveidošanai, kas varētu veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Promocijas darba pamatteksts ir izklāstīts uz 189 lappusēm un ilustrēts ar 76 attēliem un 16 tabulām. Literatūras un avotu sarakstā ir iekļautas 138 lite ratūras vienības. 5 PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Promocijas darba aktualitāte. Darbaspēks ir viens no ražošanas faktoriem, kas kopā ar citiem resursiem tiek izmantots, lai ražotu preces un citus labumus, ko uzņēmumi piedāvā patērētājiem viņu vajadzību apmierināšanai, tādējādi darba tirgus ir cieši saistīts ar preču un pakalpojumu tirgu, kā arī kopējās izlaides jeb IKP apjomu un citiem ekonomiskās aktivitātes rādītājiem (cenu līmeni, iedzīvotāju ienākumiem, patēriņu un uzkrājumiem, valsts budžetu). Tieši no darbaspēka resursu kvalifikācijas lielā mērā ir atkarīgs tas, kā tiks izmantoti visi pārējie resursi un arī kāda būs saražotās produkcijas kvalitāte, jo cilvēks (darbaspēks) sasaista darba līdzekļus un darba priekšmetus un nodrošina uzņēmuma darbības kvantitatīvo (saražoto un pārdoto preču daudzumu) un kvalitatīvo (peļņu) rezultātu. Pasliktinoties darba tirgus rādītājiem, Latvijā šobrīd jāsaskaras ar jauniem pavērsieniem darba tirgū. Ekonomisko aktivitāšu samazināšanās, kas aizsākās 2007. gada beigās, ir ietekmējusi arī darba tirgu, samazinot pieprasījumu pēc darbaspēka un palielinot bezdarba līmeni, kas no 2000. līdz 2007. gadam Latvijā bija ievērojami samazinājies. Nodarbināto skaits 2008. gadā bija 1124,1 tūkst. cilvēku, bet nodarbinātības līmenis sasniedza 68,6%, kas bija par 2,7 procent punktiem augstāks par ES-27 vidējo rādītāju. Tomēr 2008. gada pēdējā ceturksnī nodarbinātība sāka samazināties un bezdarbs pieauga līdz 9,9%. Darba meklētāju skaits 2008. gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 118,7 tūkst., kas ir augstākā atzīme kopš 2005. gada. 2008. gadā ievērojami samazinājās arī brīvo darbvietu skaits, un gada beigās tās veidoja tikai 0,6% no kopējām darba vietām. Situācija darba tirgū turpināja pasliktināties arī 2009. gadā – samazinājās nodarbinātība un palielinājās bezdarbs, arvien vairāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju devās darba meklējumos ārpus Latvijas, kur ekonomiskā recesija nav tik izteikta. Bezdarba līmenis 2009. gada 1. ceturksnī sastādīja 13,9%, bet gada beigās tas bija jau 18%, savukārt brīvo darba vietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā saruka līdz 0,3%. Saskaņā ar Eurostat novērtējumu 2009. gadā Latvijā bija straujākais bezdarba pieaugums ES. To noteica gan būvniecības u.c. ekonomisko aktivitāšu sarukums, gan sezonālie faktori, gan mērķtiecīga darbinieku skaita samazināšana valsts pārvaldē, gan lielāka darba meklētāju motivācija reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un piedalīties darba praksē pašvaldībās. Nākotnē, lai mazinātu pieaugošā bezdarba negatīvo ietekmi, kā arī tā rezultātā notiekošo darbaspēka emigrāciju no Latvijas, ir jāīsteno iekļaujoša darba tirgus politika, veicinot nodarbinātību un atvieglojot piekļuvi un atgriešanos darba tirgū. 6 Lai to īstenotu ir nepieciešams pastiprināt centienus, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu un ražīgumu, izmantojot dažādus aktīvos darba tirgus politikas pasākumus un paaugstinot izglītības un apmācību sistēmu atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp īstenojot saskaņotu mūžizglītības stratēģiju. Nākotnes darba tirgus prasību kontekstā būtisks uzdevums ir identificēt atbilstošas apmācību jomas, ievērojot gan Latvijas ekonomikas salīdzinošās priekšrocības, gan sabiedrības novecošanās problemātiku un publiskās infrastruktūras uzlabošanas nepieciešamību. Tāpat svarīga ir sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan valsts institūcijām (NVA, Ekonomikas un Labklājības ministriju u.c.), gan nevalstiskām organizācijām. Latvijā nav veikti plaši, visaptveroši pētījumi par to, kā darbojas darba tirgus, kāda ir tā struktūra, kādi ir galvenie ietekmējošie faktori un kādas izmaiņas iespējamas mainot dažādus normatīvos aktus vai valdības un pašvaldību darbības. Latvijā praktiski nav privāto pētniecisko organizāciju, kuras nodarbotos ar doto jautājumu analīzi un tikai atsevišķi pētnieki (piemēram, M. Hazans) ir pievērsušies darba tirgus izpētei, taču šie pētījumi balstās pamatā uz mikrodatiem un neskar prognozēšanas problēmas. Latvijā nopietnākais pētījums darba tirgus jomā bija ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu realizētais kompleksais projekts „Darba tirgus pētījumi”, kas aptvēra plašu Latvijas darba tirgum aktuālu problēmu loku. Tomēr strauji samazinoties Latvijas tautsaimniecības aktivitātei, atsevišķi pētījuma rezultāti ir zaudējuši aktualitāti un ir nepieciešami būtiski papildināmi, lai varētu novērtēt darba tirgus attīstības izmaiņas nākotnē. Promocijas darba mērķis ir pamatojoties uz zinātnisko literatūru un statistisko datu analīzi, novērtēt Latvijas darba tirgu no darbaspēka pieprasījumu ietekmējošo faktoru viedokļa, nodarbinātības un bezdarba kontekstā, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Promocijas darba mērķa sasniegšanai autors ir izvirzījis šādus uzdevumus: 1) pamatojoties uz zinātnisko literatūru, izpētīt darba tirgus darbības pamatprincipus un jaunākās atziņas par darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu ietekmējošiem faktoriem; 2) kritiski izvērtēt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas metodoloģiju Latvijā un ārvalstīs; 3) izanalizēt Latvijas darba tirgus attīstību nodarbinātības un bezdarba kontekstā; 4) novērtēt ražošanas funkciju Latvijas tautsaimniecības nozarēs; 5) izstrādāt darbaspēka pieprasījuma prognozes pa tautsaimniecības nozarēm un 120 profesijām; 6) pamatot nodarbinātības reģistra izveides lietderību un nozīmi darba tirgus attīstībā un profesionālās izglītības plānošanas pilnveidošanā; 7 7) izstrādāt priekšlikumus darba tirgus analīzes pilnveidošanai, kas varētu veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Pētījuma objekts ir Latvijas darba tirgus. Promocijas darba pētījuma priekšmets ir darbaspēka pieprasījums un to ietekmējošie faktori. Pētījuma hipotēzes: - Tautsaimniecības ekonomiskās attīstības cikla fāze ietekmē darbaspēka pieprasījumu Latvijā. - Latvijas darba tirgū ne vienmēr pastāv pretēja faktoru mijiedarbība starp darbaspēka pieprasījumu un bezdarba līmeni. - Pašreizējos apstākļos Latvijas darbaspēka emigrācijas līmeņa novērtēšanai ir izmantojami jūras un gaisa transportu pasažieru plūsmu rādītāji. Darba satura pamatojums. Promocijas darba struktūra pakārtota izvirzīto darba uzdevumu risināšanai. Promocijas darbs sastāv no ievada, trīs nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, literatūras saraksta un 10 pielikumiem. Pirmā nodaļa ir teorētiska un tajā autors ir apkopojis un analizējis pēdējo gadu zinātnisko literatūru par darba tirgus darbību, salīdzinot dažādu autoru viedokļus par pieprasījuma un piedāvājuma veidošanos darba tirgū, un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī darba tirgus nozīmi ekonomiskajā sistēmā. Tāpat autors ir analizējis darba tirgus un tautsaimniecības mijiedarbību un dažādas likumsakarības, kas pastāv starp nodarbinātību, algām, izmaksām un cenu līmeni, nodarbinātību un IKP pieaugumu u.c. Pirmās nodaļas beigās ir kritiski izvērtēta un salīdzināta darba tirgus prognozēšanas metodoloģija un pieredze dažādās pasaules valstīs. Promocijas darba otrajā nodaļā ir analizēta praktiskā situācija Latvijas darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām pēc Latvijas pievienošanās ES. Autors ir noteicis pastāvošās disproporcijas un problēmas darbaspēka tirgū un parādījis to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tāpat ir izanalizēti CSP un Ekonomikas ministrijas, kā arī Labklājības ministrijas u.c. speciālistu publikācijas un pētījumi un, balstoties uz analīzes rezultātiem, ir pamatota jauna statistikas rādītāja neizmantotā darbaspēka līmeņa noteikšanai nepieciešamība, kā arī izstrādāta Nodarbinātības reģistra ieviešanas koncepcija. Trešajā nodaļā tiek aplūkots darba tirgus prognozēšanas instrumentārijs Latvijā un parādītas tā iespējas darbaspēka pieprasījuma prognozēšanai. Autors veicis ražošanas funkcijas novērtējumu Latvijas tautsaimniecības nozarēm un izveidojis darba spēka pieprasījuma prognozes 120 profesijām. Tāpat ir aplūkoti darba tirgus attīstības virzieni nākotnē un sniegti priekšlikumi darba tirgus analīzes pilnveidošanai, lai veicinātu vienmērīgu tautsaimniecības attīstību, ekonomisko 8 izaugsmi un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Promocijas darba pamatteksts ir izklāstīts uz 189 lappusēm un ilustrēts ar 74 attēliem un 15 tabulām. Literatūras un avotu sarakstā ir iekļautas 138 literatūras vienības. Pētīšanas metodes. Promocijas darbā izmantotas monogrāfiskā metode, ekonomiskās analīzes, statistiskās analīzes (salīdzināšana un grupēšana), ekspertu metode, kā arī mazāko kvadrātu metode. Lai padarītu analizēto materiālu uzskatāmāku, promocijas darbā tiek iekļautas tabulas un grafiski attēli, ko veidojis autors. Pētījumā veiktie aprēķini veikti izmantojot Microsoft Excel un Eviews programmas. Pētījuma ierobežojumi. Promocijas darbā Latvijas darba tirgus pētīts un analizēts darbaspēka pieprasījuma kontekstā. Pētījuma periods. Pētījuma teorētiskās daļas periods aptver laika posmu no 20. gs. vidus līdz mūsdienām. Praktiskā pētījuma daļa veikta par laika posmu no 1995. gada līdz 2009. gadam, tomēr atsevišķi jautājumi tika pētīti īsākā vai garākā laika posmā. Literatūras un avotu raksturojums. Promocijas darbu izstrādājot, tika izmantota zinātniskā literatūra latviešu, angļu un krievu valodā, ārvalstu un latviešu speciālistu pētījumi par darbaspēka tirgus darbību, Latvijas Republikas un ES normatīvie akti un dokumenti, kas saistīti ar nodarbinātības politiku, LR Labklājības ministrijas, Nodarbinātības Valsts dienesta, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes, Ekonomikas ministrijas publikācijas un nepublicētie materiāli, kā arī EUROSTAT dati. Tāpat darba izstrādes gaitā tika izmantoti autora patstāvīgi veikto pētījumu rezultāti, kā arī internetā pieejamā informācija un datu bāzes. Autora zinātniskais ieguldījums. Promocijas darba ietvaros ir izstrādāti šādi zinātniskie jaunieguvumi: 1. Izvērtēta un salīdzināta ārvalstu darba tirgus prognozēšanas pieredze. 2. Izstrādāta ārvalstu pieredzes darba tirgus prognozēšanā vērtēšanas metodika un novērtēta darba tirgus prognozēšana ārvalstīs. 3. Pamatota darbaspēka piedāvājuma koncepcija pie ļoti zemām algas likmēm. 4. Apvienota Filipsa līkne un Oukena likums, kas ļauj pilnīgāk analizēt likumsakarības starp nodarbinātību, IKP un inflāciju. Autora praktiskais ieguldījums. Promocijas darbā izstrādāti šādi praktiskie jaunieguvumi: 1.Modificēts ekonometriskais modelis darbaspēka tirgus prognozēšanai un veikta tā aprobācija, izveidojot darbaspēka tirgus prognozes 120 profesijām. 9 2. Veikts ražošanas funkcijas novērtējums Latvijas tautsaimniecības no zarēm, 3. Pamatota jauna statistikas rādītāja neizmantotā darbaspēka līmeņa no teikšanai nepieciešamība. 4. Pilnveidota Nodarbinātības reģistra ieviešanas koncepcija. 5. Veikts emigrējušo Latvijas iedzīvotāju skaita novērtējums. Promocijas darbs ietver šādas aizstāvāmās tēzes: • darba tirgus prognozēšanai dažādās valstīs tiek izmantotas dažādas pieejas, modeļi un informācijas avoti, kas apgrūtina to salīdzināšanu un novērtēšanu, • pašreizējā tautsaimniecības struktūra nav veidojusies valdības pār domātas politikas rezultātā, bet stihiski privāto investīciju plūsmu ie tekmē. • Latvijas darba tirgu negatīvi ietekmēja augstā inflācija, kā arī ārējā eko nomiskā nesabalansētība. • Pašreizējos apstākļos Latvijas darbaspēka emigrācijas līmeņa novēr tēšanai ir izmantojami jūras un gaisa transportu pasažieru plūsmu rādītāji. Promocijas darba rezultātu aprobācija. Promocijas darbam ir gan teorētiska, gan praktiska nozīme. Izstrādātais darbs izmantojams Latvijas darba tirgus prognozēšanā. To var izmantot gan studenti mācību procesā, gan arī citi interesenti, lai labāk izprastu darba tirgus darbību un attīstību. Autora izstrādātās novitātes izmantojamas Latvijas darba tirgus pētīšanā un pētīšanas procesa pilnveidošanā. Ar pētījuma galvenajām izstrādnēm autors ir iepazīstinājis plašu interesentu loku: 1. Pētījuma rezultāti izmantoti mācību procesā, lasot lekcijas un vadot seminārus Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātes bakalauru un maģistru studiju programmas studentiem mācību priekšmetos Darba ekonomika, Mikroekonomika un Mikroekonomikas analīze. 2. Izstrādājot promocijas darbu, autors piedalījies vairākos zinātniskos pētījumos: - LZP finansētais pētījumu projekts „Galveno pārtikas produktu vajadzības un nodrošinājuma problēmu izpēte un risinājums, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā”, pētnieks, 2001. - Somijas konsultatīvās firmas JP Development Oy, Kaisaniemenkatu 6A, Po Box 1300. 00101, Helsinki, Finland pētniecības projekts „The Socio-Economic Study of the ”Baltic Pulp” Project in Latvia”, pētnieks, 2002–2003. 10 - Latvijas Bankas finansētais pētījums „Brīva personu kustība ES, tās ietekme uz Latvijas darbaspēka tirgu pēc Latvijas iestāšanās ES”, pētnieks, 2003. - LZP finansētais pētījumu projekts Nr. 770/04.1091 „Latvijas darba tirgus Eiropas Savienības integrācijas procesā”, pētnieks, 2004–2007. - ES Struktūrfondu finansētais projekts „Labklājības ministrijas pētījumi” pētījumā „Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības nozarēs”, vadītāja Dr.oec., prof. E. Dubra, projekta vadītājas asistents-pētnieks, 2005–2007. 3. Par zinātniskā darba rezultātiem ziņots vairākās starptautiskās un vietējās zinātniskās konferencēs, darba rezultāti apkopoti 12 zinātniskās publikācijās. 11 PROMOCIJAS DARBA GALVENĀS NOSTĀDNES 1. Darba tirgus darbības analīze un attīstības aspekti mūsdienās Promocijas darba pirmajā nodaļā autors ir apkopojis un analizējis pēdējo gadu zinātnisko literatūru par darba tirgus darbību, salīdzinot dažādu autoru viedokļus par pieprasījuma un piedāvājuma veidošanos darba tirgū, un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī darba tirgus nozīmi ekonomiskajā sistēmā. Tāpat autors ir analizējis darba tirgus un tautsaimniecības mijiedarbību un dažādas likumsakarības, kas pastāv starp nodarbinātību, algām, izmaksām un cenu līmeni, nodarbinātību un IKP pieaugumu u.c. Pirmās nodaļas beigās ir kritiski izvērtēta un salīdzināta darba tirgus prognozēšanas metodoloģija un pieredze dažādās pasaules valstīs. Darba tirgus tāpat kā preču un pakalpojumu, vērtspapīru, resursu u.c. tirgi ir svarīga mūsdienu tirgus ekonomikas sastāvdaļa. Lai gan darbaspēka resursi tirgus ekonomikā tāpat kā visi citi resursi tiek pirkti un pārdoti, tomēr darba tirgus nav parasts preču un pakalpojumu vai resursu tirgus, jo jebkurš cilvēks ir bioloģiska un sociāla būtne. Tāpēc, runājot par darba tirgu, ir jāņem vērā virkne dažādu gan ekonomisku, gan neekonomisku faktoru, kas ietekmē darba resursu daudzumu un to kvalitāti. Tieši cilvēks sasaista darba līdzekļus un darba priekšmetus un nodrošina uzņēmuma darbības kvantitatīvo (saražoto un pārdoto preču daudzumu) un kvalitatīvo (peļņu) rezultātu. Darba tirgus izpaužas kā patstāvīgi mainīga attiecība starp darbaspēka pieprasījumu no dažādu algotāju jeb darba ņēmēju puses un darbaspēka piedāvājumu no to personu puses, kas ir gatavas strādāt algotu darbu. Tā galvenā funkcija ir nodrošināt iespēju gūt ienākumus gan darba ņēmējiem, strādājot algotu darbu, gan privātam uzņēmējam, gan pašnodarbinātajiem (zemniekiem, amatniekiem u.c.). Darbaspēka pieprasījums, galvenokārt, ir atkarīgs no valsts ekonomikas attīstības līmeņa. Tādēļ var apgalvot, ka darbaspēka pieprasījums ir atvasināts jeb atkarīgs no citu preču un pakalpojumu pieprasījuma, jo darba resursi ir vajadzīgi, lai saražotu noteiktu produkcijas daudzumu, ko pieprasa patērētāji savu vajadzību apmierināšanai. Bez tam darbaspēka pieprasījumu nosaka: darba produktivitāte, darba dienas ilgums, darbinieka kvalifikācija aroda ietvaros, darba algas līmenis, ražošanas tehnoliģijas līmenis, citu resursu, izejvielu un iekārtu cenas, saražoto preču cenas u.c. faktori. Darbaspēka piedāvājumu, savukārt, veido ekonomiski aktīvie valsts iedzīvotāji. Tāpat kā darbaspēka pie prasījumu, arī darbaspēka piedāvājumu nosaka vesela grupa faktoru. Būtiskākie no tiem ir demogrāfiskā situācija valstī (iedzīvotāju skaits un tā pieaugums (dzimstības un mirstības līmenis, vidējais mūža ilgums, vecuma struktūra), 12 darbaspēka profesionālā struktūra un kvalifikācija pa atsevišķiem darba tirgus segmentiem, imigrantu darbaspēka piedāvājums, skolas gadu skaits, kvalifikācijas un specializācijas iegūšanas laiks, darba algas līmenis, indivīda izvēle starp brīvo laiku un ienākumu, jo jebkurš strādājošais gūst derīgumu gan no ienākuma, gan no brīvā laika. Parasti, jo augstākas ir reālās algas, jo vairāk darba stundu strādnieki vēlas piedāvāt. Tomēr ne vienmēr darba tirgū ir vērojamas likumsakarības, ko apraksta mikroekonomikas teorijā ar piedāvājuma funkciju, jo darba piedāvājums ir izteikti subjektīvs faktors. Darba tirgū var veidoties maz elastīgais darba piedāvājums, kad pieaugot darba algām ļoti minimāli, darbaspēka piedāvājums tirgū gandrīz nemainās, jo neelastīga darbaspēka piedāvājuma līkne ir vertikāla. Tāpat var veidoties situācija, kad pie ļoti zemām darba algas likmēm darbaspēka piedāvājums ir augsts, jo cilvēkiem, lai nodrošinātu sev nepieciešamos līdzekļus, ir jāstrādā daudz vairāk stundas. Šajā gadījumā darba piedāvājuma līknei var būt negatīvs kāpums, tas nozīmē, ka, darba algai samazinoties darba piedāvājums palielinās. Piemēram, Latvijā, līdz ar būtisku vidējās darba samaksas samazināšanos 2009. gadā tika novērots darbaspēka piedāvājuma pieaugums, jo, samazinoties valsts sociālām garantijām un pieaugot parādsaistībām, iedzīvotāji ir spiesti strādāt vairāk, t.sk. arī nedeklarēti. Alternatīva ir doties darba meklējumos tur, kur tiek piedāvātas augstākas darba algas likmes. Darba tirgus stāvokli valstī un tā attīstības iespējas raksturo vairāku rādītāju kopums: • ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kas nosaka kopējo darbaspēka piedāvājumu, • tautsaimniecībā nodarbināto skaits un to sadalījums pa nozarēm un atsevišķiem valsts reģioniem, • darba meklētāju un bezdarbnieku skaits, • iedzīvotāju migrācija. Valsts tautsaimniecības attīstībai ir svarīgi, lai darba ņēmēji un darba devēji strādātu atvērtam tirgum pielāgotās nozarēs un uzņēmumos, tāpat lai pēc iespējas mazāk ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju atrastos ārpus darba tirgus. Darba tirgū piedāvājuma un pieprasījuma spēku mijiedarbībā tiek noteikta darba alga, kā arī nodarbinātības līmenis. Darba alga, savukārt, ir viens no ražošanas izmaksu pamatfaktoriem, kas nosaka kopējo preču un pakalpojumu piedāvājumu, kā arī gala produkcijas cenu. Tā kā firmas piedāvā savu produkciju par cenu, kas vismaz nosedz viņu izmaksas, var izteikt produkcijas cenu ņemot vērā darbaspēka un citu ražošanas faktoru izmaksas ar šādu vienādojumu: 13 P=(1+z)w/a (1.1.)1 kurw – darba alga, w/a – darbaspēka izmaksas uz produkcijas vienību (jeb darbaspēka vienības izmaksas), z – pārējās ražošanas izmaksas un uzņēmumu peļņa. Dotais vienādojums, ko sauc par cenu-izmaksu funkciju, parāda sakarību starp ražošanas izmaksām un cenām. Tātad uzņēmumi nosaka savas cenas P kā paaugstinājumu z pār darbaspēka izmaksām. Tas nodrošina uzņēmumiem normālu peļņu un nosedz pārējās ražošanas faktoru izmaksas. Cenas, savukārt, ietekmē preču un pakalpojumu pieprasījumu, kā arī izlaides un IKP apjomu. Tādējādi, jo lielāka ir nodarbinātība, jo lielāks ir kopējais piedāvājums un izlaide (jeb IKP), kas, savukārt, nozīmē arī lielākus ienākumus un lielāku pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Pieprasījuma pieaugums pēc precēm un pakal pojumiem, savukārt, pozitīvi ietekmē darbaspēka pieprasījumu, kā arī palielina algas, izmaksas un cenas. 1.1. att. Latvijas tautsaimniecības dabiskā un faktiskā bezdarba un ražošanas izlaižu starpības sakarība laika periodā no 2003. līdz 2007. gadam pa ceturkšņiem2 Krītoties pieprasījumam pēc precēm un pakalpojumiem, sašaurinās to izlaide, pilnībā netiek izmantoti ražošanas resursi, palielinās bezdarbs, samazinās arī IKP apjoms, budžeta ieņēmumi un uzņēmumu peļņa. Minēto likumsakarību 1 2 Rudiger Dornbusch, Stanley Fischer, Richard Startz, Macroeconomics. – New York: McGraw-Hill, 2007. Attēlu veidojis autors, izmantojot CSP datubāzes. 14 aprakstīšanai ekonomikas teorijā tiek izmantota ražošanas funkcija, kā arī Oukena likums un Filipsa līkne. Vēsturiskie pētījumi norāda uz to, ka Oukena likuma apskatītajai izlaižu starpībai ir ļoti cieša korelācija ar NAIRU un faktiskā bezdarba līmeņu starpību. To apliecina arī autora veiktie pētījumi par bezdarba un IKP izmaiņām Latvijā laika periodā no 2003. līdz 2007. gadam, kas attēloti 1.1. attēlā. Kā redzams 1.1. attēlā, Latvijā līdz šim ir novērojama diezgan cieša sakarība starp izmaiņām bezdarba līmeni un IKP – proti, izlaižu starpības labi korelē ar bezdarba izmaiņām, kā to apraksta Oukena likums. No Filipsa un Oukena aprakstītām likumsakarībām izriet, ka bezdarba līmenis ir svarīgs ietekmējošais faktors gan nosakot cenu, gan izlaides līmeni, tādējādi autors promocijas darbā shematiski parāda Oukena likuma un Filipsa līknes apvienojumu, kur uzskatāmi ir redzama saistība starp izlaidi (IKP), bezdarba līmeni un inflāciju. Lai novērtētu darba tirgus darbību un izmaiņas tajā bieži izmanto arī Beveridža līkni, kas grafiski attēlo sakarību stap brīvajām darba vietām un bezdarbu. Noteikts punkts uz Beveridža līknes raksturo tautsaimniecības stāvokli ekonomiskā cikla fāzē. Piemēram, recesijas laikā ir vērojams augsts bezdarba līmenis un zems brīvo darba vietu līmenis, kas atbilst Beveridža līknes lejasdaļai, savukārt, izaugsmes periodos brīvo darba vietu līmenis būs augsts, bet bezdarba līmenis zems, kas atbilst līknes augšējai daļai. Darba tirgus ir ļoti sarežģīts mehānisms un pasaulē pastāv vairākas vispārpieņemtas metodes, kā var to analizēt. Tā, piemēram, Theo Sparreboom un Marcus Powell (2009) izdala astoņas pasaulē pastāvošas darba tirgus profesiju un prasmju analīzes un prognozēšanas pieejas: signālu metode (signalling), ekonometriskā modelēšana (econometric modelling), uzņēmumu apmācības aptaujas (enterprise training survey), darba iespēju indekss (job opportunity index), administratīvo datu izmantošana (use of administrative data), sektoru pētījumi (sector studies), ieinteresēto pušu forumi (stakeholders driven forums), speciālās izpētes. Katrai no pieejām ir savi nepieciešamie nosacījumi, lai būtu iespējams to efektīvi īstenot un izmantot, kā arī savi labumi un ierobežojumi. Savukārt, Rob Wilson, Ingrid Woolard un Deborah Lee (2004) savā pētījumā raksturojot pasaulē pastāvošas darba tirgus profesiju un prasmju prognozēšanas pieejas izdala tikai četrus blokus: • formālās, nacionālā līmeņa, kvantitatīvās, uz modelēšanu balstītas prognozes; • specializētie sektoru vai profesiju pētījumi; • darba dēvēju vai citu mērķa grupu apsekojumi; • fokusu grupas un citas Delfi tipa metodes. 15 No iepriekš apskatītajām pieejām autors izdala ekonometrisko modelēšanu kā visaptverošāko un ir vienīgo pieeju, kura dod iespēju iegūt detalizētu, kvantitatīvu un saskaņotu informāciju par nākotnes pieprasījumu pēc konkrētām profesijām un prasmēm visas tautsaimniecības mērogā. Turklāt, pastāvīgi attīstoties ekonometriskās modelēšanas metodoloģijai, vairāki trūkumi, kuri pastāvēja sākotnējos modeļos tika novērsti ar sarežģītākām prognozēšanas modeļu specifikācijām, piemēram, tādām, kuras pastāv ASV, Lielbritānijā un Nīderlandē. Izvērtējot un salīdzinot ārvalstu darba tirgus prognozēšanas pieredzi, var apstiprināt promocijas darbā izvirzīto tēzi, ka darba tirgus prognozēšanai dažādās valstīs tiek izmantotas dažādas pieejas, modeļi un informācijas avoti, kas apgrūtina to salīdzināšanu un novērtēšanu. Lai to novērstu, promocijas darba autors ir veicis ārvalstu pieredzes darba tirgus prognozēšanā apkopojumu (1.1. tabula), kā arī izstrādājis metodiku dažādu valstu darba tirgu prognozēšanas salīdzināšanai, un balstoties uz to novērtējis darba tirgus prognozēšanu ārvalstīs. 1.1. tabula Darba tirgus prognozēšana ārvalstīs3 Austrālija Kanāda ASV Pieredzes pakāpe 3 Centralizācijas pakāpe Izmantoto datu avotu plašuma pakāpe PiepraDetalizācijas Modeļu sarežģī- sījuma/ Rezultātu izmantopakāpe tuma pakāpe piedāvājušanas pakāpe ma puse vairāk nekā 50 gadi augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija ļoti augsta 11 galvenās augsta, makro- abas puses profesiju modelis grupas, 725 detalizētas profesijas vairāk nekā 30 gadi augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija ļoti augsta, Kanādas darba tirgus informācijas sistēma 67 nozares, 500 profesijas, arī apgabalu līmenī kopš augsta, 1993. gada prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija Veidojis autors. ļoti augsta, darba tirgus informācijas sistēma, mērķa grupas: darba meklētāji, darba dēvēji, pētnieki un studenti. vidēji augsta, akcents uz ļoti augsta, nozaru makromodelis pieprasī- padomes juma pusi augsta, 113 sektori, augsta, akcents uz augsta, vairāk nekā informācija 56 reģioni, makromodelis, pieprasī- 10 organizācijas tiek iegūta 341 profesijas dinamiskā juma pusi no vairākām aprēķināmā organizācivispārīgā līdzjām svara modelis, tilta modelis 16 Izmantoto datu avotu plašuma pakāpe PiepraDetalizācijas Modeļu sarežģī- sījuma/ Rezultātu izmantopakāpe tuma pakāpe piedāvājušanas pakāpe ma puse augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija ļoti augsta 11 galvenās augsta, makro- abas puses profesiju modelis grupas, 725 detalizētas profesijas vairāk nekā 40 gadi vidēja, ar prognožu nodarbojas dažādas organizācijas ļoti augsta 283 profesijas vidēji augsta, abas puses ļoti augsta makromodelis augsta, abas puses makromodelis, input-output modelis, aprēķināmā vispārējā līdzsvara modelis ļoti augsta, darba tirgus informācijas sistēma, mērķa grupas: darba meklētāji, darba dēvēji, pētnieki un studenti. kopš vidēji augsta, 2002. gada prognožu veidošanā iesaistītas tikai 2 organizācijas augsta, 30 sektori, informācija 60 profesiju tiek iegūta grupas no vairākām organizācijām daži gadi augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija vidēja, informācija tiek iegūta no dažām organizācijām 27 nozares, līdzīga Liel36 profesiju britānijai un grupas, 90 vi- Īrijai dējā līmeņa profesijas un 104 augsta līmeņa profesijas daži gadi vidēja, ar prognožu nodarbojas dažādas organizācijas vidēja, informācija tiek iegūta no dažām organizācijām 32 profesiju agregetie klasteri un 27 izglītības klasteri no 2004. gada līdz 2006. gadam jauns modelis tiek plā nots no 2010. gada augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija vidēja, informācija tiek iegūta no dažām organizācijām ap 30 profesi- līdzīga ASV un tikai pie- rezultāti netiek izju grupas Austrijai prasījuma mantoti, nepietiepuse kams informācijas apjoms vairāk nekā 50 gadi augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija zema, datu avots ir ierobežots, informācija tiek iegūta no dažam organizācijām 75 nozares, 22 profesiju grupas Čehija Polija Francija Centralizācijas pakāpe vairāk nekā 50 gadi Kipra Austrija Japāna ASV Pieredzes pakāpe augsta, rezultāti tiek plaši izmantoti apmācības sistēmas pilnveidošanai akcents uz zema pieprasījuma pusi augsta, akcents uz izstrādāta uz pieprasīNīderlandes un juma pusi Īrijas modeļu pamata vidēja, makro- tikai piemodelis, pro- prasījuma fesiju modelis, puse ģeogrāfijas un mobilitātes modelis, vienkārša ekstrapolācija ļoti augsta: ministrijas, nodarbinātības aģentūras un izglītības iestādes, profesionāli un vispārēja publika zema, sabiedrībā pārvalda skepse par prognožu lietderību 17 Izmantoto datu avotu plašuma pakāpe PiepraDetalizācijas Modeļu sarežģī- sījuma/ Rezultātu izmantopakāpe tuma pakāpe piedāvājušanas pakāpe ma puse augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija ļoti augsta vairāk nekā 30 gadi vidēja, prognožu veidošanā iesaistītas 3 organizācijas augsta, 59 nozares informācija tiek iegūta no vairākām organizācijām augsta akcents uz minimāla, tiek pieprasī- izmantoti tikai juma pusi politiskajā analīzē, pastāv skepse par prognožu lietderību vairāk nekā 30 gadi vidēji augsta, prognožu veidošanā iesaistītas tikai 2 organizācijas augsta, informācija tiek iegūta no dažām organizācijām 13 nozares, 29 apakšnozares, 45 profesiju grupas augsta akcents uz augsta, rezultāti pieprasī- tiek plaši izmantoti juma pusi vairāk nekā 30 gadi zema, prognožu veidošanā iesaistītas dažas organizācijas augsta, informācija tiek iegūta no dažām organizācijām 32 nozares, augsta 104 izglītībasveidi, 127 profesiju grupas. abas puses ļoti augsta, valdība ir augsti motivēta, jo ir juridiski atbildīga. daži gadi ļoti zema, prognožu veidošanā iesaistītas vairākas organizācijas zema, trūkst 26 profesiju kvalitatīvo grupas, datu ļoti zema, lielākoties kvalitatīva analīze vairāk nekā 40 gadi ļoti zema, prognožu veidošanā iesaistītas vairākas organizācijas augsta, informācija tiek iegūta no dažām organizācijām vidēja, abas puses augsta, rezultāti tendenču un tiek plaši izmantoti prognožu modelis, izglītības un darbaspēka pieprasījumamodelis vairāk nekā 30 gadi augsta, prognožu veidošanā iesaistīta tikai 1 organizācija vidēja, ir 50 nozares, jūtams sta- 25 profesiju tistisko datu grupas trūkums daži gadi vidēji augsta vidēja, 37 agregētas jūtams sta- profesiju tistisko datu grupas trūkums Zviedrija Lielbritānija Latvija Centralizācijas pakāpe vairāk nekā 50 gadi Spānija Nīderlande Īrija Vācija ASV Pieredzes pakāpe 11 galvenās augsta, makro- abas puses profesiju modelis grupas, 725 detalizētas profesijas apmēram 50 izglītības kategorijas, pēc dzimuma un 7 vecuma grupām, 40 industrijas sektori, līdz 190 profesijām ļoti augsta, darba tirgus informācijas sistēma, mērķa grupas: darba meklētāji, darba dēvēji, pētnieki un studenti. abas puses zema vidēji augsta, akcents uz augsta, rezultāti makromodelis pieprasī- tiek plaši izmantoti juma pusi zema akcents uz zema pieprasījuma pusi 18 Ārvalstu prognozēšanas pieredzes salīdzināšanai autors izmanto sekojošus kritērijus: - prognozēšanas pieredze, - centralizācijas pakāpe, - izmantoto datu avotu plašums, - prognozēšanas detalizācijas pakāpe, - prognozēšanas modeļa sarežģītības pakāpe, - prognozēšanas orientācija (pieprasījums/piedāvājums), - rezultātu izmantošanas pakāpe. Katru no šiem kritērijiem autors katrai valstij vērtē 3 punktu skalā. 3 punkti tiek piešķirti, ja atbilstošais kritērijs ir augstā līmenī, tātad prognozēšanas rezultāts būs pilnvērtīgāks, 2 punkti tiek piešķirti, ja kritērijs ir vidējā līmenī, un 1 punkts tiek piešķirts, ja kritērijs ir zemā līmenī. Tādā veidā, summējot iegūtos punktus katrai valstij, visas valstis tiek sadalītas trīs grupās: augstāka līmeņa prognozēšana (punktu skaits ir 18 un vairāk), vidēja līmeņa prognozēšana (punktu skaits ir no 15 līdz18) un zemāka līmeņa prognozēšana (punktu skaits mazāks par 15) (1.2. tabula). 1.2. tabula Ārvalstu pieredzes vērtējums darba tirgus prognozēšanā4 Pie Centra redzes lizācijas pakāpe pakāpe ASV Kanāda Austrālija Japāna Lielbritānija Austrija Īrija Nīderlande Zviedrija Čehija Kipra Vācija Polija Francija Latvija Spānija 4 Veidojis autors. 3 3 1 2 2 1 2 2 2 1 1 2 1 3 1 1 3 3 3 2 3 2 2 1 1 2 3 2 3 3 2 1 Izmantoto datu avotu plašuma pakāpe Detali zācijas pakāpe 3 3 3 3 2 3 3 3 3 2 2 3 2 1 2 1 3 3 3 2 2 2 2 2 3 2 2 1 2 1 2 1 Modeļu sa Pieprasīju Rezultātu režģītuma ma/ piedāvā izmantoša Kopā pakāpe juma puse nas pakāpe 3 3 3 3 3 3 3 3 2 3 3 3 3 2 1 1 3 2 2 3 3 3 2 3 3 2 2 2 1 1 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 1 1 1 1 1 1 21 20 18 18 18 17 17 17 17 15 14 14 13 12 12 9 19 Novērtējot prognozēšanu aplūkotajās valstīs, augstāka līmeņa darba tirgus prognozēšana ir ASV, kur pēc autora metodikas ir iegūts maksimālais punktu skaits (21), Kanādā (20 punkti), Austrālijā, Japānā, Lielbritānijā (katrai 18 punkti). Vidēja līmeņa prognozēšana ir Austrijā, Īrijā, Nīderlandē, Zviedrijā (katrai 17 punkti) un Čehijā (15 punkti). Zemāka līmeņa prognozēšana ir Kiprā, Vācijā, Polijā, Francijā, Latvijā un Spānijā (tikai 9 punkti). 2. Tautsaimniecības un darba tirgus attīstības tendences Latvijā Šajā nodaļā ir analizēta praktiskā situācija Latvijas darba tirgū, īpašu uz manību pievēršot darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām pēc Latvijas pievienošanās ES. Autors ir noteicis pastāvošās disproporcijas un problēmas darbaspēka tirgū un parādījis to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Balstoties uz analīzes rezultātiem ir pamatota jauna statistikas rādītāja neizmantotā darbaspēka līmeņa noteikšanai nepieciešamība un izstrādāta Nodarbinātības reģistra ieviešanas koncepcija. Iepriekšējo gadu straujā izaugsme, galvenokārt, balstījās uz iekšējā pie prasījuma stimuliem, kas tautsaimniecības struktūru mainīja par labu pakal pojumu nozarēm, jo to izaugsme bija krietni straujāka nekā preču ražošanas nozaru attīstība. Pakalpojumu nozaru īpatsvars pievienotajā vērtībā ir palielinājies līdz 74,3% 2008. gadā pretstatā 71,8% 2000. gadā. Šobrīd pastāvošā ekonomikas struktūra nav veidojusies pārdomāti, bet stihiski, privāto investīciju plūsmu ietekmē. Straujš investīciju pieaugums laikā no 2004.–2007. gadam bija tādās nozarēs kā būvniecība, viesnīcas un restorāni, operācijas ar nekustamo īpašumu, finanšu starpniecība, veselības aizsardzība un izglītība, savukārt, apstrādes rūpniecības nozaru konkurētspēja investīciju piesaistē bija salīdzinoši vājāka. Tā rezultātā izveidojusies tautsaimniecības struktūra neveicina Latvijas ekonomikas konkurētspēju un nevar nodrošināt stabilu izaugsmi, īpaši apstākļos, kad mainās kapitāla plūsmas, kā tas ir pašreizējā finanšu krīzē. Latvijā ir izteikti zems apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, krietni atpaliekot no ES vidējā līmeņa šajā jomā. Laika periodā no 2000. gada līdz 2007. gadam (pirms uzsākās ekonomikas recesija) Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūrā būtiski palielinājās celtniecības, tirdzniecības, finanšu starpniecības un nekustāmā īpašuma nozares daļa. Tai pat laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir samazinājies no 13,7% 2000. gadā līdz 11,4% 2007. gadā (sākoties ekonomikas recesijai pasaulē, apstrādes rūpniecības daļa IKP 2008. gada beigās samazinājās līdz 10,5%, bet 2009. gadā tā sastādīja 11%). Mazāka nekā 2000. gadā ir arī transporta un sakaru nozares daļa. 2007. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu tā ir samazinājusies par 4 procenta punktiem (2009. gadā transports 20 un sakari deva 14% no IKP). Pārējo nozaru daļa tautsaimniecības nozaru struktūrā gandrīz kā nemanījās. Kopumā laika periodā no 2000. gada līdz 2009. gadam tirgojamo nozaru (tirgojamās nozares ir nozares, kuru produkcija var būt eksportēta un tajās ir iekļautas primārās nozares, apstrādes rūpniecība, enerģētika un transporta pakalpojumu nozare) īpatsvars ir samazinājies par 8 procentu punktiem un 2009. gadā veidoja 32% no IKP. Ņemot vērā iepriekšminēto, var apstiprināt tēzi par to, ka pašreizējā taut saimniecības struktūra Latvijā veidojusies pārdomāti, bet stihiski, privāto inves tīciju plūsmu ietekmē. Straujš investīciju pieaugums laikā no 2004.–2007. gadam bija tādās nozarēs kā būvniecība, viesnīcas un restorāni, operācijas ar nekusta mo īpašumu, finanšu starpniecība, veselības aizsardzība un izglītība, savukārt investīciju ieplūde apstrādes rūpniecības nozarēs piesaistē bija salīdzinoši vājāka, ko var izskaidrot ar tās zemo produktivitāti (pievienotā vērtība uz vienu strādājošo apstrādes rūpniecībā vidēji laika periodā no 2004. līdz 2007. gadam bija 9,3 tūkst. eiro, kas ir piecas reizes zemāks nekā vidēji ES un gandrīz 25 reizes zemāks nekā Īrijā). 2004.–2007. gadostautsaimniecībā izveidojās un padziļinājās ekonomiskās disproporcijas – būtisks inflācijas pieaugums un liels maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Inflācijas pieaugums ir jāvērtē kā negatīvs faktors, jo tās rezultātā pieaug spiediens uz darba algām un palielinās ražošanas izmaksas. Līdz ar ekonomisko lejupslīdi, notika korekcijas arī inflācijā un ārējā nesabalansētībā, tomēr to nevar vērtēt viennozīmīgi. Iekšējā pieprasījuma samazināšanās dēļ ir sarukusi ārējā nesabalansētība. Liels un nepārtraukti augošs tekošā konta defi cīts, kas bija raksturīgs Latvijai vairāku gadu garumā, 2007. gada otrā pusē sāka samazināties, un kopš 2009. gada sākuma tekošā konta bilance jau ir pozitīva. Tekošā konta deficīta samazinājumu lielā mērā noteica ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās sakarā ar importa apjomu kritumu, eksportam samazinoties lēnākos tempos. Ārējās tirdzniecības deficīts 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies un bija 6,5% no IKP (t.sk. 4. ceturksnī – 3,6% no IKP), ko 2009. gada sākumā noteica daudz straujāks importa nekā eksporta samazinā jums, bet 3. un 4. ceturksnī – straujāks eksporta, nekā importa, pieaugums. Tekošā konta pakalpojumu bilance ir pozitīva. 2009. gadā pakalpojumu pozitīvais saldo bija 6,2% no IKP, t.i., gandrīz pusotras reizes lielāks nekā gadu iepriekš. Tekošā konta bilanci pozitīvi ietekmē arī ārvalstīs strādājošo Latvijas rezidentu ienākumi. Tekošā konta korekcijas notiek atbilstoši finanšu konta izmaiņām. Kopš 2008. gada 4. ceturkšņa ir vērojama privātā ārvalstu kapitāla aizplūšana, kas pastiprinājās 2009. gada 1. ceturksnī, pārsniedzot iepriekšējā gada ienākošā privātā kapitāla apjomu. Kopš 2009. gada 2. ceturkšņa privātā ārvalstu kapitāla aizplūde turpinājās, kaut arī daudz mazākos apjomos. 2009. gada beigās piesaistītā 21 ārvalstu kapitāla plūsmas bija par 25% mazākas par IKP. Privātā kapitāla aizplūšanas negatīvo ietekmi uz finanšu konta stāvokli nedaudz mazināja valsts sektora ilgtermiņa aizņēmumi, kā rezultātā Latvijas parāds pārējai pasaulei pārsniedza jau 150% no IKP (tai skaitā valdības parāds bija 4 265,1 milj. latu jeb 32,1% no IKP, gadā pieaugot par 1 537,4 milj. latu). Parāda palielinājumu noteica Latvijas tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanai paredzētā starptautiskā aizdevuma ietvaros saņemtie maksājumi no EK, SVF un Pasaules Bankas. Sarūkot iekšējam pieprasījumam un mazinoties piedāvājuma puses faktoru ietekmei, kopš 2008. gada vidus pakāpeniski mazinājās patēriņa cenas, ko nedaudz piebremzēja administratīvi regulējamo cenu kāpums, kā arī pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes likmju palielinājums 2009. gada sākumā. Sākotnēji uz iekšējā pieprasījuma kritumu reaģēja preču cenas, kas sāka samazināties jau 2008. gada otrajā pusē, bet pakalpojumu cenas samazinājās, sākot tikai ar 2009. gada martu. 2009. gadā 12 mēnešu deflācija bija 1,2%. Patēriņa cenu deflācijas galvenais iemesls ir iekšējā pieprasījuma samazinājums.2010. gada janvārī mēneša laikā cenas palielinājās par 0,2%, bet februārī patēriņa cenas saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Savukārt, martā jau bija vērojams būtisks cenu kāpums (mēneša laikā par 0,5%). Šāds inflācijas temps martā atbilst caurmēra cenu sezonalitātes svārstībām, kas raksturīgas Latvijas ekonomikai. Tas nozīmē, ka vidējais izlīdzinātais patēriņa cenu līmenis praktiski nemainās. Kaut arī iekšējais patēriņš vēl arvien turpina samazināties, tomēr tā tempi vairs nav tik strauji kādi bija iepriekšējā gadā un tas vairs nav faktors, kas var būtiski ietekmēt deflācijas turpināšanos. Lielāka ietekme uz vidējo cenu līmeni var būt ārējiem faktoriem, kas ir saistīti ar izmaiņām pārtikas un degvielas cenās. Kopumā, novērtējot ārējā sektora nesabalansētību un inflācijas ietekmi uz darba tirgu, var apstiprināt tēzi par doto faktoru negatīvo ietekmi, jo inflācijas kāpums palielina ražošanas izmaksas, savukārt ārējās nesabalansētības rezultātā palielinās nenoteiktība, kas negatīvi ietekmē gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību darbību (tādējādi gan darbaspēka pieprasījumu, gan piedāvājumu). Latvijas straujā ekonomikas izaugsme 2004.–2007. gadu periodā pozitīvi ietekmēja situāciju darba tirgū – pieauga nodarbinātība, samazinājās bezdarba līmenis un palielinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Sākoties ekonomikas lejupslīdei (2008. gadā) sākotnēji (gada pirmajos trijos ceturkšņos) tas vāji atspoguļojās nodarbinātības rādītājos. 2008. gada rudenī strauji sāka samazināties nodarbināto skaits, kas skaidrojams ar daudzu uzņēmumu maksātnespējas pasludināšanu, strādnieku darba vietu samazināšanu un darba samaksas kritumu. Ievērojamas pārmaiņas darba tirgū notika 2009. gadā. gada laikā (2009. gada 4. ceturksnis pret 2008. gada 4. ceturksni) nodarbinātības līmenis ir samazinājies par 8,2%, bezdarba līmenis palielinājās par 9,8%, bet ekonomiskās aktivitātes līmenis samazinājās par 2%. Situācija nedaudz sāka uzlaboties 2009. gada beigās 22 un tendence turpinās 2010. gada sākumā – lai gan nodarbinātības un bezdarba rādītāji turpina pasliktināties, to temps kļūst aizvien lēnāks. Līdz ar nodarbinātības samazināšanos strauji auga bezdarbs. 2009. gada laikā reģistrētā bezdarba līmenis pieauga par 9 procentpunktiem. Pēc NVA datiem 2009. gada beigās bija reģistrēti 178,2 tūkst. bezdarbnieku, kas bija 16% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem valstī. Savukārt, pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem, darba meklētāju skaits 2009. gada 4. ceturksnī sasniedza 229,4 tūkst. (19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Bezdarba līmenis 2009. gadā ir pieaudzis par 9,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2008. gadu. Ekonomikas lejupslīde ir negatīvi ietekmējusi iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, lai gan ekonomiskās aktivitātes līmenis 2009. gadā joprojām saglabājās augsts. Tas 2009. gadā bija par 0,6% zemāks nekā 2008. gadā, taču par 1,6% augstāks nekā 2007. gadā. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvija piedzīvojusi vienu no ievērojamākajiem nodarbinātības līmeņa kritumiem, un kopš 2009. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis ES. Vēl 2008. gadā nodar binātības līmeņa ziņā Latvija bija 11. vietā ES un nodarbinātības līmenis Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju bija par 3 procentpunktiem augstāks. 2009. gadā nodarbinātības līmeņa ziņā Latvija ieņēma tikai 23. vietu, apsteidzot tikai Maltu, Ungāriju, Itāliju, Rumāniju. Nodarbinātības līmenis Latvijā gada laikā samazinājies par 8,1 procentpunktu un 2009. gada 4. ceturksnī tas bija par 6 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES. Bezdarbs ir viens no rādītājiem, kas raksturo tautsaimniecības attīstību. Tomēr Latvijas gadījumā bezdarba rādītāju tik viennozīmīgi nevar saistīt ar ekonomisko attīstību. Ekonomiskās krīzes rezultātā bez darba palikušie reģistrējās kā bezdarbnieki (reģistrētais bezdarbs) vai arī veicot apsekojumus tika iekļauti darba meklētājos. Tomēr ievērojams skaits bezdarbnieku ir devušies ārpus valsts robežām meklēt darbu. Latvijas kontekstā šie cilvēki ir bezdarbnieki, bet raugoties Eiropas Savienības kontekstā, ja šie cilvēki iegūst darbu kādā citā dalībvalstī, viņi ir nodarbinātie. Tādēļ autors ierosina LR Centrālai statistikas pārvaldei izveidot jaunu rādītāju – neizmantotā darbaspēka indekss (NDI). Šī rādītāja noteikšanai jāizmanto darba meklētāju un no valsts izbraukušo kopskaits ko attiecina pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Šobrīd nav oficiālu datu par iedzīvotāju skaitu, kuri izbraukuši no valsts. Tādēļ autors ierosina, Centrālai statistikas pārvaldei mājsaimniecību apsekojumos iekļaut jautājumus par aizbraukušajiem ģimenes locekļiem. Iegūtie dati pilnībā neatspoguļotu reālo situāciju, tomēr tas būtu reāls pamats ekonomiskās situācijas izvērtējumam. Perspektīvā, detalizētākai darbaspēka tirgus analizēšanai NDI būtu pielietojams valsts reģionu griezumā. Kā liecina statistikas datu analīze, ekonomisko aktivitāšu samazināšanās, kas aizsākās 2008. gadā vispirms atspoguļojās nodarbinātības līmenī, kamēr darba 23 samaksas līmenis saglabājās visai augsts. Tas sāka samazināties tikai gada otrajā pusē un rezultātā gada vidējā darba alga 2008. gadā bija 479 lati, t.i., par 1/5 daļu lielāka nekā iepriekšējā gadā (2007. gadā 398 lati), kas, ņemot vērā ekonomisko lejupslīdi, ir jāvērtē, kā liels algu palielinājums. Savukārt, 2009. gadā bija vērojams gan nodarbinātības, gan arī darba samaksas samazinājums. Kopumā vidējā bruto darba samaksa 2009. gadā bija 461 lati, t.i., par 3,8% mazāka nekā iepriekšējā gadā, bet gandrīz par 16% lielāka nekā 2007. gadā. Būtisks darba samaksas samazinājums bija 2009. gada otrajā pusē. Ja 2009. gada 1. un 2. ceturksnī darba samaksas līmenis nedaudz pārsniedza 2008. gada atbilstošo ceturkšņu līmeni, tad 3. un 4. ceturksnī tas bija attiecīgi par 3,6% un 4,9% zemāks. Tomēr ņemot vērā ekonomiskās lejupslīdes dziļumu, šāda algas korekcija ir visai neliela, lai gan tas pozitīvi ietekmēja produkcijas vienības darbaspēka izmaksas (ULC)5, kas 2009. gadā ievērojami samazinājās (skat. 2.1. att.). 2.1. att. Reālā ULC izmaiņas ES valstīs (2004. gads =100)6 Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas ir viens no konkurētspēju (kā valsts kopumā, tā arī atsevišķas nozares) raksturojošiem rādītājiem. Šī rādītāja dinamika liecina, ka Latvijas konkurētspēja ES valstīs ir uzlabojusies (2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu reālais ULC Latvijā samazinājās par 6,4 procentiem). Atšķirībā no pirmskrīzes gadiem, kad ULC izmaiņas (pieaugumu), galvenokārt, noteica strukturālā rakstura faktori (darbaspēka izmaksu pieaugums bija Latvijas darbaspēka aizplūdes un kapitāla ieplūdes sekas, 5 6 ULC tiek noteikts kā attiecība starp viena darbaspēka izmaksām un darbaspēka produktivitāti. Ja produktivitāte aug straujāk par algām, tad ULC samazinās, kas liecina par to, ka valsts cenu konkurētspēja palielinās, un otrādi. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/ 24 kas, savukārt, notika padziļinātās integrācijas ES un pasaules tirgos rezultātā), ULC dinamikas izmaiņas 2008. un 2009. gados lielā mērā ir saistītas ar cikliskā rakstura faktoriem. 2009. gadā sākās nozīmīgas korekcijas darba tirgū, kas ietekmēja gan produktivitātes, gan arī darbaspēka izmaksu dinamiku. Salīdzinot ar 2008. gadu produktivitāte samazinājās par 5,7%, savukārt, darbaspēka izmaksas – par 5,9%. 2009. gadā nodarbināto skaits samazinājās visās tautsaimniecības nozarēs un gandrīz visās profesiju grupās. Visstraujākais samazinājums bija vērojams būvniecības nozarē, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un sabiedrisko pakal pojumu nozarēs. Tomēr kopumā 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, nodar bināto iedzīvotāju struktūra pa nozarēm ir mainījusies salīdzinoši maz (skat. 2.2. att.). 2009. gadā straujāks nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir vērojams tikai komercpakalpojumu nozarē un nedaudz arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē, kurā neliels pieaugums bija vērojams arī 2008. gadā. Nedaudz (par 1%) nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pieauga arī primārajās nozarēs. Savukārt, vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara samazinājums ir vērojams būvniecības nozarē (par 3%) un apstrādes rūpniecībā (par 2%). Darbaspēka piedāvājuma analīzē svarīgākie ir demogrāfiskie faktori, kas nosaka darbaspēka kvantitatīvo aspektu, un izglītības sistēma, kas nosaka darbaspēka kvalitatīvo aspektu. Sabiedrības novecošanās un zemās dzimstības, kā arī darbaspējīgo iedzīvotāju ekonomiskās emigrācijas rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits patstāvīgi samazinās un 2009. gada beigās tas bija 2248 tūkst., kas ir par 13 tūkst. mazāk nekā gada sākumā. Tas negatīvi ietekmē arī darbaspēka piedāvājumu. 2009. gadā Latvijā bija 1786,4 tūkstoši cilvēku darbaspējas vecumā (15–74 gadi), kas ir par 10 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2008. gadu par 0,6 procenpunktiem ir samazinājies arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmeņa samazinājumu veicināja arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums. Latvijā ir izteikta tendence pieaugt darbaspēka piedāvājumam ar augstāko izglītību. Darbaspēka ar augstāko izglītību piedāvājums pieauga arī 2009. gadā, kad darbaspēka ar zemāku izglītības līmeni piedāvājums saruka. Ja 2004. gadā iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā bija 21,3%, tad 2009. gadā – jau 26,9%. No kopējā darbaspēka piedāvājuma 2009. gadā 12,4% bija iedzīvotāji ar pamatizglītību vai zemāku par to, 25,5% – ar vispārējo vidējo izglītību un 35,2% – ar vidējo profesionālo izglītību. Iedzīvotāju vidū ir skaidri izteikta sakarība starp izglītības līmeņiem un ekonomiskās aktivitātes statusu – jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāks īpatsvars ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Iedzīvotāju iesaistīšanās mūžizglītībā, kas sekmē darbaspēka konkurētspējas uzlabošanu, elastīgu profesionālo mobilitāti, kā arī darba prasmju un kompetenču atbalstu un saglabāšanu piespiedu bezdarbības 25 periodā, Latvijā joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2009. gadā tikai 5,3% no iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā iesaistījās mūžizglītības aktivitātēs, kas ir gandrīz 2 reizes mazāk par iecerēto. 2008. gads 2009. gads 2.2. att. Nodarbināto iedzīvotāju struktūra pa tautsaimniecības nozarēm7 Demogrāfija un darbaspēka resursi. Iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē iedzīvotāju dabiskā kustība un starpvalstu ilgtermiņa migrācija. Iedzīvotāju skaita samazinājumu 2009. gadā noteica gan dzimstības samazinājums, gan arī emigrācija uz ārvalstīm. 2009. gadā dzimstība samazinājās aptuveni līdz 7 http://www.csb.gov.lv/ 26 2005. gada līmenim (lai gan no 2004.–2008. gadam valstī bija stabila dzimstības pieauguma tendence) un, kaut arī 2009. gadā samazinājās arī mirstība, valstī joprojām ir negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Attiecībā uz iedzīvotāju migrācijas procesiem, jāatzīmē, ka 2009. gadā negatīvais migrācijas saldo pieauga 1,8 reizes. Saskaņā ar CSP datiem, laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam no Latvijas emigrējuši 28 tūkst. cilvēku. 2009. gadā emigrēja 7,4 tūkst. cilvēku, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 1,4 tūkst. vairāk, un kopš 2006. gada ir vislielākais emigrējušo skaits. Tomēr par īsto emigrācijas mērogu var spriest tikai aptuveni, jo daudzi emigranti dažādu iemeslu dēļ nevēlas attiecīgi reģistrēties, izkropļojot priekšstatu par reālo situāciju. Migrācijas tendenču noteikšana ES ietvaros ir ES kopējā problēma. Ar grūtībām noteikt darbaspēka migrācijas apmērus saskaras visas ES dalībvalstis. Vadošajiem pētniekiem un ekspertiem ir savi pieņēmumi un kritēriji, kā arī informācijas avoti, emigrantu skaita noteikšanā. Saskaņā ar šīm aplēsēm Latvijas iedzīvotāju skaits, kas strādā ārvalstīs, svārstās plašā amplitūdā, līdz pat 100 tūkst. iedzīvotājiem. Pēdējā laikā ir vērojamas lielas izmaiņas emigrantu sastāvā: vairāk darba meklējumos izbrauc labāk izglītoti un augstāk kvalificēti speciālisti ar svešvalodu zināšanām. Pēc veikto pētījumu rezultātiem, potenciālo emigrantu īpatsvars jau tradicionāli augstākais ir jauniešu vidū, taču pēdējā laikā strauji pieaug vēlme emigrēt arī iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 55 gadiem. Ekonomiskā aktivitāte. 2009. gadā Latvijā bija 1786,4 tūkst. cilvēku darbaspējas vecumā (15–74 gadi), no tiem 66,5% bija ekonomiski aktīvi (nodarbinātie un darbu aktīvi meklējošie iedzīvotāji), un tas ir par 1,2 procent punktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits 2009. gadā pieauga par 3,2%, sasniedzot 599 tūkst. cilvēku. No ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem lielāko daļu veido nestrādājošie pensionāri (42%), kā arī skolēni un studenti (30,1%). Pārējo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļu veido bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, invalīdi un ilgstoši darbnespējīgas personas, mājsaimnieces un citi ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji. Jāatzīmē, ka ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanos 2009. gadā noteica, galvenokārt, pensionāru skaita pieaugums saistībā ar priekšlaicīgu pensionēšanos (to skaits bija 3 reizes lielāks nekā 2007. gadā). Analizējot ekonomiski aktīvos iedzīvotāju skaitu pa vecuma grupām, var secināt, ka visās vecuma grupās, izņemot vecuma grupas no 30–34 gadiem un no 45–49 gadiem, vērojamas ekonomiskās aktivitātes līmeņa samazināšanās. Ekonomiskās aktivitātes līmenis visvairāk samazinājās iedzīvotājiem vecumā no 20–29 gadiem, kā arī pensionāriem 65–74 gadu vecuma grupā. Iedzīvotājiem vecumā no 15–64 gadiem ekonomiskās aktivitātes līmenis 2009. gadā bija 73,9%, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāk nekā iepriekšējā gadā. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 2009. gada laikā samazinājās par 6,4 procentpunktiem, 27 no 58,6% 1. ceturksnī līdz 52,2% 4. ceturksnī, bezdarba līmenis pieauga attiecīgi par 5,8 procentpunktiem līdz 19,7% 4. ceturksnī. Pievēršot uzmanību nodarbināto iedzīvotāju sadalījumam pēc dzimuma, var novērot tendenci, ka nodarbināto vīriešu skaits sākoties ekonomikas recesijai ir sarucis daudz straujāk, nekā tas bijis ar sievietēm. 2008. gada pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto vīriešu skaits bija vidēji par 21,5 tūkstošiem vairāk nekā nodarbinātās sievietes. Taču nodarbināto vīriešu skaits straujāk saruka un 2008. gada beigās strādājošo sieviešu un vīriešu skaits izlīdzinājās. 2009. gada otrajā pusē nodarbināto sieviešu skaits pat sāka palielināties, taču vīriešu nodarbinātība turpināja kristies un jau 2010. gada 1. ceturksnī nodarbināto sieviešu skaits bija par 54,3 tūkst. vairāk nekā nodarbināto vīriešu. Tātad divu gadu laikā nodarbināto vīriešu skaits samazinājās par 70,3 tūkst., jeb par 15,8%. Autors uzskata, ka šāda parādība varētu būt skaidrojama ar to, ka vīrieši vairāk emigrē darba meklējumos uz citām valstīm, lai nodrošinātu savas ģimenes, ir fiziski spēcīgāki un darbojas neoficiāli darbos, kur nav jāmaksā nodokļi un sievietēm parasti ir labāka izglītība, kas atvieglo darba meklējumus, un viņas ir gatavas strādāt par zemāku darba samaksu. Darbaspēka kvalitātes līmeņa paaugstināšanu un pielāgošanas spējas darba tirgus prasībām (profesiju mobilitāte) uzlabošanu sekmē iedzīvotāju ie saistīšanās mūžizglītībā. Jāatzīmē, ka 2009. gadā mūžizglītības kontekstā īpašā uzmanība ir pievērsta iedzīvotāju kvalifikācijas un prasmju pilnveidošanas un saglabāšanas atbalstam augošā bezdarba apstākļos, lai nodrošinātu savlaicīgu un operatīvu reaģēšanu uz labvēlīgām izmaiņām darba tirgū. Informācija par pieaugušo iedzīvotāju piedalīšanos mūžizglītībā liecina, ka 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, krasi samazinājies iedzīvotāju skaits vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri bija iesaistīti mūžizglītībā. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) ir nokritis līdz 5,3%, kas ir ļoti zems līmenis, jo 2009. gadā bija iecerēts sasniegt 9,5% līmeni. Piedalīšanās aktivitāte mūžizglītībā ir atkarīga arī no iepriekš iegūtas izglītības. Periodā no 2006. gada līdz 2009. gadam bija vērojams, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību daudz aktīvāk izvēlas piedalīties mūžizglītībā. 2009. gadā turpināja samazināties mūžizglītībā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību un vidējo profesionālo izglītību, tajā pašā laikā palielinājās mūžizglītībā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars ar vispārējo vidējo un pamatizglītību. Jāatzīmē arī, ka kopumā sieviešu iesaistīšanās līmenis mūžizglītībā ir daudz augstāks nekā vīriešu visās vecuma grupās un visos izglītības līmeņos (izņemot pamatizglītību). Pēc krasā brīvo darbvietu skaita samazinājuma 2008. gadā, 2009. gadā brīvo darbvietu skaits ir nostabilizējies samērā zemā līmenī. Pēc CSP datiem 2009. gada beigās bija 1,7 tūkstoši brīvo darbvietu, kas ir 3,4 reizes mazāk nekā iepriekšējā gada nogalē. 2009. gada laikā brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā 28 samazinājās no 0,6% līdz 0,2%. 2009. gada beigās darba devēji NVA bija pieteikuši 1,4 tūkst. brīvo darbvietu, salīdzinājumam jānorāda, ka gadu iepriekš šis rādītājs bija 3,2 tūkst. darbvietu. Jāatzīmē, ka NVA uzskaita tikai tās brīvās darbvietas, kuras darba devēji piesaka NVA, līdz ar to NVA dati neaptver pilnu informāciju par brīvajām darbvietām valstī. Tomēr šie dati ir izmantojami, lai novērotu kopējās tendences darba tirgū pēc profesijas un izglītības griezuma. Brīvo darbvietu samazinājums 2009. gadā turpinājās visās tautsaimniecības nozarēs. Visstraujāk brīvo darbvietu skaits saruka būvniecības un transporta nozarēs – attiecīgi par 89% un 85%, taču absolūtā izteiksmē lielākais brīvo darbvietu skaita samazinājums otro gadu pēc kārtas bija sabiedrisko pakal pojumu nozarē – par aptuveni 1,6 tūkst. Vislielākais samazinājums skāris brīvās darbvietas vidējās kvalifikācijas profesiju grupā, to skaitam sarūkot vairāk nekā 3 reizes. Šīs kvalifikācijas brīvo darbvietu īpatsvars gada laikā ir samazinājies no 58% līdz 43%. Lielākie samazinājuma tempi bija vidējās kvalifikācijas būvniecības profesiju darbvietu skaitam. Mazkvalificēto profesiju grupās brīvo darbvietu skaits samazinājās 2 reizes, to īpatsvars palicis relatīvi nemainīgs (31,9%). Augstākās izglītības profesiju grupā brīvo darbvietu skaits ir samazinājies vislēnāk – par 22,5%. NVA reģistrēto brīvo darbvietu skaitā augstākās izglītības profesiju grupas brīvo darbvietu īpatsvars ir pieaudzis par 9,9%, sasniedzot 22,4%. Reģistrētā bezdarba rādītāju dinamika profesiju griezumā iezīmē vērā ņemamu bezdarbnieku skaita pieaugumu visās profesiju grupās. Reģistrētā bezdarba dati liecina, ka tā struktūra nav mainījusies un bezdarbnieku skaita pieaugums ir proporcionāls visās profesiju grupās. Lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits 2009. gada beigās bija mazkvalificēto profesiju grupā – 82,2 tūkst. (45,9% no reģistrētajiem bezdarbniekiem) un vidējās kvalifikācijas profesiju grupā – 70 tūkst. (39,1% no reģistrētajiem bezdarbniekiem). Augstākās izglītības profesijās, savukārt, bija 20,5 tūkst. jeb 11,4% no NVA uzskaitē esošajiem bezdarbniekiem. 2009. gada beigās no vidējās kvalifikācijas profesiju grupām ar lielāko īpatsvaru reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā veidoja mašīnu, iekārtu operatori un mehāniķi (18%) un būvniecības profesiju pārstāvji (7,1%). Savukārt, augstākās izglītības profesiju grupā lielāko bezdarbnieku īpatsvaru veidoja ekonomisti un grāmatveži (4,3%), ierēdņi un augstākā vadība (2,9%), kā arī inženieri un arhitekti (2,8%). Izmantojot Centrālās Statistikas pārvaldes ceturkšņu datus par darba meklētājiem un brīvām darba vietām autors izveidojis Beveridža līkni (skat. 2.3. att.) Attēlā redzams, ka punkti atbilstoši laika periodam no 2005. gada 1. ceturkšņa līdz 2007. gada 2. ceturksnim nosacīti atrodas uz sākotnējās līk nes, bet punkti laika periodam pēc 2007. gada 2. ceturkšņa uz citas līknes. Ar to varētu skaidrot, ka līkne pēc 2007. gada 2. ceturkšņa ir tuvinājusies koor dinātu sistēmas sākumpunktam, tātad sākot ar 2007. gada vidu Latvijas darba 29 tirgus efektivitāte ir paaugstinājusies. Atbilstoši teorijai ir redzams, ka iz augsmes periodam atbilstošie punkti ir līknes augšdaļā, bet recesijas periodam atbilstošie punkti ir līknes lejasdaļā. Pēdējie dati par 2010. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem rāda, ka darba tirgus efektivitāte saglabājas iepriekšējā līmenī, bet tautsaimniecība atlabst no krīzes, par ko liecina 2010. gada 2. un 3. ceturkšņiem atbilstošie punkti, kuri virzās pa līkni uz augšu. 25 000 2007 II 20 000 2007 I 2006 III 2007 III 2006 IV Brīvās darba vietas 2006 II 2007 IV 2006 I 2008 I 15 000 2008 II 2005IV 2005III 2005 II 2005 I 10 000 2008 III 2008 IV 5 000 2009 I 2010 III 2009 II 0 0,00 50,00 100,00 150,00 2010 II 2010 I 2009 III 2009 IV 200,00 250,00 Darba meklētāji, tūkst. 2.3. att. Beveridža līkne Latvijā, 2005. g. 1. cet. – 2010. g. 3. cet. Izanalizējot Latvijas darba tirgus attīstību, autors ir nonācis pie šādām at ziņām: • darbaspēka pieprasījums ir cieši saistīts ar ekonomiskās aktivitātes iz maiņām. Straujās ekonomikas izaugsmes gados (2004.–2007.) Latvijā pieauga nodarbinātība, samazinājās bezdarba līmenis un palielinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, taču līdz ar ekonomisko recesiju (kopš 2008. gada beigām), situācija Latvijas darba tirgū ir krasi pasliktinājusies, ir samazinājies pieprasījums pēc darbaspēka, pieaudzis bezdarba līmenis un samazinājies brīvo darba vietu skaits. 2010. gada sākumā nodarbinātības un bezdarba rādītāji turpina pasliktināties, tomēr to temps kļūst aizvien lēnāks (2009. gada 4. ceturksnī nodarbināto skaita samazinājums bija aptuveni 2 reizes mazāks nekā iepriekšējos trijos ceturkšņos), kas ir saistīts ar zināmu stabilizāciju ekonomikā un arī darba tirgū. 30 • darbaspēka piedāvājumu iektekmē demogrāfiskie faktori un migrācija, kas nosaka darbaspēka kvantitatīvo aspektu, un izglītības sistēma, kas nosaka darbaspēka kvalitatīvo aspektu. 2009. gada sākumā iedzīvotāju skaits Latvijā bija 2261 tūkst., kas ir par 10 tūkst. mazāk nekā iepriekšējā gada sākumā, bet līdz 2009. gada beigām iedzīvotāju skaits samazinājās vēl par 13 tūkstošiem, t.sk. ilgtermiņa migrācijas rezultātā par 4,7 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits 2009. gadā samazinājās visās vecuma grupās, izņemot 75 gadu un vecāku iedzīvotāju vecuma grupu, kur tas pieauga par 1,9%, kas norāda uz stabilu sabiedrības novecošanās procesu turpināšanos. 2009. gada sākumā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā bija 1786 tūkst., kas ir par 11 tūkst. mazāk nekā 2008. gada sākumā (to, galvenokārt, noteica jauniešu skaita samazinājums 15–25 gadu vecuma grupā). Latvijā ir izteikta tendence pieaugt darbaspēka piedāvājumam ar augstāko izglītību un iedzīvotāju vidū ir skaidri izteikta sakarība starp izglītības līmeņiem un ekonomiskās aktivitātes statusu – jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāks īpatsvars ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā (2009. gadā 43,4% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija ar pamatizglītību vai izglītību, kas ir zemāka par pamatizglītību un tikai 10% ar augstāko izglītību). • darbaspēka pieprasījums ietekmē darba samaksas līmeni, kas, savukārt, atstāj ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu, ekonomisko aktivitāti un migrāciju. Līdz ar darbaspēka pieprasījuma samazināšanos un bezdarba pieaugumu, Latvijā ir vērojams darba samaksas samazinājums. gada vidējā bruto darba samaksa 2009. gadā bija 461 lati, t.i., par 3,8% mazāka nekā iepriekšējā gadā. Tajā paša laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 3,2%, sasniedzot 599 tūkst. cilvēku. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanos 2009. gadā noteica, galvenokārt, pensionāru skaita pieaugums saistībā ar priekšlaicīgu pensionēšanos, kā arī izmaiņām likumdošanā (attiecība uz vienlaicīgu algas un pensijas saņemšanu). Tāpat ir augusi emigrācija. Laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam pēc CSP datiem no Latvijas emigrējuši 28 tūkst. cilvēku. 2009. gadā emigrēja 7,4 tūkst. cilvēku, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 1,4 tūkst. vairāk, un kopš 2006. gada tas ir vislielākais emigrējušo skaits, ko veicināja gan brīvo darbvietu skaita samazinājums un bezdarba pieaugums, gan algu samazinājums. Jāatzīmē, ka CSP dati atspoguļo ilgtermiņa migrāciju, un šie dati neietver tos izbraukušos, kuri ir aizbraukuši uz laiku un nav paziņojuši par savu aizbraukšanu. Reālais aizbraukušo skaits varētu būt vairākas reizes lielāks nekā oficiālajā statistikā norādītais. Lai novērtētu aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, autors iesaka izmantot pasažieru plūsmas rādītājus par jūras un gaisa transportu. Iepriekš veiktie pētījumi rāda, ka lielākā daļa aizbraucēju 31 dodas uz Lielbritāniju (53,7%) un Īriju (24,3%)8. Autors, balstoties uz ekspertu aptauju par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju migrāciju, novērtē, ka jūras un gaisa transportu izmanto 90% no aizbraukušajiem. Lai novērtētu aizbraukušo skaitu, autors ir apkopojis datus par pasažieru plūsmām Rīgas pasažieru ostā (jūras transports) un Rīgas lidostā (gaisa transports) un veicis aprēķinus. Aprēķini par aizbraukušajiem, kuri izmantojuši jūras transportu rāda, ka Rīgas pasažieru ostā katru gadu izbraukušo skaits pārsniedz iebraukušo skaitu. Šo pasažieru plūsmu satrpību (no Latvijas iestāšanās ES līdz 2010. gada 3. ceturksnim 55585 cilvēki), var novērtēt kā aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus jo iebraukušie tūristi iekļaujas gan iebraukušo skaitā, gan izbraukušo skaitā, līdz ar to neietekmē starpību starp izbraukušajiem un iebraukušajiem. Arī uz laiku aizbraukušie no Latvijas, kuri vēlāk ir atgriezušies, neietekmē šo novērtējumu, jo aprēķinot summāri kopējo saldo, sākotnēji tie iekļaujas aizbraukušo skaitā, bet atgriežoties iebraukušo skaitā. Aprēķini par aizbraukušajiem, kuri izmantojuši gaisa transportu veikti aprēķinot starpību starp izbraukušajiem un iebraukušajiem pasažieriem Rīgas lidostā. Tāpat kā ar jūras transportu, arī ar gaisa transportu visus gadus izbraukušo skaits pārsniedz iebraukušo skaitu, izņemot 2005. gadu. Summējot starpības starp iebraukušajiem un izbraukušajiem pasažieriem Rīgas pasažieru ostā un Rīgas lidostā, iegūstais rezultāts parāda, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā aizbraukušo skaits pārsniedz iebraukušo skaitu par 170,5 tūkstošiem. Šis rezultāts ietver gan Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, gan viņiem līdzi aizbraukušos ģimenes locekļus, kuri var nebūt ekonomiski aktīvie (bērni, vecāki pensijas vecumā un citi). Līdz ar to reāli aizbraukušo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir mazāks par 170,5 tūkstošiem. Šāds aizbraukušo novērtēšanas modelis nebūs izmantojams pēc 2011. gada maija, jo tad Latvijas iedzīvotājiem būs atvērts Vācijas darba tirgus. Aizbraukušo skaitu uz Vāciju uzskaitīt nevarēs, jo šajā gadījumā pārsvarā tiks izmantots autotransports. Autora gūtās atziņas apliecina, ka teorētiskajā nodaļā analizētās teorijas par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu un tos ietekmējošiem faktoriem saistās ar reālo situāciju Latvijas darba tirgū. 8 Hazans M., Kaia P., The Post-Enlargement Migration Experience in the Baltic Labor Markets, EU Labor Markets After Post-Enlargement Migration, Berlin - Heidelberg: Springer, 2009, pp. 259. 32 3. Latvijas darba tirgus izpēte un attīstības prognozes Promocijas darba trešajā nodaļā ir modificēts ekonometriskais modelis darbaspēka tirgus prognozēšanai un veikta modeļa aprobācija, izveidojot darbaspēka tirgus prognozes. Autors izvērtējis nodarbinātības reģistra lomu darba tirgus attīstībā profesionālās izglītības plānošanas pilnveidošanā un tā uzlabošanas iespējas. Pētījuma rezultātā autors izstrādājis priekšlikumus darba tirgus analīzes pilnveidošanai, kas varētu veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Privātā iniciatīva Latvijas darba tirgus pētījumos Latvijā praktiski nav privāto pētniecisko organizāciju, kuras nodarbotos ekonomiskajiem pētījumiem. Pat ja pastāv kaut kāda pētnieciskā darbība, tad tas neatspoguļojas plaši atzītajos starptautiskajos izdevumos vai, piemēram, RePEc (Research Papers in Economics) datu bāzē. Pēc autora domām, Latvijā nav attīstīta ekonomikas privātā izpēte. Lielākoties, ar to regulāri un atbilstošā profesionālā līmenī nodarbojas tikai viens cilvēks (M. Hazans). Universitātes pagaidām ieņem pasīvu pozīciju un ar esošajiem pētījumiem aktīvi neiepazīstina plašu sabiedrību. Starptautiskā mērogā šīs aktivitātes ir vēl zemākā līmenī. Latvijas darba tirgus pētījumi ārzemēs Analizējot pieejamos Latvijas darba tirgus pētījumus, var secināt, ka vairākumā pētījumu atzīts: Latvijas darba tirgū darbojas mehānismi, kas nodrošina tā elastību. 2001. gadā, pētot darba tirgu Baltijas valstīs un Bulgārijā, Starptautiskais Valūtas fonds atzīmēja, ka darba algu kritums ir potenciāla alternatīva nodarbinātības samazinājumam, kas liecina par darba tirgus elastību. Savukārt T. Pāss u.c. pētījumā par Baltijas valstu darba tirgus elastību secinājuši, ka Baltijas valstīs algas ir elastīgas (Igaunijā elastīgākas nekā Lietuvā) un institucionālā vide Latvijā ir labvēlīgāka nekā Lietuvā. Autori uzsver, ka tad, ja darba tirgus regulēšana Baltijas valstīs pilnībā tiks saskaņota ar ES15 valstu praksi, algu elastība samazināsies visās trijās valstīs, īpaši Igaunijā. Pētījumā atzīts, ka salīdzinājumā ar ES15 valstu aktīvās nodarbinātības politiku finansējuma apjoms visās Baltijas valstīs ir nepietiekams. 2004. gadā P. Bakē (P. Backé), C. Tīmanis (C. Thimann) u.c., analizējot ES10 valstu tautsaimniecību, atzina, ka algas šajās valstīs, vismaz to pieaugumā, ir elastīgas, bet Baltijas valstīs par algu elastību liecina arī algu samazināšanās pēc Krievijas 1998. gada finanšu krīzes. Cits pētījums, kurā pieminēts Latvijas darba tirgus, ir Pasaules Bankas ziņojums, kurā uzmanība, galvenokārt, pievērsta pašreizējās situācijas un politikas analīzei, nevis darba tirgus elastības 33 novērtēšanai. Tomēr dažos secinājumos uzsvērtas Latvijas darba tirgū pastāvošās problēmas, kas var mazināt tā elastību. Atzīts, ka minimālā alga mazina darba devēju vēlmi nodarbināt mazkvalificētus darbiniekus. Salīdzinājumā ar citām valstīm nodokļu slogs Latvijā vērtēts kā diezgan augsts, īpaši nodarbinātajiem ar zemiem ienākumiem. Tas nerosina cilvēkus strādāt pusslodzē un tādējādi mazina darba tirgus elastību. Latvijas valsts institūciju darba tirgus pētījumi Labklājības ministrija. Labklājības ministrija ir vadošā institūcija, kura nodarbojas ar Latvijas darba tirgus izpēti. Būtisku impulsu šim procesam deva iestāšanas Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības fondi un programmas. Kopumā var izdalīt trīs apjomīgus Labklājības ministrijas Latvijas darba tirgus izpētes blokus: • Projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”; • Dažādi darba tirgus pētījumi par pašvaldību un nozaru situāciju un atsevišķu sabiedrības grupu iespējām darba tirgū; • Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL ietvaros veiktie pētījumi saistībā ar darba tirgu. Projekts „Labklājības ministrijas pētījumi” bija uzsākts un realizēts pateicoties Eiropas struktūrfondu finansējumam. Tas ir viens no vērienīgākajiem Latvijas darba tirgus izpētes projektiem Latvijas vēsturē, kura ietvaros veikti 13 dažādi Latvijas darba tirgus pētījumi. Promocijas darba kontekstā īpaši aktuāls ir pētījums „Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros”. Pētījuma ietvaros prognozēšanas procesā, izmantojot ekonometriskās metodes, aprēķināta darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma iespējamā neatbilstība pa 120 profesijām laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam un pa 37 agregētām profesiju grupām laika periodā no 2007. līdz 2030. gadam. Prognozēšanas procesam bija izveidota darbaspēka pieprasījuma prognozēšanas metodoloģija, kuras pamatā bija izmatota ražošanas funkcija (skat. 3.1. attēlu). Lai veiktu nodarbinātības prognozes pa nozarēm tika izmantoti Ekonomikas ministrijas izstrādātas pievienotās vērtības un investīciju apjoma prognozes nozaru griezumā, kā arī kopējā Latvijas tautsaimniecībā. 34 3.1. att. Darbaspēka pieprasījuma prognozēšanas metodoloģijas shēma9 Īpašu uzmanību promocijas darba kontekstā ir vērts veltīt vēl vienam pētījumam no LM veikto pētījumu saraksta – „Darba tirgus pieprasījuma ilg termiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze”. Pētījuma autori atzīst, ka pētījuma veikšanas brīdī Latvijā „nepastāv vienota un koordinēta vidēja termiņa un ilgtermiņa darbaspēka pieprasījuma un piedā vājuma prognozēšanas sistēma, uz kuru varētu balstīties darba tirgus attīstības politika”10. Pētījuma veikšanas gaitā tika izstrādāts dinamiskais optimizācijas modelis (DOM). DOM sastāv no trīs pamat moduļiem: sabiedrības moduļa, tautsaimniecības moduļa un darba tirgus moduļa. Tautsaimniecības modulī veidojas darbaspēka pieprasījums, sabiedrības modulī – darbaspēka piedāvājums, bet darba tirgus modulis kalpo kā abu šo pušu līdzsvarošanas mehānisms. Visi moduļi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši. Pieprasījuma puse tiek modelēta balstoties uz tautsaimniecības attīstības prognozēm (scenārijiem) nozaru griezumā, ko sagatavo EM. Izmaiņas nodarbināto skaita struktūrā katrai nozarei sadalījumā pa profesiju grupām pamatojas uz vēsturiskajiem datiem un prognozējamām izmaiņām, balstoties uz ekspertu vērtējumu. Savukārt, 9 10 http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/petijumi/darbaspeka_darba_tirgus.pdf http://sf.lm.gov.lv/CMS/modules/EReditor/jscripts/tiny_mce/plugins/filemanager/files/esf/ Petijumi/DTP_lielie/lmp1.5.pdf 35 piedāvājuma puse balstās uz demogrāfijas prognozēm sadalījumā pa vecuma grupām un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes prognozēm, kā arī izejas datiem par pašreizējo darbaspēka piedāvājumu un potenciālo darbaspēka piedāvāju, ko raksturo studējošie dažādos studiju līmeņos un disciplīnās bāzes gadā. Darbaspēka piedāvājums sadalījumā pa profesiju grupām saistīts ar pašreizējo izglītības sistēmas struktūru. Pieņemts, ka mācīties gribētāji krasi nemainīs savas izglītības preferences, bet to izvēli tomēr ietekmēs profesiju relatīvās darba algas izmaiņas saistībā ar izmaiņām pieprasījuma un piedāvājuma attiecībās. Prognozes tiek sagatavotas 35 profesiju grupu un 15 tautsaimniecības nozaru griezumā. Profesiju grupas ir izveidotas balstoties uz profesiju klasifikatoru, tās sagatavotas īpaši darba tirgus prognozēšanas vajadzībām. Diskutējot par Latvijas darba tirgus prognozēšanā izmantojamām metodēm un par modelēšanas metodoloģijas teorētisko bāzi, ir vērts atzīmēt dažus kritiskus aspektus. Pirmkārt, pēc autora domām, MS Excel vide nav tā labākā ekonometrisko modeļu izveidošanai un novērtēšanai. Pastāv specializētas programmatūras, kuras ir atzītas un plaši uzmantojamas ekonometrisko modeļu izveidošanai un novērtēšanai (EViews, Stata, RATS u.c.). Neapšaubāmi, ka MS Excel izmantošana būtiski vienkāršo modelēšanas un prognozēšanas procesu, taču vienmēr ir jāmēģina atrast zelta vidusceļu starp „vienkārši” un „kvalitatīvi”. Autors ieteiktu pāriet no MS Excel vides uz ekonomikas izpētei piemērotāku programmatūru. Atgriežoties pie kvalitātes, autors ieteiktu padarīt prognozēšanas un mo delēšanas procesu par caurspīdīgu – t.i., detalizēti un publiski pieejamā vietā aprakstīt prognozēšanā izmantotus ekonometriskus modeļus, to novērtēšanas rezultātus un tos raksturojošus ekonometriskus testus. Dotajā brīdī, kad iztrūkst šādas informācijas, vispār nav iespējams ieinteresētam speciālistam novērtēt, vai modeļi un līdz ar to balstītie uz tiem rezultāti ir ticami un korekti. Tā, piemēram, tiek rakstīts, ka statistiskā modelēšana balstās uz regresijas analīzi: lineārā, logaritmiskā, eksponenciālā, pakāpes, hiperboliskā, paraboliskā. Taču nav skaidrs, vai tiek izmantotas visas pārskaitītas metodes, vai tikai kāda no tām un kādi bija izmatoti kritēriji konkrētas metodes izvēlēšanai. Modelēšanas detalizētu rezultātu publicēšana pēc promocijas darba autora domām sniegtu šādus pozitīvus ieguvumus: • rosinātu diskusiju par izmantojamām metodēm un modeļiem, kas, savukārt, varētu: • veicināt modeļa uzlabošanos laika gaitā; • stimulēt darba tirgus pētniecību Latvijā; • bagātināt modeļa izmantotājus ar pieredzi; 36 • veicinātu ticamību prognozēm un līdz ar to uzlabotu ekonomisko aģentu rīcību Latvijas darba tirgū, padarot to par efektīvāku un apdomātāku; • palīdzētu sekot līdzi ekonometrisko modeļu novērtējumu mainīšanai, kurus izraisa straujas ekonomiskās pārmaiņas (piemēram, Latvijas ekonomiskā krīze, kura sākusies 2008. gadā). Savukārt, Powersim Studio vide, pēc autora uzskata, ir ļoti veiksmīgs risi nājums iegūto prognožu rezultātu atspoguļošanai. Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra arī nodarbojas ar Latvijas darba tirgu izpēti, toties tai piemīt lielākoties kvalita tīvs raksturs. Nodarbinātības valsts aģentūra veic dažāda veida aptaujas, pie mēram, jauniešu – bezdarbnieku kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus pieprasījumam izvērtēšana, darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba de vēju ekspresaptauja, absolventu – bezdarbnieku aptauja, darba devēju aptauja – 100 pieprasītākās profesijas u.c. Pēc savas būtības, darbs, ko padara Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūra, ar lielām grūtībām var būt klasificējams kā zinātniskais. Tas neapšaubāmi nes sevī zināmu informatīvo daļu, taču parasti diezgan ierobežoti var būt izmantojami Latvijas darba tirgus ekonometriskajā izpētē, jo: • izlases ir pārāk mazas (piemēram, Absolventu – bezdarbnieku aptaujas, 2005., efektīva kopa ir tikai 1037 cilvēki); • aptauju biežums (1–2 reizes gadā) vai ilgums (daži gadi) ir pārāk mazs; • aptauju detalizācija ir nepietiekami dziļa. Viens no svarīgākajiem, pēc promocijas darba autora viedokļa, apsekojumiem, kuru veic Nodarbinātības valsts aģentūra ir Darba devēju aptaujas. Neskatoties uz to, ka efektīvas izlases šajos apsekojumos ir diezgan mazas (2009. gadā – mazāk par 2.5 tūkstošiem), minētas aptaujas ietver sevī augstu potenciālu būt izmantojamiem ekonometriskajos pētījumos par Latvijas darba tirgu. Latvijas Banka. Attīstoties un nostiprinoties izpētes procesam Latvijas Bankā, šī institūcija arī pievērsa savu uzmanību darba tirgus izpētei. 2005. gadā tika publicēts pirmais pētījums par Latvijas darba tirgu – „Latvijas darba tirgus elastības novērtējums”. Pētījumā analizēta Latvijas darba tirgus elastība, aplūkojot darba tirgus rādītāju dinamiku un vērtējot institucionālo vidi. Savā darbā autori izdala četrus galvenos darba tirgus elastības nodrošinātājfaktorus, kas var būt darba tirgus elastības indikatori: • Institucionālā vide: institucionālie nosacījumi raksturo darba tirgus elastību, nosakot darba tirgus funkcionēšanas efektivitāti un ilgtermiņa līdzsvaru darba tirgū; 37 • Algu elastība: algu elastība palīdz darba tirgum atgūt līdzsvaru, ietekmējot darbaspēka relatīvo cenu (algas) dažādos reģionos, valstīs vai nozarēs. Optimālās valūtas telpas (OVT)teoriju (Theory of Optimum Currency Area), ko 1961. gadā izvirzīja R. Mandels (R. Mundell), rāda, ka algu elastība nodrošina pielāgošanos pieprasījuma šokam, regulējot darbaspēka relatīvo cenu (algas) un tādējādi arī preču relatīvo cenu divās valstīs; • Darbaspēka mobilitāte: darbaspēka mobilitāte ir nepieciešams nosacījums, ja algas nav pietiekami elastīgas. Darbaspēka mobilitāte nodrošina tautsaimniecības atgriešanos līdzsvarā, regulējot darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu (darbaspēka migrācija), nevis resursu relatīvo cenu. Ja darbaspēka mobilitāte ir augsta, tā var kompensēt nepietiekami elastīgas algas; • Funkcionālā elastība: funkcionālā elastība atspoguļo darbaspēka prasmi pielāgoties ekonomiskām un tehnoloģiskām pārmaiņām. Darbaspēka plūsmas starp tautsaimniecības nozarēm liecina par darbinieku pārkvalificēšanās spēju un arī par darba tirgus funkcionālās elastības pakāpi. Pētījumā autoru uzmanība, galvenokārt, pievērsta Latvijas darba tirgu regulējošās institucionālās vides un algu elastības analīzei. Vērtēti dažādi institucionālās vides aspekti (nodokļu slogs, minimālā alga, darba laiks, darba aizsardzība, arodbiedrības, aktīvā nodarbinātības politika, pasīvā nodarbinātības politika). Pamatojoties uz algu dinamikas nozaru dalījumā analīzes un ekonometriskās analīzes rezultātiem, izteikti secinājumi par algu elastību. Pētījumā netiek analizēta darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte, un secinājumi par darbaspēka funkcionālo elastību pamatoti, izmantojot pārejā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku sasniegtos darba tirgus attīstības rezultātus. Pētījuma ietvaros autori novērtē ekonometrisko modeli algas noteikšanas mehānismam Latvijā. Pamatojoties uz kļūdu korekcijas modeļa rezultātiem, autori secina, ka Latvijā ir šoku absorbēšanas mehānisms, kas ietekmē algas. Ilgtermiņā viens no galvenajiem reālo algu līmeni noteicošajiem faktoriem ir darbaspēka produktivitāte. Īstermiņā reālās algas atkarīgas no darba meklētāju īpatsvara līmeņa – ja Latvijas tautsaimniecības attīstību skars negatīvs šoks, bezdarba līmeņa kāpums palēninās reālo algu pieaugumu, kas nostiprinās konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības atgriešanos sākotnējā līdzsvarā. Modeļa rezultāti liecina, ka vienā ceturksnī reālo algu dinamika neitralizē aptuveni 36,7% no novirzes no ilgtermiņa tendences iepriekšējā periodā. Autoru galvenais secinājums ir, ka Latvijas darba tirgus elastības pakāpe nodrošina tautsaimniecības efektīvu pielāgošanos šokiem, t.i., efektīvu konverģenci, lai sasniegtu līdzsvara stāvokli. Autori secina, ka Latvijas darba 38 tirgus funkcionālā elastība bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas noteica Latvijas tautsaimniecības spēju samērā ātri atgūties no spēcīgā šoka 20. gs. 90. gadu sākumā un sniedza iespēju tautsaimniecības iekšējai pārstrukturēšanai. Nākamais pētījums, kas bija uztaisīts Latvijas Bankā un skāra Latvijas darba tirgus aspektus bija publicēts 2007. gadā un bija veltīts Filipsa līknes novērtēšanai. Pētījuma galvenais mērķis bija novērtēt uzņēmēju inflācijas gaidu veidošanās mehānismu, lai noskaidrotu, kā tās ietekmē inflācijas dinamiku. Šim nolūkam autori izmanto uz Filipsa teorijas un tās modifikācijas balstītus modeļus: uz Latvijas datiem tika aprobēti modeļi, kas atspoguļo jauno un hibrīda Filipsa līkni. Rezultāti liecina, ka modeļi, balstīti uz hibrīda Filipsa līkni, demonstrē labus rezultātus aprakstot inflācijas dinamiku, turklāt, tie sniedz daudz vielas papildus diskusijām par mehānismiem, kas nosaka inflācijas dinamiku Latvijas tautsaimniecībā. Pētījuma autoru veiktā novērtēšana parāda, ka Latvijā vidējais laiks, kas paiet starp diviem secīgiem cenu koriģēšanas notikumiem, pēc jaunās Filipsa līknes ir apmēram 3 ceturkšņi (8,7–9,9 mēneši), bet pēc hibrīda Filipsa līknes tas periods ir nedaudz īsāks – apmēram 2 ceturkšņi (5,4–6,3 mēneši). Savukārt, Emmanuel Dhyne u.c. (2005), analizējot šo parādību, balstoties uz mikroekonomikas datiem, secina, ka Eiro zonā nemainīgas patērētāju cenas perioda mediāna ir 10,6 mēneši, kas ir daudz lielāks, nekā ASV – 4,6 mēneši. Toties, ņemot vērā kopējo cenu izmaiņu biežumu, Eiro zonai fiksēto cenu periods ir 6,6 mēneši (ASV – 3,8).Kopumā var secināt, ka hibrīda Filipsa līknes novērtējums pētījumā „Filipsa līknes novērtējums Latvijai” iet kopā ar mikro- un makroekonomikas līmeņos veiktiem novērtējumiem. Balsoties uz novērtēto modeļu rezultātiem, pētījuma autori secina, ka Latvijā uzņēmumu ar adaptīvām inflācijas gaidām jeb uz pagātni orientēto uzņēmumu īpatsvars ir aptuveni 50%, bet vidējais laiks, kas paiet starp diviem secīgiem cenu koriģēšanas notikumiem, ir aptuveni 6 mēneši. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar līdzīgiem pētījumiem par eiro zonu un ASV, autori secina, ka Latvijā tautsaimniecības dalībnieku izturēšanās ir samērā atšķirīga. Pirmkārt, gan eiro zonā, gan ASV uzņēmumu vidū prevalē uzņēmumi ar racionālām gaidām jeb uz nākotni orientēti uzņēmumi. Otrkārt, gaidāmais laiks, kad cenas paliek nemainīgas, Latvijā ir daudz īsāks nekā eiro zonā (aptuveni 3 gadi) un ASV (aptuveni 1,5 gadi). 2009. gadā Latvijas Bankas speciālisti publicēja kārtējo pētījumu, kurš pēta Latvijas darba tirgus aspektus – „Latvijas dabiskā bezdarba un ražošanas jaudu izmantošanas līmeņa novērtējums”. Pētījuma mērķis bija novērtēt īstermiņa sakarību starp tautsaimniecības jaudas izmantošanas līmeni un inflāciju. Pētījuma autori mēģina noteikt tautsaimniecības kapacitātes izmantošanas līmeni, kurš nerada spiedienu uz inflācijas tempu, kā arī noskaidrot, vai Latvijas tautsaimniecības kapacitātes izmantošanas līmenis veicināja inflācijas 39 pieaugumu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Pētījumā izmantotie rādītāji, kas raksturo kapacitātes izmantošanu, ir: • bezdarba līmenis, • ražošanas jaudu izmantošanas līmenis rūpniecībā. Bezdarba līmenis un ražošanas jaudu izmantošanas līmenis, kas neveicina inflācijas līmeņa izmaiņas, ir attiecīgi NAIRU (non-accelerating inflation rate of unemployment) un NAIRCU (non-accelerating inflation rate of capacity utilisation). Pētījumā NAIRU un NAIRCU novērtējumam tiek izmantotas divas pieejas: • pieņemot, ka tie ir nemainīgi, un • pieņemot, ka tie mainās laika gaitā. Pēc autoru novērtētiem rezultātiem NAIRU būtiski izmainījās apskatāmajā laika posmā, no 14,3% 1997. gada sākumā līdz 7,2% 2008. gada 3. ceturksnī, pēc kura NAIRU nedaudz pieauga, atspoguļojot pasliktināšanos Latvijas tautsaimniecībā un strauju bezdarba līmeņa pieaugumu 2008. gada beigās. Līdz 2001. gadam novērtētais mainīgais NAIRU nav stipri mainījies un bija augstāks par novērtēto nemainīgo NAIRU līmeni. Savukārt, kopš 2004. gada novērtētais mainīgais NAIRU nozīmīgi attālinājies no novērtētā nemainīgā NAIRU. Pēc autoru novērtējuma NAIRU laikā no 2005. gada beigām līdz 2008. gada vidum novērtējums bija lielāks nekā faktiskais bezdarba līmenis, kas rāda, ka saspringtā situācija Latvijas darba tirgū, visticamāk, veicināja inflācijas pieaugumu. Balstoties uz veiktiem novērtējumiem, autori secina, ka maksimālais spiediens uz inflāciju tika novērots 2007. gada beigās, tad situācija darba tirgū sāka normalizēties, līdz ar to mazinoties arī tās radītajam spiedienam uz inflāciju. Straujā Latvijas ekonomiskā lejupslīde, kura sākusies 2008. gadā un krasais bezdarba līmeņa pieaugums 2. pusgadā noteica to, ka mainīgs NAIRU bija zemāks nekā faktiskais bezdarba līmenis, tāpēc situācija Latvijas darba tirgū sāka veicināt inflācijas mazināšanos. Nodarbinātības reģistra izveide. Nodarbinātības reģistra izveidošana un izmantošana būtu vērtējama kā perspektīvs risinājums kvalitatīvas un iespējami pilnīgas informācijas iegūšanai par darba tirgu. Nodarbinātības reģistrs būtu ļoti labs datu avots darba tirgus analizēšanai un prognozēšanai. Šāda reģistra izveides nosacījums ir darba ņēmēju profesijas koda ieslēgšana ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem (reizi mēnesī) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (reizi gadā), ko Valsts Ieņēmumu dienestam iesniedz darba devējs. Analīzes un prognozēšanas vajadzībām pietiktu ar četrzīmju kodu, kas atbilst atsevišķu grupu līmenim pēc Latvijas Republikas Profesiju klasifikatora. 40 Taču atsevišķus Nodarbinātības reģistra lietotājus, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūru, varētu interesēt detalizētāks profesiju sadalījums sešzīmju līmenī. No šo lietotāju viedokļa būtu lietderīgi profesijas Nodarbinātības reģistrā ieslēgt kodētas ar sešzīmju kodu. Pēc autora domām, Nodarbinātības reģistra izveidei varētu būt vairākas iespējas. Viena no iespējām varētu būt izveidot Nodarbinātības reģistru Valsts ieņēmumu dienestā, protams, paredzot un izdalot nepieciešamos finanšu līdzekļus. Tas būtu izdevīgi no tautsaimniecības viedokļa, jo šajā institūcijā Nodarbinātības reģistra izveide, uzturēšana un aktualizācija prasītu relatīvi zemākas izmaksas, jo daudzi darba ņēmēju un pašnodarbināto personu dati (rādītāji) ir tie paši, kas nodokļu maksātāju reģistrā. Kā otru iespēju promocijas darba autors redz atsevišķas struktūrvienības izveidi. Tas varētu būt kā pētniecības institūts un varētu tikt iekļauts kādā no lielākajām augstākās izglītības iestādēm, piemēram, Latvijas Universitātes paspārnē. Šādā gadījumā pētnieciskais institūts veiktu ne vien datu apkopošanas funkcijas, bet arī darba tirgus analizēšanas un prognozēšanas funkcijas. Iepriekš minēto ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam visas komercsabiedrības, organizācijas un iestādes, kā arī pašnodarbinātās fiziskās personas katru mēnesi. No praktiskās puses šis ziņojums būtu papildināms tikai ar vienu papildus rādītāju katram nodarbinātajam. Vērtējot reāli šādas atskaites papildināšanu, jāatzīst, ka pastāv noteikti riski, par iegūtās informācijas kvalitāti. Lielajos un vidējos uzņēmumos ir personāla struktūrvienības un tajās strādājošais personāls ir pazīstams ar profesiju klasifikatoru, līdz ar to šo uzņēmumu ziņojumi tiktu aizpildīti atbilstoši. Bet mazajos uzņēmumos, kā arī pašnodarbinātie pārsvarā gadījumu ar profesiju klasifikatoru iepriekš saskārušies nebūs, līdz ar to varētu būt ievērojams skaits ziņojumu ar neadekvātu informāciju, gan nezināšanas dēl, gan neieinteresētības dēļ. Lai pēc iespējas mazinātu šo risku, ieviešot Nodarbinātības reģistru, būtu jāveic papildus izglītošanas pasākumi darba devējiem, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem uzņēmumiem. Ir jāatzīmē vēl viena izmaiņa – papildinājums ziņojumā Valsts Ieņēmumu dienestam, kas būtu jāveic tām komercsabiedrībām, organizācijām un iestādēm, kurām ir filiāles vai cita veida struktūrvienības citās valsts pilsētās vai administratīvos rajonos. Tām tai pašā ziņojuma veidlapas iesniegšanas reizē, kad uzrāda profesijas kodu, darba ņēmēji būtu jāsagrupē pa valsts pilsētām un administratīvajiem rajoniem un jānorāda pēdējo kods pēc Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora (ATVK). Tas nodrošinātu darba ņēmēju uzskaiti pēc faktiskās darbavietas, kas ir ļoti svarīgs rādītājs darbaspēka analizēšanā un prognozēšanā. 41 Darbinieks, kurš strādā divās vai vairākās darba vietās, jāuzskaita Nodar binātības reģistrā visās darba vietās. Tas nodrošina gan reālo nodarbināto skaita, gan aizņemto darbinieku skaita uzskaiti. Alternatīva augstāk minētā ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām izmantošanai varētu būt paziņojuma par algas nodokli lietošana, kuru komercsabiedrības, organizācijas un iestādes arī iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, gan tikai vienu reizi gadā pēc pārskata gada beigām. Ja ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām darba devējs uzrāda visus strādājošos un darba ienākumus saņēmušos par attiecīgo periodu, tad paziņojumu par algas nodokli sastāda par katru ienākuma saņēmēju. Šajā sakarībā visai pārliecinoši no datu savākšanas un ievades izmaksu viedokļa priekšroka ir dodama ziņojuma izvēlei. Taču attiecībā uz pašnodarbināta jiem paziņojuma par algas nodokli izmantošana ir vērtējama konkurētspējīgs variants. Nodarbinātības reģistrā bez darba ņēmējiem būtu iekļaujami arī darba devēji (īpašnieki) un neapmaksātās personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā, privātpraksē, lauku saimniecībā. Taču šādu informāciju, izņemot par darba devējiem, kuri saņem darba samaksu, nevar iegūt ar ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām palīdzību. Nodarbinātības reģistrā ir ieslēdzami arī tie darbinieki, kuri datu savākšanas laikā bija bezalgas atvaļinājumā vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Taču tajā nevajadzētu ieslēgt darbiniekus, ar kuriem ir noslēgti īslaicīgi darba līgumi vai uzņēmuma līgumi un kuri parādās Nodarbinātības reģistrā pēc pamatdarba vai papilddarba profesijas (šeit būtu jābūt līdzībai ar oficiālās statistikas pārskatos noteikto uzskaites kārtību). Veidojot Nodarbinātības reģistru, obligāta prasība būtu reģistra iekļaušanās kopējā reģistru sistēmā. Lai Nodarbinātības reģistra dati būtu izmantojami un savietojami kopā ar jau esošajiem reģistriem. Praksē gan jau šobrīd pastāv šādas problēmas, kas norāda uz vienotas reģistru sistēmas izveidi. Šādas vienotas reģistra sistēmas ietvaros, kur būtu iekļauts gan Nodarbinātības reģistrs, gan iedzīvotāju reģistrs, gan izglītības reģistrs un citi, būtu iespējas pilnvērtīgi analizēt ne tikai darba tirgu. Tomēr reāls ieguvums no reģistru izveides nav sagaidāms uzreiz, ieguvums parādītos pēc gadiem, kad reģistros informācija būtu uzkrāta jau ilgākā laika periodā. Ja tāds kopējs reģistrs tiktu veidots, tad varētu stādīt jautājumu par to, lai ieslēgtu tajā bez mācību iestāžu audzēkņiem un studentiem darbaspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, arī citus ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus, kuri ir uzskatāmi par potenciāliem (iespējamiem) ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem: – nestrādājošus pensionārus, nestrādājošus invalīdus, ilgstoši darbnespējīgās personas, bērna kopšanas atvaļinājumā esoša personas, mājsaimniekus(-ces) un citus. Šāds kopējs reģistrs dotu iespēju, vismaz 42 aptuveni, noteikt arī no valsts izbraukušo speciālistu, t.sk. augstākās mācību iestādes tikko beigušo, skaitu. Nodarbinātības reģistra izveide būtu arī pamats tam, ka turpmāk tautas (iedzīvotāju) skaitīšanas varētu veikt uz reģistru bāzes (vispārpieņemtā formā ar intervētāju palīdzību tās nemaz nebūtu vajadzības īstenot), kā tas jau daudzus gadus ir Skandināvijas valstīs. Paplašināta informācija, kas varētu tikt iekļauta Nodarbinātības reģistrā par katru nodarbināto, varētu būt tādi dati, kā personas vārds un uzvārds, personas kods, dzimums, izglītības līmenis, izglītības jomas (virziens), nodarbinātā statuss (darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai cits), darbavietas nosaukums un kods, darbavietas ekonomiskās darbības veids, vietējās vienības ekonomiskās darbības veida nosaukums un kods, administratīvi teritoriālās vienības nosaukums un kods (pēc ATVK), esošās profesijas nosaukums un kods, esošās profesijas nosaukums un kods, pilnu vai nepilnu darba laiku nodarbināts, pamatdarbā vai blakus darbā nodarbināts, u. c. Iespējams, ka attiecībā uz nodarbinātajiem, kas strādā divās vai vairākās darba vietās, varētu būt lietderīgi par katru darba vietu tos ieslēgt reģistrā atkārtoti ar attiecīgu pazīmi un nemainīgo pastāvīgo datu dublēšanu. Šajā gadījumā varētu uzskatīt, ka Nodarbinātības reģistra uzskaites vienība ir aizņemtās darbvietas. Darbaspēka tirgus prognozēšanas instrumentārija modifikācija Latvijas apstākļos Ražošanas funkcijai var būt dažādas formas, bet visbiežāk tiek lietota KobaDuglasa ražošanas funkcijas specifikācijas. Koba-Duglasa ražošanas funkciju var pierakstīt šādā formā: , (3.1) kur Yt ir saražotais iekšzemes kopprodukts reālajā izteiksmē; At raksturo faktoru kopējo produktivitāti; Kt ir pamatkapitāls reālajā izteiksmē; Lt ir darbaspēka pieprasījums jeb nodarbināto skaits; α ir ražošanas faktoru elastība. Lai skaidrāk būtu iespējams izprast faktoru kopējās produktivitātes būtību un ar tās novērtēšanas saistītas problēmas ir vērts vienādojumu (3.1) pierakstīt nedaudz citā veidā: , (3.2) 43 kur UtK un UtL ir attiecīgi kapitāla un darbaspēka noslodze; EtK un EtL ir attiecīgi kapitāla un darbaspēka izmantošanas efektivitāte. Vienādojums (3.2), pēc autora domām, daudz labāk raksturo ražošanas procesu. No vienādojuma izriet, ka ražošanas procesu nosaka ražošanas faktori – kapitāls un darbaspēks – un ražošanas faktoru izmantošanas (noslodzes) līmenis, kā arī tas, cik efektīvi ir izmantojamie ražošanas faktori. Ražošanas funkcijas novērtēšana parasti tiek apgrūtināta ar nepieciešamo statistisko datu trūkumu. Lielākās problēmas ir saistītas ar kapitāla laika rindas novērtējumu ceturkšņu griezumā. Nacionālie konti, kuri nodrošina ar informāciju par uzkrātā kapitāla apjomu tautsaimniecībā Latvijā ir pieejami tikai gada griezumā. Turklāt, nacionālie konti nesniedz nekādu informāciju par to, kā tautsaimniecībā uzkrātais kapitāls tiek sadalīts par ražošanas nozarēm. Tas ir ļoti būtisks trūkums statistikā, kas bremzē detalizētāku tautsaimniecības izpēti ar ekonometriskām metodēm. Promocijas darbā kapitāls pa nozarēm tiek aizvietots ar nefinanšu investīcijām ražošanas nozarēs, ko var pamatot ar to, ka uzkrātā kapitāla izmaiņas tieši ir atkarīgas no investīciju apjoma. Nefinanšu investīciju laika rindas ceturkšņu dalījumā ir pieejamas kopš 1997. gada. Ņemot vērā, ka nefinanšu investīciju laika rindas nav pieejamas kāda viena bāzes gada cenās, būtu nepieciešams deflēt pieejamās nominālās vērtības ar attiecīgās nozares investīciju deflātoru. Taču tādu statistiku CSP arī nenodrošina (vismaz publiski pieejamajā formā). Līdz ar to, kā alternatīvais variants investīciju deflēšanai pa nozarēm tiek izmantots kopējais tautsaimniecības investīciju deflātors. Analizējot pieejamus datus par nodarbinātību pa nozarēm, ir jāsecina, ka informācijas ceturkšņu griezumā pa nozarēm ir pieejama tikai no uzņēmumu apsekojumiem. Tai ir savi trūkumi, jo tā neaptver visu tautsaimniecību, bet tikai konkrētu izlasi. Tomēr, ņemot vērā, ka CSB nesniedz kādu kvalitatīvāku informāciju modelēšanai nepieciešamajā griezumā, nekas cits neatliek, ka izmantot minētos datus. Dati par nodarbinātību pa nozarēm ceturkšņu griezumā ir pieejami tikai no 2002. gada, kas ierobežo ekonometriskās modelēšanas modeli ar attiecīgo periodu. Cita problēma, ar kuru autors sastapies veicot ražošanas funkcijas ekono metrisko modelēšanu Latvijas tautsaimniecības ražošanas nozaru griezumā ir pārēja no klasifikācijas NACE1 uz klasifikāciju NACE2. CSP nenodrošināja vairāku svarīgu ekonomisko rādītāju pilnu laika rindu pārrēķināšanu pēc jaunas klasifikācijas, līdz ar to vairākas laika rindas ir pārtrauktas, jo līdz 2008.–2009. gadam tie ir sadalīti pēc NACE1 klasifikācijas, bet tam ir pieejami tikai pēc NACE2 klasifikācijas sadalījuma. 44 Lai iegūtu garāku laika rindu ar pēc iespējas jaunākiem datiem, autors pārgrupējis nozares, lai tās atbilstu gan NACE1, gan NACE2 klasifikācijām, iegūstot šādas grupas: • AB nozares – lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība; • CDE nozares – ieguves rūpniecība, apstrādes rūpniecība un enerģētika; • F nozare – būvniecība; • GH nozares – tirdzniecība, viesnīcas un restorāni; • I nozare – transports un sakari; • JK – finanšu starpniecība un komercdarbība; • LMN – publisko pakalpojumu sektors, t.i., valsts pārvalde, izglītība un veselība; • O – citi privātā sektora pakalpojumi. Ražošanas funkcijas novērtēšanas rezultāti tautsaimniecības nozarēs Lauksaimniecība un zvejniecība Modeļa novērtējums liecina, ka Latvijas lauksaimniecība un zivsaimniecības sektora attīstība balstās lielākoties uz darbaspēku. Novērtētais darbaspēka elas tības koeficients ir 0,966. Tas nozīme, ka kapitāla īpatsvars modelējamajās nozarēs ir tikai 3,4%. Šāds ražošanas faktoru sadalījums starp kapitālu un darbaspēju varētu būt saistīts ar salīdzinoši lielu sadrumstalotību lauksaimniecības un zivsaimniecības starpā un to mazo mērogu. Analizējot novērtēto tehnoloģisko progresu Latvijas lauksaimniecības un zivsaimniecības sektorā var atzīmēt, ka tā ilgtermiņa komponentei piemīt nozīmīga augošā tendence (vidēji periodā ceturkšņa pieaugumi bija ap 3,4%), kas norāda uz labvēlīgu tehnoloģiskā procesa attīstību analizējamajās nozarēs. Latvijas ekonomikas pārkaršana deva pozitīvu stimulu tehnoloģiskā procesa attīstībai, kas ir redzams no 2007. gada IV ceturkšņa līdz 2008. gada III ceturksnim. Savukārt, Pasaules ekonomiskā krīze un strauja lejupslīde Latvijas tautsaimniecībā negatīvi ietekmēja TFP dinamiku 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā. Rūpniecība un enerģētika Salīdzinājumā ar zivsaimniecības un lauksaimniecības sektoru, ražošanas funkcijas novērtējums rūpniecības un enerģētikas nozarēm sniedz daudz zemāku darbaspēka elastības koeficientu, kurš ir 0,684. Līdz ar to arī kapitāla īpatsvars ir daudz lielāks, nekā zivsaimniecības un lauksaimniecības sektorā un sastāda 31,6%. Tas ir ekonomiski pamatots rezultāts, jo rūpniecības un enerģētikas nozares ir kapitāla intensīvas nozares. Rūpniecības un enerģētikas sektora tehnoloģiskais progress pēc autora novērtējuma norit pozitīvi. Ilgtermiņa TFP 45 komponente liecina par pakāpenisko TFP līmeņa palielināšanos laika gaitā, kaut tās pieaugums nav īpaši straujš – ceturkšņa piegums vidēji periodā ir apmēram 0,2%. Neskatoties uz to, ka iestāšanās Eiropas Savienībā deva negatīvu stimulu Latvijas TFP attīstībai analizējamajās nozarēs, ko varētu saistīt ar uzņēmumu negatavību uzreiz atbilst Eiropas kvalitātes standartiem, 2005. gada beigās un 2006. gadā tā bija virs ilgtermiņa trenda komponentes. Īstermiņa TFP komponente ir zem ilgtermiņa trenda jau kopš 2007. gada beigām (skat. 3.4. attēlu). Viens no iemesliem šādai negatīvai tendencei varētu būt problēmas, ar kurām sastopas koksnes rūpniecība 2007. gada beigās, tad pievienojoties klāt negatīvai ietekmei no Latvijas tautsaimniecības lejupslīdes un pasaules ekonomikas krīzes. Būvniecība Ražošanas funkcijas novērtējums būvniecības nozarei sniedz no pirmā skatiena diezgan negaidītus rezultātus. Pēc autora novērtējuma kapitāla īpat svars ražošanas funkcijā ir minimāls (tikai 3,2%), savukārt, nozarē saražoto pie vienoto vērtību, galvenokārt, nosaka darbaspēks (elastības koeficients ir 0,968). Būvniecības nozare parasti asociējas ar nozari, kur tiek intensīvi izmantots kapitāls. Tas nav aplams priekšstats, taču tirgus mehānismi stipri ietekmē faktisko situāciju. Būvniecības nozarē tiek izmantota, galvenokārt, īrētā tehnika, nevis uzņēmumam piederošā. Līdz ar to, nomināli izmantojot savā ražošanā daudz kapitāla, būvnieki faktiski iegulda pievienotajā vērtībā tikai savu darbu, bet kapitāla izmantošana netiek ņemta vērā, jo tās ir izmaksas, kuras saistās ar kapitāla īri no firmām, kuras nepieder būvniecības nozarei un nodarbojas ar šāda veida pakalpojumu sniegšanu. Būvniecības nozares tehnoloģiskā progresa ilgtermiņa komponente attīstība pēc autora novērtējumiem ir pozitīva, kaut vai tās pieauguma tempi ir nebūtiski un līdzīgi rūpniecības nozarei – ceturkšņa pieaugumi ir apmēram 0,2% līmenī. TFP īstermiņa komponentes attīstība ir svārstīga un grūti interpretējama, kas var būt saistīts ar zināmām problēmām šīs nozares statistikas aprēķināšanā. Tirdzniecība un viesnīcas Ražošanas funkcijas novērtējums parāda, ka Latvijā tirdzniecības un viesnīcu sektorā darbaspēka elastība ir 0,805 un kapitāla elastība ir 0,195. Salīdzinājumā ar rūpniecības un enerģētikas nozarēm, tirdzniecības un viesnīcu sektorā ra žošana ne tik lielā mērā balstās uz kapitālu, līdz ar to iegūtie rezultāti atbilst realitātei. Kapitāla izmantošanas intensitāte tirdzniecības un viesnīcu sektorā ir mazāka, uz ko norāda zemāka kapitāla daļa ražošanas faktoros, taču kapitāls ir pietiekami nozīmīgs pievienotās vērtības radīšanā. Ekonometriskā modeļa no vērtējums liecina, ka Latvijā tirdzniecības un viesnīcu sektorā TFP attīstība ir ar strauju augošu tendenci – ceturkšņa pieaugums vidēji periodā ir apmēram 2,0%. 46 Latvijas ekonomikas pārkaršana stimulēja TFP īstermiņa komponentes no virzīšanu no ilgtermiņa trenda 2005.–2007. gados. 2008. gada otrajā pusē, atspo guļojot sākušās problēmas Latvijas un vēlāk Pasaules ekonomikā TFP īstermiņa komponente noslīdēja zem TFP novērtētas ilgtermiņa attīstības dinamikas. Transports un sakari Transporta un sakaru nozares novērtēšanas ar ražošanas funkciju liecina, ka darbaspēka īpatsvars ir 67,4%, bet kapitāla īpatsvars ir attiecīgi 32,6%. Darbaspēka daļa transporta un sakaru nozarē ir līdzīga rūpniecības nozarēm, kas ir ekonomiski pamatoti, jo ražošana šajās nozarēs daudz lielākā mērā balstās uz kapitālu, nekā pārējās tautsaimniecības nozarēs. Transporta un sakaru nozares TFP un tās komponentes atspoguļo līdzīgas tendences kā tirdzniecības un viesnīcu sektorā TFP. Vidējais ceturkšņa pieaugums novērtētajā periodā ir bijis ap 1,8%. Finanšu un komercpakalpojumu sektors Kā tas bija sagaidāms, finanšu un komercpakalpojumu sektora novērtētās ražošanas funkcijas rezultāti liecina par to, ka nozarē notiekošie pievienotās vērtības ražošanas procesi lielā mērā ir atkarīgi no darbaspēka. Tā, darbaspēka īpatsvars ražošanas faktoros ir 93,2%, bet kapitāla īpatsvars tiek novērtēts 6,8% līmenī. Finanšu un komercpakalpojumu sektora TFP bija novērtēts ar negatīvu ilgtermiņa attīstības tendenci. TFP līmenis šajās nozarēs samazinās vidēji par -0,5% ceturksnī. Publisko pakalpojumu sektors Pēc ražošanas funkcijas novērtēšanas rezultātiem var secināt, ka publisko pakalpojumu sektorā saražotā pievienotā vērtība tiek pilnīgi nodrošināta ar darbaspēku. Kapitāls šajā gadījumā nodrošina, bet neveicina pievienotās vērtības radīšanu. Publisko pakalpojumu sektora tehnoloģiskam progresam piemīt augoša tendence, vidēji novērtētajā periodā tas pieauga par 0,5% ceturksnī. Īstermiņa komponente nebūtiski svārstās ap novērtēto TFP ilgtermiņa trendu. Pārējo privāto pakalpojumu sektors Pārējo privāto pakalpojumu sektorā kapitāla izmantošanas pievienotās vērtības ražošanas procesā ir daudz svarīgāka salīdzinājumā ar publisko pakalpojumu sektoru. Kapitāla daļa pārējo privāto pakalpojumu sektoram tiek novērtēta 9,9% līmenī, savukārt, darbaspēka daļa ir 90,1%. Pārējo privāto pakalpojumu sektora tehnoloģiskais progress ir ar augošu attīstības tendenci, vidēji palielinoties analizējamajā periodā par 1,6% ceturksnī. 2003.–2005. gadā TFP īstermiņa komponente bija zem TFP ilgtermiņa attīstības trenda (skat. 3.16. attēlu). Tas varētu būt saistīts ar problēmām, kādas bija pētāmajā sektorā pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. 2006. gadā un 2007. gada sākumā 47 ekonomikas pārkāršana pozitīvi ietekmējusi sektora īstermiņa TFP komponentes attīstību. Spriežot pēc tās dinamikas, pārējo privāto pakalpojumu sektors kopā ar rūpniecības un enerģētikas sektoriem bija pirmie, kas sāka izjust grūtības pirms Latvijas IKP dati norādīja uz lejupslīdi Latvijas tautsaimniecībā. Lai noprognozētu darbaspēka pieprasījumu pa nozarēm ir jāizmanto pieņēmumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību nākotnē. Šim nolūkam tiek izmantotas makroekonomiskie scenāriji no „Informatīvā ziņojuma par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā”. Balstoties uz minēto informācijas avotu, bāzes scenārijā Latvijas tautsaimniecības apjoms reālajā izteiksmē 2009. gadā sarūk par 18% un par papildus 3,4% 2010. gadā, tad ekonomikas lejupslīde tiek pārvarēta un ekonomikas attīstības tempi kļūst pozitīvi, pakāpeniski sasniedzot ilgtermiņa attīstības tempu, kas ir 5%. Lai būtu iespējams novērtēt nākotnes pieprasījumu pēc darbaspēka, promocijas darba autors, balstoties uz ekspertu aptauju, izstrādājis arī pašu veidotus pieņēmumus par turpmāko investīciju dinamiku. Promocijas darbā, līdzīgi „Informatīvajam ziņojumam par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā” tika izstrādātas prognozes trīs Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem: • bāzes izaugsmes scenārijs; • straujākas izaugsmes scenārijs; • vājas izaugsmes scenārijs. Ņemot vērā ziņojumā izstrādātās prognozes (skat. promocijas darba 3. pielikumu), promocijas darba autors piemēro tās savai nozaru grupēšanai. Darbaspēka pieprasījuma prognozes Darbaspēka pieprasījums AB (Lauksaimniecība, medniecība, mežsaim niecība, zvejniecība) nozarēs. Pēdējo gadu laikā šajās nozarēs ir vērojams nodarbinātības samazinājums. Kā viens no iemesliem jāmin tehnoloģiskā at tīstība šajās nozarēs. Autora aprēķini parāda, ka arī turpmākajos gados ir sagaidāms nodarbinātības samazinājums, tomēr samazināšanās temps kritīsies. Darbaspēka pieprasījums CDE (Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes un ūdensapgāde) nozarēs.CDE nozarēs pēdējo gadu laikā bija svārstības nodarbinātības līmenī, tomēr caurmērā nodarbinātībai saglabājoties vienā līmenī. Autora aprēķini rāda, ka turpmāko 2–3 gadu laikā nodarbinātības līmenis saglabāsies nemainīgs, bet sākot ar 2014. gadu sagaidāms nodarbinātības pieaugums. Darbaspēka pieprasījums F (būvniecība) nozarē. Būvniecības nozare ir viena no nozarēm, kurā visizteiktāk jūtama Latvijas ekonomiskā krīze. Līdz 48 2008. gadam nodarbinātība ik gadu ievērojami palielinājās, 2008. un 2009. gados vērojams straujš nodarbinātības kritums būvniecībā. Autora aprēķini rāda, ka arī 2011. gadā nodarbinātība būvniecības nozarē samazināsies, tomēr sākot ar 2012. gadu pakāpeniski nodarbināto skaits būvniecībā pieaugs. Darbaspēka pieprasījums GH (Vairumtirdzniecība un mazumtirdznie cība, viesnīcas un restorāni) nozarēs. Latvijas ekonomiskā krīze būtiski ir ietekmējusi nodarbinātību arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī viesnīcu un restorānu nozarēs. Līdz 2008. gadam bija vērojams nodarbinātības pieaugums, tomēr pēc 2008. gadā šajās nozarēs nodarbinātības līmenis ir krities. Pēc autora aprēķiniem turpmāko gadu laikā būtiskas izmaiņas šo nozaru nodarbinātībā nav sagaidāmas, sākot ar 2014. gadu sagaidāms neliels nodarbinātības palielinājums. Darbaspēka pieprasījums I (Transports, glabāšana un sakari) nozarē. Transporta, glabāšanas un sakaru nozarēs iepriekšējo gadu laikā nodarbinātība ir svārstījusies, tomēr caurmērā ir vērojams nodarbinātības pieaugums. Autora aprēķini rāda, ka tuvāko 2 gadu laikā nodarbinātības izmaiņas nav sagaidāmas, bet sākot ar 2013. gadu nodarbinātība transporta, glabāšanas un sakaru nozarēs pakāpeniski nedaudz sāks palielināties. Darbaspēka pieprasījums LMN (Valsts pārvalde un aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe) nozarēs. LMN nozarēs iepriekšējos gados bija vērojams neliels nodarbinātības pieaugums. 2008. un 2009. gadā nodarbinātība samazinājās sakarā ar reformām izglītības un veselības aprūpes nozarēs. Autora aprēķini rāda, ka arī turpmākā gada laikā ir sagaidāms nodarbinātības samazinājums, bet sākot ar 2012. gadu paredzams neliels nodarbinātības pieaugums, tomēr saglabājoties nodarbinātībai zemākā līmenī salīdzinājumā ar 2005.–2008. gadu. Darbaspēka pieprasījums OPQ (Pārējie pakalpojumi) nozarēs. Pārējo pakalpojumu nozarēs iepriekšējos gados nodarbinātība ir bijusi svārstīga, tomēr caurmērā tendence bija nodarbinātībai palielināties. Autora aprēķini rāda, ka nākamajā gadā nodarbinātība samazināsies, bet sākot ar 2013. gadu šajās nozarēs sagaidāms nodarbinātības palielinājums. 49 PROMOCIJAS DARBA GALVENIE SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI Apkopojot veikto pētījumu un matemātisko modeļu analīzes rezultātus, autors ieguvis apstiprinājumu promocijas darbā izvirzītajām hipotēzēm un nonācis pie šādiem secinājumiem: 1.Darbā veiktā ārvalstu darba tirgus prognozēšanas prakses analīze liecina par kopīgu pieeju darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas metodoloģijā, tomēr katrā valstī ir savas īpatnības, kuras ir atkarīgas no izvirzītajiem mērķiem, prognozēšanas mēroga un laika horizontiem, kā arī no pieejamām datu bāzēm, kuras izmanto prognozēšanā. Darbaspēka pieprasījuma prognozēšana balstās uz IKP attīstību pa tautsaimniecības sektoriem. Novērtējumam izmanto Kobba-Duglasa inverso ražošanas funkciju. Novērtējot prognozēšanu ārvalstīs, redzams, ka augstāka līmeņa darba tirgus prognozēšana ir ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā, Lielbritānijā. Vidēja līmeņa prognozēšana ir Austrijā, Īrijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Čehijā. Zemāka līmeņa prognozēšana ir Kiprā, Vācijā, Polijā, Francijā, Latvijā, Spānijā. 2.Darbaspēka piedāvājuma līknei Latvijā īpašos apstākļos, pie izteiktas vispārējo ienākumu samazināšanās tendences, ir negatīvs kāpums, kas ir pretrunā ar klasisko darbaspēka piedāvājuma teoriju, kura pamatā izstrādāta normāliem ekonomikas attīstības apstākļiem. 3. Noskaidrojot darbaspēka pieprasījuma prognozes, var veikt atbilstošas iz maiņas izglītības sistēmā, bezdarbnieku, darba meklētāju apmācībā un mainīt darbaspēka piedāvājuma struktūru, palielinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību darbaspēka pieprasījumam. 4. Attiecībā uz darbaspēka pieprasījuma prognozēšanu ir izmantojami dažādi modeļi, tomēr, lai sekmīgi veiktu prognozēšanu, nepieciešama ticama, pie tiekami pilnīga, aktuāla datu bāze. Nolūkā risināt šos jautājumus ieteicams izveidot līdztekus eksistējošām datu bāzēm Nodarbinātības reģistru. 5. Vērtējot darba meklētāju grupu īpatsvarus, redzams, ka palielinās ilgstošu bezdarbnieku (tie, kas darbu meklē 1–2 gadus, 2–4 gadus un ilgāk par 4 gadiem) īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā. Tas liecina par strukturālā bezdarba palielināšanos, pie kam, darba meklētāji, kuri darbu meklē ilgāk par gadu, 2010. gada beigās veido vislielāko īpatsvaru 28,5%. Otra problemātiskākā bezdarbnieku grupa ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā 2010. gada beigās bija 19,4%, ar tendenci samazināties. Tomēr bezdarba līmenis šajā grupā vērtējams kā augsts. 50 6. Latvijas ekonomikas izaugsme 2004.–2007. gadu periodā pozitīvi ietekmēja darba tirgus rādītājus – pieauga nodarbinātība, samazinājās bezdarba līmenis un palielinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Laika periodā no 2005.–2007. gadam nodarbināto skaits vidēji ik gadu pieauga par 2,9%, bet bezdarba līmenis samazinājās no 10,4% 2004. gadā līdz 6% 2007. gadā. Nodarbinātības līmeņa ziņā Latvija 2008. gadā bija 11. vietā ES (nodarbinātības līmenis Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju bija par 3 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES). 7. Aprēķini par darba produktivitātes un bruto darba samaksas izmaiņām rāda, ka līdz 2008. gada beigām bruto algas pieaugums bija pozitīvs un lielāks par produktivitātes pieaugumu. Izņēmumi ir 2006. gada 1. ceturksnis un 2007. gada 1. ceturksnis, kad produktivitātes pieaugums bija lielāks par bruto algas pieaugumu. Līdz ar to skaidrojams, ka 2005.–2008. gados algu pieauguma temps bija nepamatoti augsts, kas atstāja negatīvu iespaidu uz tālāku darba tirgus attīstību. Cēloņi šādam algas pieaugumam bija valsts budžeta veidošanas un īstenošanas politika, kreditēšanas politika Latvijā, kā arī brīvā darbaspēka kustība Eiropas Savienībā, kas lika vietējiem darba devējiem konkurēt ar darba piedāvājumiem ārvalstīs (Īrija, Lielbritānija). 8.Kopš 2008. gada beigām situācija Latvijas darba tirgū ir krasi pasliktinājusies, līdz ar ekonomisko recesiju, samazinājies pieprasījums pēc darbaspēka, pieaudzis bezdarba līmenis un samazinājies brīvo darba vietu skaits (2009. gada beigās bija 2,4 tūkstoši brīvo darbvietu, kas ir 7 reizes mazāk kā 2007. gada nogalē un to īpatsvars kopējā darbvietu skaitā samazinājās līdz 0,2%). Būtisko bezdarba pieaugumu pēdējos 2–3 gados, 2010. gada 1. ceturksnī darba meklētāju skaitam pārsniedzot 235 tūkstošus, un pašreizējo augsto bezdarba līmeni valstī, kas izveidojies ekonomikas recesijas rezultātā, galvenokārt, var raksturot kā ciklisko bezdarbu. Ja ekonomikas tālākas augsmes tempi būs zemi, pastāv iespējas, ka šis cikliskais bezdarbs saglabāsies ilgstoši, kā rezultātā tas var pārtapt par strukturālo bezdarbu. Viens no iemesliem varētu būt, ka recesijas rezultātā tautsaimniecībā ir radītas strukturālas izmaiņas un dažādi tautsaimniecības sektori no recesijas atlabs atšķirīgos tempos. Tātad atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, darba vietas var atjaunoties citos sektoros nekā tajos, kur tās samazinājās recesijai sākoties. 9.Bezdarbs ir viens no rādītājiem, kas raksturo tautsaimniecības attīstību. Tomēr Latvijas gadījumā bezdarba rādītāju tik viennozīmīgi nevar saistīt ar ekonomisko attīstību. Ekonomiskās krīzes rezultātā bez darba palikušie reģistrējās kā bezdarbnieki (reģistrētais bezdarbs) vai arī, veicot apsekojumus, tika iekļauti darba meklētājos. Tomēr ievērojams skaits bezdarbnieku ir devušies ārpus valsts robežām meklēt darbu. Latvijas kontekstā šie cilvēki ir 51 bezdarbnieki, bet raugoties Eiropas Savienības kontekstā, ja šie cilvēki iegūst darbu kādā citā dalībvalstī, viņi ir nodarbinātie. 10. Līdz ar bezdarba pieaugumu Latvijā ir vērojams darba samaksas samazinājums. gada vidējā bruto darba samaksa 2009. gadā bija 461 lati, t.i., par 3,8% mazāka nekā iepriekšējā gadā, bet gandrīz par 16% lielāka nekā 2007. gadā. Ņemot vērā ekonomiskās lejupslīdes dziļumu, šāda algas korekcija ir visai neliela, tomēr tas pozitīvi ietekmēja produkcijas vienības darbaspēka izmaksas (ULC), kas 2009. gadā samazinājās par 6,4%. 2010. gadā reālo ULC dinamiku, galvenokārt, noteica situācija darba tirgū, t.i., darba samaksas dinamika. Liels bezdarba līmenis un budžeta konsolidācijas pasākumi radīja spiedienu un darba samaksas samazināšanos. 11. Latvijas darbaspēka piedāvājumu negatīvi ietekmē iedzīvotāju skaita da biskā samazināšanās (dzimstības līmenis ir mazāks par mirstību) un sa biedrības novecošanās, kā arī emigrācija uz ārvalstīm. 2009. gada sākumā iedzīvotāju skaits Latvijā bija 2261 tūkst. cilvēki, kas ir par 10 tūkst. mazāk nekā iepriekšējā gada sākumā, bet līdz 2009. gada beigām iedzīvotāju skaits samazinājās vēl par 13 tūkstošiem. 12. Saskaņā ar CSP datiem, laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam no Latvijas emigrējuši 28 tūkst. cilvēku. 2009. gadā emigrēja 7,4 tūkst. cilvēku, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 1,4 tūkst. vairāk, un kopš 2006. gada tas ir vislielākais emigrējušo skaits. Tomēr par reālo emigrācijas mērogu var spriest tikai aptuveni, jo daudzi emigranti dažādu iemeslu dēļ nevēlas attiecīgi reģistrēties kā emigrējušie, attiecīgi radot maldīgu priekšstatu par reālo situāciju. Migrācijas tendenču noteikšana ES ietvaros ir ES kopējā problēma, ar grūtībām noteikt darbaspēka migrācijas apmērus saskaras visas ES dalībvalstis. 13. Summējot izsniegtos apdrošināšanas numurus Lielbritānijā un Īrijā iegūtie 134 tūkstoši cilvēku varētu būt aizbraukušo minimums, summējot pasažieru plūsmu saldo iegūtie 170,5 tūkstoši varētu būt maksimums. Reālais aizbraukušo skaits varētu būt robežās no 130 līdz 170 tūkstošiem. Balstoties uz ekspertu aptauju par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju migrāciju, novērtējums ir, ka 80% no izbraukušajiem izmantoja jūras un gaisa transportu. Tātad, izmantojot šos transporta veidus, kopš 2004. gada Latviju ir pametuši 136 tūkstoši cilvēku. Ņemot vērā, ka tie ir 90% no visiem ekonomiski aktīvajiem, kuri aizbraukuši, aptuvenais novērtējums kopējam ekonomiski aktīvo aizbraukušo skaitam ir 150 tūkstoši. 14. Latvijas darba tirgus attīstībai ir paredzami divi scenāriji. Pirmā scenārija gadījumā palielinoties brīvo darba vietu skaitam samazināsies bezdarba līmenis. Ekonomikai atlabstot, bezdarbnieki aizņems no jauna radītās darba vietas, tādējādi kustība turpinātos pa esošo līkni. Šāda scenārija attīstība 52 būtu vērtējama pozitīvi. Tomēr pastāv riska faktori, realizēties otram scenārijam, kad palielinoties brīvo darba vietu skaitam, bezdarba līmenis varētu samazināties mazāk. Tam par iemeslu varētu būt esošo bezdarbnieku kvalifikācijas neatbilstība jauno darba vietu prasībām un atsevišķām nozarēm, kuras orientētas uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu, trūkst priekšnoteikumi straujākai attīstībai. Šāda scenārija attīstība liecinātu par strukturālā bezdarba palielināšanos. Pamatojoties uz veikto pētījumu un izdarītajiem secinājumiem, autors ierosina: LR Labklājības ministrijai, Nodarbinātības Valsts aģentūrai: • Izstrādāt programmu par subsidētām darba vietām, atvieglojot darba devēju nodokļu maksājumus par nodarbinātām personām. Programmai jābūt orientētai uz darbavietām, kuras varēs bez subsīdiju atbalsta pastāvēt normālos ekonomikas apstākļos, darba devējam jāgarantē darba vietu vismaz vienu gadu. Realizējot šādu programmu, jāizstrādā kontroles mehānisms, lai daba devēji šādu atbalstu neizmantotu neatbilstoši paredzētajiem mērķiem. Latvijas Darba Devēju konfederācijai, LR Izglītības un zinātnes ministrijai: • Izstrādāt un realizēt programmu, ar kuras palīdzību jaunieši, kuriem nav iepriekšējas darba pieredzes, varētu iegūt praktiskās darba iemaņas pie darba devējiem. Tas kvalitatīvi uzlabotu darbaspēka piedāvājumu jauniešu vecuma grupā. Ņemot vērā, ka šādi pasākumi prasītu darba devēja resursus, jāizstrādā darba devēju subsidēšanas un kontroles mehānisms, kā kā arī jānodrošina, lai darba devējs garantētu darba vietu sekmīgi apmācītam jaunietim vismaz 12 mēnešus. LR Ministru kabinetam: • Nodrošināt, lai atbildīgās valsts institūcijas, veidojot darba tirgus politiku, ievērotu tādu svarīgu aspektu kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus prasībām, ievērojot darba pieprasījuma pa profesijām izmaiņas nākotnē, attīstot mūža izglītības sistēmu. Atbildīgajām valsts institūcijām, kuras veic pētījumus un prognozes attiecībā uz darba tirgu (Ekonomikas ministrija, Latvijas Banka) būtu jāinformē plašāka sabiedrība par pētījuma rezultātiem. LR Ekonomikas ministrijai, LR Labklājības ministrijai, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai: • Izstrādājot Latvijas nodarbinātības un teritoriālās attīstības politiku periodam līdz 2030. gadam, ņemt vērā demogrāfisko prognožu 53 rezultātus, kuri liecina, ka pēc 2010. gada darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits. Iedzīvotāju kopskaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās prognozēšanas periodā līdz 2030. gadam sagaidāma visos reģionos, izņemot Rīgas rajonu. LR Ekonomikas ministrijai un Centrālai Statistikas pārvaldei: Nodarbinātības reģistru var izmantot kā perspektīvu datu avotu, galvenokārt, darbaspēka piedāvājuma, bet pēc noteiktiem papildinājumiem arī darbaspēka pieprasījuma prognozēšanā. Ieteikumi Nodarbinātības reģistra ieviešanai ir šādi: • Iespējamais reģistra turētājs – Valsts ieņēmumu dienests. Reģistra ak tualizācijas biežums – reizi gadā sākotnējā periodā, perspektīvā – reizi pusgadā vai ceturksnī. • Novērošanas objekts – darba ņēmēji un pašnodarbinātās fiziskās per sonas. • Datu sniedzēji – komercsabiedrības, organizācijas un iestādes, pašno darbinātās fiziskās personas. Darba ņēmēju grupēšana pa pilsētām un rajoniem – darbinieku uzskaites nodrošināšana pēc faktiskās darba vietas. LR Ekonomikas ministrijai un Centrālai Statistikas pārvaldei: • Nodarbinātības reģistrs jāiekļauj Latvijas reģistru sistēmā. Tā funk cionēšanu jānodrošina sadarbība ar Iedzīvotāju reģistru, Audzēkņu reģistru, Absolventu reģistru un Bezdarbnieku reģistru. Nodarbinātības reģistru var izmantot kā pamatu Tautas (iedzīvotāju) skaitīšanas veikšanai. • Perspektīvā jāveic pētījumi par vienota Darba tirgus reģistra izveides lietderību un par nestrādājošu pensionāru, mājsaimnieku u.c. po tenciālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ieslēgšanu tajā. Šo pētījumu veikšanā lietderīgi būtu iesaistīt augstākās izglītības iestādes, piemēram, Latvijas Universitāti, izveidojot tajā darba tirgus pētniecības institūtu, kas koordinētu darba tirgus pētniecību. LR Centrālai Statistikas pārvaldei: • LR Centrālai statistikas pārvaldei izveidot jaunu rādītāju – neizmantotā darbaspēka indekss (NDI). Šī rādītāja noteikšanai jāizmanto darba meklētāju un no valsts izbraukušo kopskaits ko attiecina pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Perspektīvā, detalizētākai darbaspēka tirgus analizēšanai NDI būtu pielietojams valsts reģionu griezumā. 54 • • Lai noteiktu no valsts izbraukušo skaitu, LR Centrālai statistikas pārvaldei mājsaimniecību apsekojumos iekļaut jautājumus par aizbraukušajiem ģimenes locekļiem. Iegūtie dati pilnībā neatspoguļotu reālo situāciju, tomēr tas būtu reāls pamats ekonomiskās situācijas izvērtējumam. LR Centrālai statistikas pārvaldei veikt uzkrātā kapitāla pa nozarēm uzskaiti, uzsākt investīciju deflatoru pa nozarēm aprēķinu, izstrādāt izlietojuma-izlaides tabulas un publiskot iegūtos rezultātus. Šo rādītāju izstrāde un publiskošana dotu iespēju darba tirgus pētniekiem un zinātniekiem precīzāk prognozēt un analizēt darbaspēka pieprasījumu Latvijā. LR Izglītības un zinātnes ministrijai: • Jaunizveidojamai institūcijai, kura veiktu pētījumus par vienota Darba tirgus reģistra izveides lietderību un par nestrādājošu pensionāru, mājsaimnieku u.c. potenciālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ieslēg šanu tajā, būtu jāveido sadarbību ar Darba devēju konfederāciju, pro fesionālajām asociācijām un citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar izglītības iestādēm, izmantojot to zinātniski – pētniecisko potenciālu darba tirgus pētījumos, aktualizējot akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju programmas, panākot to lielāku atbilstību darba tirgus aktuālajām prasībām un tā izmaiņām perspektīvā. • Jāveic izglītības piedāvājuma izmaiņas balstoties uz darba tirgus darba spēka pieprasījuma vidēja termiņa prognozēm. Izglītības sistēmā jāattīsta kvalitatīva profesionālā izglītība, kas nodrošina amata meistaru izglītību atbilstīgi tehnoloģiskam progresam un paaudžu maiņai, jo, rūpniecības nozarēs un būvniecībā ļoti lielā pārsvarā ir strādājošie 40–59 gadu vecuma grupā. • Izstrādāt plašāku izglītības iegūšanas vai pabeigšanas programmu nenodarbinātām personām piesaistot ES līdzekļus. Ekonomikai atlabstot no recesijas un atsākoties izaugsmei, tas kvalitatīvi uzlabotu darba tirgu un mazinātu strukturālo bezdarbu. 55 AUTORA PUBLIKĀCIJAS UN ZIŅOJUMI KONFERENCĒS Par zinātniskā darba rezultātiem ziņots vairākās starptautiskās un vietējās zinātniskās konferencēs: 1. E. Kasalis, K. Purmalis. Latvijas Universitātes 65. konference. Latvijas darba tirgus politikas aktualitātes darbaspēka pieprasījuma kvantitatīvo un kvalitatīvo aptauju kontekstā. 2007. gada 9. februārī, Rīga. 2. R. Škapars, K. Purmalis. Latvijas Universitātes 66. konference. Darba spēka tirgus pilnveidošanās aspekti, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā. 2008. gada 12. februārī, Rīga. 3.K. Purmalis, E. Kasalis. New Socio-economic challenges of development in Europe 2008. Labour market issues. „Surveys in Labour market research: Theoretical and practical aspects” 2008. gada 3. oktobris, Rīga. 4. E. Kasalis, K. Purmalis. International Business development: Globalization, Opportunities, Challenges. „The studies of the labour force and the labour market of Latvia”. 2008. gada 16. maijā, Viļņa, Lietuva. 5.K. Purmalis. Latvijas Universitātes 67. konference. Bezdarbu ietekmējošie faktori un risināšanas iespējas Latvijā. 2009. gada 5. februārī, Rīga. Pētījuma rezultāti apkopoti 12 zinātniskās publikācijās, no kurām nozīmīgākās ir: 1.K. Purmalis, R. Škapars, Iespējamās migrācijas izmaiņas, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā, Latvijas Universitātes raksti, 677. sējums, Ekonomika un Vadības zinātnes, Latvijas Universitāte, 2004 2. Latvijas ekonomikas pārstrukturizācijas problēmas: Monogrāfija/ R. Škapara un Ē. Šumilo redakcijā, līdzautors. –Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 2005, 398 lpp. 3.K. Purmalis, R. Škapars, K. Kroders, Latvijas darba tirgus Eiropas Savienības integrācijas procesā // LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2004. gadā. Nr.10 – R: Latvijas Zinātnes Padomes Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija, 2005 4. Latvijas ekonomikas un sabiedrības pārstrukturizācijas ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti: Monogrāfija/R. Škapara un Ē. Šumilo redakcijā, līdzautors. –Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 2006, 339 lpp. 56 5. E. Kasalis, K. Purmalis., Darba devēju apsekojumu rezultātu interpretācijas aspekti, Latvijas Universitātes raksti, 718. sējums, Ekonomika VI, Latvijas Universitāte, 2007. 6.Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros: Monogrāfija/ E. Dubras redakcijā, līdzautors. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2007, 223 lpp. 7. E. Kasalis, K. Purmalis, „The Studies of the Labour Force and Labour Market in Latvia”, Proceedings of International Scientific Conference „International Business Development: Globalization, Opportunities, Challenges”, International Business School at Vilnius University, Lithuanian Economist Association, Lithuania, Vilnius 2008 8. E. Dubra, E. Kasalis, K. Purmalis. „Research Study of Labour Force Supply and Labour Market Demand of National Economy in Latvia”, Transformations in Business&Economics, Vol. 7, No 3(15), Kaunas Faculty of Humanities, Vilnius University, Lithuania, 2008 UNIVERSITY OF LATVIA Faculty of Economics and Management Karlis Purmalis ANALYSIS OF THE LABOUR MARKET OF LATVIA AND ITS DEVELOPMENT POSSIBILITIES Summary of the Doctoral Thesis Doctoral Thesis to Attain a Doctoral Degree in Economics Subdepartment: Latvian economy Riga 2011 The current promotion paper has been designed at the Faculty of Economics and Management, University of Latvia in the period between 2003 and 2010 and approbated at the Department of Economy, Faculty of Economics and Management, University of Latvia. This work has been supported by the European Social Fund within the project "Support for the implementation of doctoral studies at University of Latvia" . Supervisor: Dr. oec., Professor Roberts Škapars Reviewers: Dr. oec. Ē. Šumilo Dr. habil. oec. N. Baranovskis Dr. habil. oec. A. Magidenko Public defence of the promotion paper to be held at the open session of Doctoral Council of the Faculty of Economics and Management, University of Latvia on 1 July, 2011 at 12:00, room 322, 5 Aspazijas blvd., Riga. The promotion paper is available at the Library of the University of Latvia, 4 Kalpaka bulv., Riga. Opinions are to be sent to the Doctoral Council, University of Latvia: Raina bulv. 19, Rīga, LV-1586 Chairperson of the Council: Dr. oec., Professor Ērika Šumilo Secretary of the Council: Dr. oec. Anda Batraga © Kārlis Purmalis, 2011 ISBN ISBN 978-9984-45-364-4 © University of Latvia, 2011 Contents Dissertation Contents . .................................................................................................. 59 ABSTRACT OF PROMOTION PAPER .................................................................... 60 GENERAL DESCRIPTION OF PROMOTION PAPER ......................................... 61 OUTLINE OF PROMOTION PAPER ....................................................................... 67 1. Analysis of labour market operation and modern aspects ................... of its development ......................................................................................... 67 2. Economy and labour market development trends in Latvia ..................... 75 3. Research on the labour market of Latvia and forecasts for its development . ...................................................................................... 88 MAIN CONCLUSIONS AND RECOMMANDATIONS . ....................................106 AUTHOR’S PUBLICATIONS AND REPORTS TO CONFERENCES . ..............112 60 ABSTRACT OF PROMOTION PAPER The aim of the promotion paper is, based on scientific literature and analysis of statistic data, to assess the labour market of Latvia from the point of view of the factors affecting demand for labour and in the context of employment and unemployment after Latvia’s accession to the European Union. In the first chapter the author has summarized and analyzed the scientific literature published over recent years on the operation of the labour market by comparing the opinions of different authors on the formation of the supply and demand in the labour market and the factors affecting it as well as on the role of the labour market in the economic system. The author has also evaluated and compared the methodology and experience of labour market forecasting in various parts of the world. The second chapter of the paper presents the analysis of the actual situation in the labour market of Latvia and particularly focuses on the changes in the labour supply and demand after the accession of Latvia to the EU. The author has established the existing disproportions and problems in the labour market and demonstrated their influence on the development of Latvia’s economy. Based on the results of the analysis the necessity of a new statistics indicator for establishing the level of the unused labour force has been substantiated and the concept for introducing the Employment Register has been designed. The third chapter deals with the instruments of labour market forecasting available in Latvia and demonstrates their capacity for forecasting the labour demand. The author has made the production function assessment by industries in Latvian economy and created demand forecasts for labour force in 120 professions. Within the promotion paper the methodology for the assessment of the foreign experience in labour market forecasting has been developed according to which the author has compared and assessed labour market forecasting in various countries. In the theoretical part of the paper the concept of the labour supply at very low wage rates has been substantiated by combining the Phillips curve and Okun’s law which allow for more complete analyzing of the regularities among employment, GDP and inflation. In the research part the author has modified the econometric model for the purposes of labour market forecasting and has carried out the model approbation, by creating labour market forecasts. The author has evaluated the role of the employment register in the improvement of the vocational education with the labour market development in mind and considered the possibilities for its improvement. As a result of the research the author has created recommendations for the improvement of labour market analysis that could facilitate the development of Latvian economy and growth of population prosperity. The main body of the promotion paper covers 189 pages, is illustrated by 76 figures and 16 tables. The list of references includes 138 items. 61 GENERAL DESCRIPTION OF PROMOTION PAPER Topicality of the Promotion Paper. Labour represents one of the production factors that together with other resources is used to produce products and other goods enterprises supply to consumers for meeting their needs thus labour market is closely connected with the market of products and services as well as the volume of total output or GDP and other indicators of economic activity (price index, population income, consumption and savings as well as state budget). To a large extent namely the labour resource qualification determines how all other resources will be used and what the quality of the manufactured products will be as the human being (labour force) connects the means and subjects of labour and provides for the results of the enterprise operation in terms of quantity (the amount of the goods produced and sold) and quality (profit). Along with the worsening labour market indicators Latvia is currently facing new trends in its labour market. The decreasing economic activity that started at the end of 2007 has also influenced the labour market of the country by reducing the demand for labour force and increasing the unemployment rate that had significantly fallen between year 2000 and 2007 in Latvia. The number of the employed persons in 2008 accounted for 1124.1 thousand, the level of employment was 68.6% which was 2.7 percentage points above the average EU27 indicator. However, in the last quarter of 2008 employment started to fall and unemployment grew to 9.9%. The amount of job seekers in the fourth quarter of 2008 reached 118.7 thousand which was the highest number since 2005. In 2008 there was a substantial fall in the number of vacancies leading to just 0.6% of the total jobs at the end of the year. The situation in the labour market continued to deteriorate in 2009 – the employment fell and unemployment rose, increasingly more of economically active population of Latvia left for working abroad where the economic recession was not that explicit. In the first quarter of 2009 the unemployment rate accounted for 13.9% and at the end of the year it already represented 18%, while the proportion of vacancies in the total number of jobs shrunk to 0.3%. According to EUROSTAT assessment, in 2009 Latvia experienced the fastest growth of unemployment in the EU. It was determined both by decreasing construction and other economic activities as well as by seasonal factors, determined reduction in the number of employees in the state administration as well as bigger motivation for job seekers to register in the State Employment Agency (SEA) and participate in the municipal working practice. In the future to reduce the negative influence of the growing unemployment as well as the resulting labour force emigration from Latvia inclusive labour market 62 policy must be implemented by facilitating employment and relieving the access and return to the labour market. In order to achieve that it is necessary to reinforce the efforts to increase the labour supply and output by using various active labour market policy measures and fostering the compliance of the education and training systems with the labour market needs, also by implementing a co-ordinated life-long learning strategy. In terms of the future labour market needs it is essential to identify the corresponding study areas both by taking into account the relative advantages of the economy of Latvia as well as its problematic issues of the aging economy and the need for improved public infrastructure. Similarly, the co-operation among all involved parties – the employers, employees and state institutions (SEA, Ministries of Economy and Welfare etc.) as well as non-government institutions is very important. In Latvia no large, comprehensive studies have been made about the operation of the labour market, its structure, main influencing factors and the potential changes as a result of amending various regulatory enactments or actions on the part of the government and municipalities. In Latvia there are virtually no private research organizations that would engage in the analysis of the above mentioned issues and just some researchers (for example, Mihails Hazans) have focused on the labour market research, however this research is primarily based on microdata and does not concern forecasting problems. In Latvia the most serious study in the area of labour market was the complex project „Labour market research” that was implemented with the financial support of the European Social Fund and comprised a wide range of problems topical for the labour market of Latvia. However, along with the fall of the economic activity in Latvia the research results have partly become outdated and require a substantial updating in order to assess the future changes in the labour market development. The aim of the promotion paper is, based on scientific literature and analysis of statistic data, to assess the labour market of Latvia from the point of view of the factors affecting the demand for labour force and in the context of employment and unemployment after Latvia’s accession to the European Union. In order to achieve the aim of the paper the author has set forth the following tasks: 1) based on scientific literature to study the key principles of the labour market and latest conclusions regarding the factors affecting labour supply and demand; 2) critically evaluate the methodology of labour demand and supply in Latvia and abroad; 63 3) analyze the development of the labour market of Latvia in the context of employment and unemployment; 4) assess the production function in the sectors of Latvian economy; 5) design the labour demand forecasts by sectors of economy and in 120 professions; 6) substantiate the usefulness of creating the employment register and its role in the labour market development and improvement of the planning of vocational education; 7) design recommendations for the improvement of labour market analysis that could promote the development of Latvian economy and growth of the population prosperity. The object of the research is the labour market of Latvia. The research aspect of the promotion paper is labour demand and factors influencing it. Research hypothesis: - The phase of the economic development cycle affects labour demand in Latvia. -Opposite factor interaction between the labour demand and the unemployment rate is not always existent in the Latvian labour market. - Under the current conditions the air and sea transport passenger flow indicators can be used for the assessment of the emigration level of the labour force from Latvia. Substantiation of the Research Contents. The structure of the promotion paper is subordinated to solving the tasks established for the research. The promotion paper consists of an introduction, three chapters, conclusions and recommendations, list of references and 10 appendices. The first chapter is theoretical. In the chapter the author has summarized and analyzed scientific literature published over recent years on the operation of the labour market and compared different authors’ opinions on the formation of the demand and supply in the labour market and the factors affecting them as well as on the role of the labour market in the economic system. Similarly, the author has analyzed the interaction between the labour market and economy as well as various regularities that exist between employment, salaries, costs and price index, employment and GDP growth etc. At the end of the first chapter the author presents critical assessment and comparison of the methodology and experience of labour market forecasting in various countries. The second chapter of the paper provides the analysis of the actual situation in Latvia’s labour market and devotes particular attention to the changes and the labour demand and supply after the accession of Latvia to the EU. The author 64 has established the disproportions and problems in the labour market and shown their influence on the development of the economy of Latvia. The author has also analyzed the publications and research made by the Central Statistical Bureau of Latvia, Ministry of Economy and Ministry of Welfare as well as other specialists and based on the results of the analysis the author has substantiated the necessity for a new statistical indicator establishing the level of the unused labour force as well as developed the concept for creating the Employment Register. The third chapter deals with the set of instruments for labour market forecasting in Latvia and demonstrates its capacity for labour demand forecasting. The author has carried out the assessment of the production function for the branches of the Latvian economy as well as created labour demand forecasts for 120 professions. Besides the author has examined the labour market development trends in the future and provided recommendations for the improvement of the labour market analysis in order to promote even economic development, economic growth and the growth of population welfare. The main body of the dissertation covers 189 pages and is illustrated by 74 figures and 15 tables. The list of references includes 138 items. Research methods. In the promotion paper the author has used the following research methods: the monographic method, economic analysis, statistical analysis (comparison and grouping), expert method as well as the least squares method. To provide for better perception of the analyzed material the promotion paper contains tables and figures created by the author. The calculations in the research have been made using Microsoft Excel and Eviews applications. Research constraints. In the promotion paper the labour market of Latvia has been studied and analyzed in the context of labour demand. Research period. The period of the theoretical research comprises the period from the middle of the 20th century up to nowadays. The practical research was carried out about the period from 1995 to 2009; however some of the issues were studied over a shorter or longer period. Description of the literature and sources. In designing the promotion paper the author has used the scientific literature in Latvian, English and Russian, research by foreign and Latvian specialists on the operation of the labour market, regulatory enactments and documents related to the employment policy of the Republic of Latvia and EU, publications and unpublished materials of the Ministry of Welfare of the Republic of Latvia, State Employment Service, Central Statistical Bureau as well as EUROSTAT data. During the promotion paper research the author has also made use of the results of his own prior research as well as the information available in the Internet and in data basis. 65 Author’s scientific contribution. The following new scientific acquisitions have been developed within the promotion paper: 1. The foreign experience of labour market forecasting has been assessed and compared. 2. The methodology for assessing the foreign experience of labour market forecasting has been designed and the labour market forecasting in various countries outside Latvia has been assessed. 3. The labour supply concept at very low wage rates has been sub stantiated. 4. Phillips curve and Okun’s Law have been combined thus allowing for more complete analysis of the regularities among employment, GDP and inflation. Author’s practical contribution. The following new practical acquisitions have been developed within the promotion paper: 1. The econometric model for labour market forecasting has been modified and its approbation has been made by creating labour market forecasts for 120 professions. 2. Assessment of the production function for the sectors of Latvian economy has been designed. 3. The necessity has been substantiated for a new statistical indicator for establishing the level of the unused labour force. 4. The concept for the introduction of the Employment Register has been improved. 5. The number of the Latvian population who have emigrated from Latvia has been established. The promotion paper comprises the following theses to be defended: • Different approaches, models and sources of information are used by countries for labour market forecasting which makes comparing and assessing them difficult, • The current structure of economy has not developed as a result of a well-considered government policy, but rather spontaneously under the influence of private flows of investment. • The labour market of Latvia was negatively influenced by the high inflation as well as external economic imbalance. • Under the current conditions sea and air transport passenger flow indicators can be used for the assessment of the labour force emigration level from Latvia. Approbation of the promotion paper research results. The current pro motion paper has both theoretical and practical significance. The research results 66 can be used for the forecasting of the labour market in Latvia. It can be applied both by students in the study process as well as other interested persons in order to understand the labour market operation and development. The novelties designed by the author can be used in studying the labour market of Latvia as well as for the improvement of the research process. The author has presented the key results of the research to a wide range of interested persons: 1. The research results have been used in the study process while deli vering lectures and conducting seminars with the students of bachelor and master study programmes at the Faculty of Economics and Management, University of Latvia in the study courses: Labour Economics, Microeconomics and Macroeconomics Analysis. 2. While working on the promotion paper the author has participated in several scientific studies: - Research funded by the Latvian Council of Science „Studying and solution of the problems of the need and provision for the key food products with the accession of Latvia to the European Union”, researcher, 2001 - Research Project of the Finnish consulting company JP Development Oy, Kaisaniemenkatu 6A, Po Box 1300. 00101, Helsinki, Finland „The Socio-Economic Study of the „Baltic Pulp” Project in Latvia”, researcher, 2002–2003. - Research funded by the Bank of Latvia „Free Movement of People in the EU, its influence on the labour market of Latvia after the accession of Latvia to the EU”, researcher, 2003. - Research project funded by the Latvian Council of Science No. 770/04.1091 „Labour Market of Latvia in the Process of the European Union Integration”, researcher, 2004–2007. - Research project funded by the EU structural funds „Welfare ministry Research” within the research „Detailed Labour and Labour Market Study over the Branches of Economy”, headed by dr.oec., prof. Dubra E., project manager’s assistant – researcher, 2005–2007. 3. The results of the research have been reported to several international and local scientific conferences as well as summarized in 12 scientific publications. 67 OUTLINE OF PROMOTION PAPER 1. Analysis of labour market operation and modern aspects of its development In the chapter the author has summarized and analyzed the scientific literature published over recent years on the operation of the labour market and compared the opinions by different authors on the formation of the demand and supply in the labour market and the factors affecting them as well as on the role of the labour market in the economic system. Similarly, the author has analyzed the interaction between the labour market and economy as well as various regularities that exist between employment, salaries, costs and price index, employment and GDP growth etc. At the end of the first chapter the author presents a critical assessment and comparison of the methodology and experience of labour market forecasting in various countries. Labour market, like the markets of goods and services, securities, resources etc, represents an important part of the modern market economy. Labour resources as any other resources in the market economy are bought and sold, however labour market is not a regular market of goods and services or resources because any person is a biological and social being. Consequently, a range of various economic and non-economic factors must be taken into account that affect the amount and quality of labour resources. Namely the human being links the means and objects of labour and provides for the quantitative (goods manufactured and sold) and qualitative (profit) results of the enterprise operation. Labour market takes the form of a constantly changing proportion between the demand for labour force on the part of various hirers or employers and the labour supply from the persons who are ready to work for a pay. Its main function is to provide for the possibility to gain income both for the employees by working for a pay and for a private business person as well as self-employed persons (farmers, craftsmen etc.) The labour demand mainly depends on the development level of the country economy. For this reason we can state that the labour demand is derived from or dependent on the demand for other goods and services as the labour resources are necessary to manufacture a specific amount of products demanded by consumers for meeting their needs. Besides, the labour demand is determined by the work productivity, length of the working day, employee’s qualification within his occupation, wage level, level of production technology, prices of other resources, raw materials, equipment as well as manufactured goods and other factors. The labour supply, in its turn, is formed by the economically active population of a country. As the labour demand, labour supply is determined by a group of factors. The most eesential of them is the demographic situation in 68 the country (the number of inhabitants and its growth, the level of the birth and mortality rates, average life expectancy, age structure), professional structure of labour and its qualification by separate labour market segments, immigrant labour supply, number of school years, length of the acquisition of a qualification or specialization, wage level, a person’s choice between leisure time and income as any employee gains benefit from both income and the leisure time. Usually, the higher the actual wages, the more working hours workers are willing to supply. Labour market may experience a low elasticity demand when along with the very slight rise in wages the labour supply in the market hardly changes as an inelastic labour supply curve is vertical. Similarly, there might develop the situation when under very low wage rates labour supply is high as people, in order to provide for the resources they need, must work much longer hours. In the latter case the labour supply curve might have a negative increase; this means that the labour supply will grow as the wage decreases. For example, in Latvia along with a significant fall in the average wage in 2009 the growth of labour supply was observed because under the decreasing social benefits from the state and increasing debts, people were forced to work more and also unofficially. An alternative is to search for work in the places where wage rates are higher. The situation in the labour market of a country and its development possibilities are characterized by a set of several indicators: • the number of economically active population who determine the total labour supply, • the number of the persons employed by an economy and their distribution by branches and regions of a country, • number of job seekers and the unemployed persons, • migration of population. For the country economy it is important that employees and employers work in the industries and enterprises that have been adjusted to the open market; it also matters that as few persons as possible of the economically active population stay outside the labour market. As a result of the interaction between the labour demand and supply the wage and rate of employment are determined. The wage, in its turn, represents one of the key factors of the production costs that determine the total supply of goods and services as well as the price of the final product. As firms offer their manufactured products for the price that at least covers their costs it is possible to determine the price of the manufactured products by taking into account the labour and other production factor costs with the following equation: P=(1+z)w/a (1.1.)1 1 Rudiger Dornbusch, Stanley Fischer, Richard Startz, Macroeconomics.- New York: McGraw-Hill, 2007. 69 where w – wages, w/a – labour costs per unit of manufactured products (or costs of a unit of labour), z – other production costs and enterprise profit. The given equation, called price-cost function, shows the relation between the production costs and prices. Thus enterprises determine their prices P as an increase z over the labour costs. This provides enterprises with a reasonable profit and covers the costs of other production factors. Prices, however, influence the demand for goods and services as well as the volume of output and GDP. Thus the bigger is the employment, the bigger is the total supply and output (or GDP), which, in its turn, means bigger income and bigger demand for goods and services. The growth in the demand for goods and services, as a result, leads to a positive effect on the labour demand as well as increases wages, costs and prices. As the demand for goods and services falls, their output falls as well, the production resources are underused, unemployment grows, there is a fall in GDP, budget income and enterprise profit. To describe the above mentioned regularities the theory of economics uses the production function as well as Okun’s law and Phillips curve. Historically the research has shown that the output differences examined by Okun’s law has a close correlation with NAIRU and the actual differences between the unemployment rates. This is also evidenced by the author’s made research on the changes of unemployment and GDP in Latvia in the period from 2003 to 2007 shown in figure 1.1. Fig. 1.1. 2 Correlation between the natural and actual unemployment and production output difference in the period from 2003 to 2007 by quarters2 Figure designed by the author based on CSB data basis. 70 As it can be seen in figure 1.1, Latvia has up to now shown a rather close correlation between changes in the unemployment rate and GDP – namely, the output differences closely correlate with the changes in the unemployment rate as it is described in the Okun’s law. From the regularities described by Phillips and Okun it follows that the unemployment rate represents an important influencing factor both in determining the price as well as the level of output. Thus in the promotion paper the author has schematically shown the combination of the Okun’s law and Phillips curve, which clearly demonstrates the correlation among output (GDP), rate of unemployment and inflation. Beveridge curve is a tool often used to evaluate the labour market operation and changes in it as the curve graphically represents the relationship between unemployment and the job vacancy rate. A certain point on the curve characterizes the current state of the economy in the phase of the economic cycle. Thus, during recession there is high unemployment and low rate of job vacancies that corresponds to the lower part of the curve, however in growth periods the job vacancy rate will be high and unemployment will be low that corresponds to the upper part of the curve. Labour market is a very complicated mechanism and globally there are several generally acknowledged methods to analyze it. For example, Theo Sparreboom and Marcus Powell (2009) point out eight approaches for analyzing and forecasting labour market occupations and skills existing in the world: signalling, econometric modelling, enterprise training survey, job opportunity index, use of administrative data, sector studies, stakeholders driven forums, specific studies. Each of the approaches has its own necessary pre-conditions to be followed and used effectively as well as its own advantages and limitations. However, Rob Wilson, Ingrid Woolard and Deborah Lee (2004) when describing approaches for analyzing and forecasting labour market occupations and skills existing in the world point out just four sets: • formal, national level, quantitative, modelling based forecasts; • specialized studies of sectors or occupations; • employer and other target group surveys; • focus groups and other Delphi type methods. From the approaches examined above the author has opted for econometric modelling as the most comprehensive and only approach that provides the opportunity to acquire a detailed, quantitative and co-ordinated information on the future demand for specific occupations and skills on the scale of the whole economy. Moreover, along with the continuous development of the methodology of econometric modelling several drawbacks that existed in the initial models were prevented with more complicated forecasting model specifications, for example, with the ones that exist in the USA, UK and Netherlands. 71 After evaluating and comparing the foreign experience in labour market forecasting it is possible to confirm the thesis put forth in the promotion paper that different approaches, models and sources of information are used for labour market forecasting in various countries that makes comparison and assessment difficult. To deal with the issue the author of the promotion paper has summarized foreign experience in labour market forecasting (table 1.1) as well as designed the methodology for comparing labour market forecasting of various countries and, based on the methodology, has compared labour market forecasting abroad. Table 1.1. Labour Market Forecasting in Foreign Countries3 Austria Japan Australia Canada USA Length of experience 3 Degree of centralization Degree of the width of data source scope Degree of detalization Degree of model complexity Demand/ supply side Degree of the result application More than high, only 50 years 1 organization involved in designing forecasts very high 11 key oc- high, macro- both sides cupational model groups, 725 detailed occupations very high, labour market information system, target groups: job seekers, employers, researchers and students More than high, only 1 organiza30 years tion involved in designing forecasts very high, Labour Market Information System of Canada 67 sectors, 500 occupations, also on the level of provinces medium emphasis high, macro- on the model demand side very high, sector councils Since 1993 high, only 1 organization involved in designing forecasts high, information is acquired from several organizations 113 sectors, 56 regions, 341 occupations high, macro model, dynamic computable general equilibrium model, bridge model high, more than 10 organizations emphasis on the demand side More than average, various very high organizations 40 years involved in forecasting around 283 medium both sides very high occupahigh, macrotions model Since 2002 medium high, only 2 organizations involved in designing forecasts 30 sectors, 60 occupational groups Compiled by the author. high, information is acquired from several organizations high, both sides macromodel, input-output model, computable general equilibrium model high, results are widely used for the improvement of the training system 72 Ireland Germany France Poland Czech Republic Cyprus USA Length of experience Degree of centralization Degree of the width of data source scope Degree of detalization Degree of model complexity Demand/ supply side Degree of the result application More than high, only 50 years 1 organization involved in designing forecasts very high 11 key oc- high, macro- both sides cupational model groups, 725 detailed occupations very high, labour market information system, target groups: job seekers, employers, researchers and students Some years high, only 1 organization involved in designing forecasts average, information is acquired from a few organizations 27 sectors, similar to 36 ocUK and cupational Ireland groups, 90 average level occupations and 104 high level oc. emphasis on demand side low Some years average, various organizations involved in forecasting average, information is acquired from a few organizations Aggregated clusters of 32 occupations and 27 education clusters emphasis on the demand side very high: ministries, employment agencies and education institutions, professionals and general public From 2004 till 2006, a new model is planned starting from 2010 high, only 1 organization involved in designing forecasts average, around 30 similar to just the information occupation- the USA and demand is acquired al groups Austria side from a few organizations results are not used, insufficient amount of information More than high, only 50 years 1 organization involved in designing forecasts low, data 75 sectors, average, just the source is 22 occupa- macromodel, demand limited, tion groups occupational side information groups, is acquired geography from a few and mobilorganizations ity model, simple extrapolation low, public is sceptical about the usefulness of forecasts More than average, 3 30 years organizations involved in forecasting high, 59 sectors information is acquired from several organizations More than medium high, 30 years only 2 organizations involved in designing forecasts high, information is acquired from a few organizations high, designed based on the Dutch and Irish models high emphasis on the demand side minimal, used just for political analysis, there sceptical opinions about the usefulness of forecasts 13 sectors, high 29 subsectors, 45 occupational groups emphasis on the demand side high, results are widely used 73 Degree of centralization United Kingdom Latvia Degree of the width of data source scope Degree of detalization Degree of model complexity Demand/ supply side Degree of the result application More than high, only 50 years 1 organization involved in designing forecasts very high 11 key oc- high, macro- both sides cupational model groups, 725 detailed occupations More than low, some 30 years organizations involved in forecasting high, information is acquired from a few organizations 32 sectors, high 104 kinds of education, 127 occupational groups both sides very high, government is highly motivated because it is legally liable Some years very low, several low, lack of organizations qualitative involved in data forecasting 26 occupational groups very low, mostly qualitative analysis both sides low More than very low, several 40 years organizations involved in forecasting high, information is acquired from a few organizations around 50 education categories, by gender and by 7 age groups, 40 industrial sectors, up to 190 occupations average, trend and forecast model, education and labour demand model both sides high, results are widely used More than high, only 30 years 1 organization involved in designing forecasts average, lack of statistical data felt 50 sectors, 25 occupational groups medium emphasis high, macro- on the model demand side high, results are widely used Some years medium high average, lack of statistical data felt 37 aggregated occupational groups low low Sweden Spain Netherlands USA Length of experience emphasis on the demand side very high, labour market information system, target groups: job seekers, employers, researchers and students To compare foreign experience in forecasting the author uses the following criteria: - length of experience, - degree of centralization, - degree of the width of the data source scope, - degree of the forecasting detalization, - degree of the forecasting model complexity, 74 - orientation of forecasts (demand/supply), - degree of the result application. The author assesses each of these criteria for each country according to a 3-point scale. 3 points are awarded if the respective criterion is at a high level, consequently the forecasting result will be of higher value, 2 points are awarded if the criterion is average and 1 point is awarded if the criterion is at a low level. Thus by summarizing the points awarded to each country, all countries are divided into three groups: high level forecasting (18 or more points), average level forecasting (15 – 18 points) and lower level forecasting (less than 15 points) (table 1.2). Table 1.2. Assessment of foreign experience in labour market forecasting4 degree length of of expericentralience zation Degree of width of data source scope degree of detalization degree of the model complexity demand/ supply degree of the result application Total USA 3 3 3 3 3 3 3 21 Canada 3 3 3 3 3 2 3 20 Australia 1 3 3 3 3 2 3 18 Japan 2 2 3 2 3 3 3 18 Austria 2 3 2 2 3 3 3 18 Cyprus 1 2 3 2 3 3 3 17 Czech Republic 2 2 3 2 3 2 3 17 Poland France 2 2 1 1 3 3 2 3 3 2 3 3 3 3 17 17 Germany 1 2 2 2 3 2 3 15 Ireland 1 3 2 2 3 2 1 14 Netherlands 2 2 3 1 3 2 1 14 Spain Sweden United Kingdom Latvia 1 3 3 3 2 1 2 1 3 2 1 1 1 1 13 12 1 2 2 2 1 3 1 12 1 1 1 1 1 3 1 9 The assessment of forecasting in the examined countries suggests that the USA has a higher level labour market forecasting as according to the author’s methodology it has been awarded maximum number of points (21), followed by Canada (20 points), Australia, Japan and UK (18 points). The average forecasting 4 Compiled by the author. 75 level is characteristic to Austria, Ireland, the Netherlands, Sweden (17 points each) and Czech Republic (15 points). The lower level of forecasting can be attributed to Cyprus, Germany, Poland, France, Latvia and Spain (just 9 points). 2. Economy and labour market development trends in Latvia This chapter analyzes the actual situation in the labour market of Latvia by paying particular attention to the changes in the labour demand and supply after the accession of Latvia to the EU. The author has established the existing disproportions and problems in the labour market and demonstrated their influence on the development of Latvian economy. Based on the results of the analysis the necessity of a new statistics indicator for establishing the level of the unused labour force has been substantiated and the concept for introducing the Employment Register has been designed. The rapid growth of the previous years was mainly based on the internal demand stimuli which changed the structure of the economy in favour of service sectors as their growth was considerably faster than that of product manufacturing. In 2008 the proportion of service industries in the added value had increased to 74.3% compared to 71.8% in year 2000. The currently existing economy structure has not developed advisedly, but rather under the influence of spontaneous private investment flows. A rapid growth of investments in the period from 2005 to 2007 was seen in the sectors like construction, hospitality, real estate operations, financial intermediation, health care and education; however the competitiveness of processing industries in raising investments was relatively weaker. The resulting economy structure does not facilitate the competitiveness of Latvian economy and cannot provide for stable growth, particularly in the conditions when capital flows are changing as it is under the current financial crisis. In Latvia there is a very low proportion of processing industries in the economy, thus the country considerably lags behind the average EU rate in this area. In the period from 2000 to 2007 (before the recession started) among the sectors of economy the proportion of construction, trade, financial intermediation and real estate had increased significantly. At the same time the proportion of the processing industry had decreased from 13.7% in year 2000 to 11.4% in 2007 (along with the beginning of the global economic recession the share of the industry in GDP fell to 10.5% at the end of 2008, however in 2009 it accounted for 11%). Smaller than in year 2000 was also the proportion of transport and communications. In 2007, compared to year 2000, it had decreased by 4 percentage points (in 2009 transport and communications accounted for 14% of GDP). The proportion of other industries in the overall 76 economic structure underwent virtually no change. In general in the period from year 2000 to 2009 the proportion of the tradable industries (the industries that manufacture exportable products; tradable industries include primary industries, processing industry, power industry and transport services) has decreased by 8 percentage points and in 2009 it accounted for 32% of GDP. Taking into account the above mentioned data the thesis can be confirmed stating that the current structure of economy has not developed as a result of a well-considered government policy, but rather spontaneously under the influence of private flows of investment. In the period between 2004 and 2007 rapid growth of investments was observed in the industries like construction, hospitality, real estate operations, financial intermediation, health care and education, however the investment inflow in processing industries was relatively smaller which can be explained by its low output (in the period between 2004 and 2007 the average added value per processing industry employee was 9.3 thousand euros that is five times less than the EU average and almost 25 times less than in Ireland). From 2004 to 2007 economic disproportions developed and continued to increase in Latvia’s economy – a substantial growth of inflation and big current account deficit in the balance of payments. The growth of inflation has to be treated as a negative factor as it leads to a pressure on wages and pushes the production costs upward. Along with the recession adjustments in inflation and external imbalance took place, however it cannot be interpreted unambiguously. As a result of a fall in the domestic demand the external imbalance has shrunk. The big and steadily growing current account deficit that had been characteristic to Latvia for many years started to decrease in the second half of 2007 and since the beginning of 2009 the current account balance has been positive. The decrease of the current account deficit was to a large extent determined by the improvement in the external trade balance in connection with the fall in imports while the decline in exports was slower. In 2009 the external trade deficit, compared to the previous year, had decreased and accounted for 6.5% of GDP (incl. the 4th quarter – 3.6% of GDP) which at the beginning of 2009 was determined by a much faster decrease in imports than exports, but in the 3rd and 4th quarter – faster growth of exports than imports. The current account balance of services is positive. In 2009 the positive balance of services represented 6.2% of GDP, i.e. almost one-and-a-half times bigger than a year before that. The current account balance is also positively affected by the income of the residents of Latvia working abroad. Current account adjustments take place in accordance with the changes in the financial account. Since the 4th quarter of 2008 the drain of private foreign capital has been observed that increased in the first quarter of 2009 by exceeding 77 the volume of the incoming private capital. Since the 2nd quarter of 2009 the drain of the foreign private capital continued, although to a much lower extent. At the end of 2009 the foreign capital flows raised were 25% less than the GDP. The negative influence of the drain of private capital on the situation of the financial account was slightly decreased by the long-term borrowing in the state sector that resulted in Latvia owing to the rest of the world 150% of its GDP (of which the government debt accounted for 4 265.1 mln lats or 32.1% of GDP, with the annual addition of 1 537.4 mln lats). The debt increase was determined by the payments received within the Economic Stabilisation and Growth Revival Programme from the EC, IMF and World Bank. As a result of the decline in the domestic demand and along with the decreasing influence of the supply side factors since the middle of 2008 there had been a gradual decrease in consumer prices that was slightly slowed down by the rise in the administratively regulated prices as well as increasing of the value added tax and excise tax rates at the beginning of 2009. The first to react to the fall in the domestic demand were the product prices that started to decline already in the second half of 2008, however the prices in the service sector started to decline only from March, 2009. In 2009 the 12-month deflation accounted for 1.2%. The main cause of consumer price deflation was the fall of the domestic demand. In January, 2010 within a month prices increased by 0.2%, however in February consumer prices remained unchanged. In March a significant price escalation was observed (by 0.5% within a month). This kind of inflation rate in March complies with the seasonality fluctuations of average prices characteristic to the economy of Latvia. This means that the average adjusted consumer price index virtually does not change. Domestic consumption is still continuing to decrease, however the decrease rate is not that fast as it was in the previous year and it no longer is a factor that can significantly influence the continuation of deflation. A bigger influence on the average price index can be demonstrated by external factors related to the changes in the food product and fuel prices. On the whole, after the evaluation of the external sector imbalance and the influence of inflation on the labour market the thesis can be confirmed regarding the negative influence of the given factors as the rise of inflation increases production costs, however as a result of the external imbalance the uncertainty increases that negatively affects the operation of both enterprises and households (consequently also the labour demand and supply). The rapid economic growth Latvia experienced in the period between 2004 and 2007 had a positive effect on the situation in the labour market – the employment rate increased, unemployment declined and the number of economically active population increased. After the beginning of the economic recession (in 2008) initially (during the first three quarters) it was hardly reflected in the 78 employment indicators. In the autumn of 2008 the number of the employed persons started to drop rapidly that can be explained by many enterprises declaring themselves insolvent, reducing of jobs and fall in wages. The market experienced substantial changes in 2009. Over a year (the 4th quarter of 2009 to the 4th quarter of 2008) the employment rate had decreased by 8.2%, the unemployment rate had increased by 9.8%, however the rate of economic activity had decreased by 2%. The situation demonstrated a slight improvement at the end of 2009 and the trend persisted at the beginning of 2010 - although unemployment indicators continue to deteriorate, the deterioration is slowing down. Along with the fall in employment there was a rapid increase in the un employment rate. The registered unemployment rate increased by 9 percentage points over 2009. According to the data of the State Employment Agency at the end of 2009 178.2 thousand unemployed persons were registered which was 16% of the economically active population in the country. However, according to the CSB data in the 4th quarter of 2009 the number of job seekers accounted for 229.4 thousand (19.7% of the economically active population). In 2009 the unemployment level had increased by 9.4 percentage points compared to year 2008. The economic recession has negatively affected the economic activity of the population, although the level of economic activity remained high in 2009. In 2009 it was 0.6 % less than in 2008, however, it was 1.6% higher than in 2007. Compared to other EU member states, Latvia has experienced one of the most remarkable falls of employment and since the 3rd quarter of 2009 Latvia has had the highest unemployment rate in the EU. Yet in 2008 in terms of employment Latvia ranked 11th in the EU and the employment rate in Latvia was by 3 percentage point higher than the EU average. In 2009 Latvia ranked 23rd in terms of employment outpacing Malta, Hungary, Italy and Romania. During a year the employment rate in Latvia had decreased by 8.1 percentage points and in the 4th quarter of 2009 it was 6 percentage points less than the EU average. Unemployment represents one of the indicators characterizing the development of national economy. However, in the case of Latvia the unemployment rate cannot be unambiguously connected with the economic development. As a result of the economic recession the people left out of work registered as the unemployed (registered unemployment) or were included in the number of job seekers as a result of surveys. Nevertheless, a significant number of the unemployed have left for abroad to search for a job. These people are the unemployed in the context of Latvia, but from the European Union point of view they get a job in some other country and become the employed. This is the reason why the author suggests that the Central Statistical Bureau of the Republic of Latvia should create a new indicator – the unused labour force index (ULI). To calculate this index the number of job seekers and the persons who have left the 79 country has to be related to the number of the economically active population. Currently there are no official data on the number of people who have left the country therefore the author suggests that the CSB should include the questions regarding the family members who have left for abroad in its household surveys. The acquired data would not fully reflect the actual situation, however, it would be a substantial basis for the assessment of the economic situation. In future, for a more detailed analyzing of the labour market, ULI could be applied for a regional cross-section of the country. As it is suggested by the analysis of the statistical data, the decreasing of the economic activities that started in 2008 was firstly reflected in the employment rate, while the wage rate remained rather high. It started to decrease only in the second half of the year and as a result the average wage in 2008 was 479 lats, that is by 1/5 higher than a year before (in 2007 it was 398 lats), which, considering the economic recession, must be seen as a wage increase. However, in 2009 the decrease both in the employment and wage rate was observed. On the whole, in 2009 the average gross wage was 461 lats, i.e. by 3.8% less than a year before and by almost 16% more than in 2007. A significant wage reduction was seen in the second half of 2009. While in the 1st and 2nd half of 2009 the wage rate slightly exceeded the rate of the respective quarters in 2008, in the 3rd and 4th it was by 3.6% and 4.9% lower. Considering the depth of the economic recession this kind of wage adjustment was rather small, however it had a positive effect on the unit labour costs (ULC)5 which significantly decreased in 2009 (see fig. 2.1). Fig. 2.1. 5 6 Actual ULC changes in the EU member states (year 2004 = 100)6 ULC is determined as a ratio of total labour costs to real output. If the output grows faster than the wages, then ULC decreases, which suggests that the price competitiveness of the country increases and vice versa. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/ 80 Unit labour costs is one of the indicators characterizing competitiveness (of the country as a whole as well as individual sectors). The indicator dynamics suggests that Latvia’s competitiveness among the EU countries has improved (in 2009, compared to the previous year, the actual ULC in Latvia decreased by 6.4%). Unlike the pre-recession years, when ULC changes (growth) was mainly determined by factors of structural nature (the growth in labour costs was the consequence of the drain of Latvian labour and inflow of capital, which, in their turn, were caused by deeper integration in the EU and global markets), the changes in the ULC dynamics in years 2008 and 2009 to a large extent were connected with the factors of cyclical nature. In 2009 significant adjustments started in the labour market which affected the dynamics of both the output and labour costs. Compared to 2008 the output decreased by 5.7%, however labour costs decreased by 5.9%. In 2009 the number of the employed persons decreased in all sectors of economy and almost in all occupational groups. The most rapid fall was observed in construction, processing industry, trade and public utilities. Overall, in 2009, compared to 2008, the distribution of the employed population among sectors has changed relatively little (see fig.2.2). In 2009 a faster growth in the proportion of the employed population was seen only in the commercial service sector where a slight increase was seen also in 2008. The proportion of the employed population slightly grew also in the primary sectors. However, the biggest decrease in the proportion of the employed population was observed in the construction sector (by 3%) and in the processing industry (by 2%). In the labour supply analysis demographic factors determining the quantitative aspect of labour as well as the education system determining the qualitative aspect of labour are the most important. Population aging and low birth rates as well as the results of the emigration of the able- to-work population have led to the reduction of the population of Latvia and at the end of 2009 it accounted for 2,248 thousand that is by 13 thousand less than at the beginning of the year. This has a negative influence on the labour supply. In 2009 in Latvia there were 1786.4 thousand people in the working age (15-74 years) that is by 10 thousand less than a year before. Compared to 2008 there was a drop of 0.6 percentage points in the economic activity of the population. The decrease of the population economic activity or involvement rate was also facilitated by the growth in the number economically inactive population. In Latvia there is a distinct upward trend for the labour force supply with a higher education. The labour supply with a higher education also increased in 2009 when the labour supply with a lower education level decreased. While in 2004 the proportion of the population with a higher education in the total number of economically active population was 21.3%, in 2009 it was already 26.9%. In 2009 12.4% of the total labour supply were persons with primary 81 or lower education level, 25.5% were persons with a secondary education and 35.2% with the secondary vocational education. Among the population there is a distinct correlation between the level of education and status of economic activity – the lower the level of education, the bigger the proportion of the group among the economically inactive population. The population participation in life-long learning that facilitates the improvement of the labour competitiveness, flexible professional mobility as well as support to skills and competence development and maintenance during forced unemployment is still relatively low. According to the labour survey of 2009 just 5.3% of the population in the age between 25 and 64 participated in the activities of life-long learning that is almost twice less than expected. Year 2008 Year 2009 Fig. 2.2. 7 Distribution of the employed population by economy sectors7 http://www.csb.gov.lv/ 82 Demography and labour resources. The changes in the number of population are influenced by the natural movement of population and interstate long-term migration. The reduction in the number of population in 2009 was determined by both the decreasing of the birth rate as well as emigration. In 2009 the birth rate decreased to approximately the level of 2005 (although between 2004 and 2008 there was a stable growth trend in the number of births) and although in 2009 there was a fall in the mortality rate as well the population growth rate of the country remains negative. What regards population migration processes in 2009 the negative migration balance grew 1.8 times. According to CSB data, in the period between 2004 and 2009 28 thousand people emigrated from Latvia. In 2009 the number of emigrants was 7.4 thousand people which was by 1.4 thousand more compared to the previous year and it was the biggest number of emigrants since year 2006. However, the actual scale of emigration can be estimated just approximately as many emigrants for various reasons do not want to register respectively and thus provide for a corrupted idea about the actual situation. The establishing of the migration trends within the EU is a common problem for the EU. All member states are facing difficulties in determining the migration scale of their labour. Leading researchers and experts have their own assumption and criteria as well as information sources for establishing the number of emigrants. According to their estimates the number of Latvian population working abroad fluctuates in a wide range up to 100,000 persons. Lately big changes in the structure of emigrants are taking place: the specialists with better education and higher qualification as well as knowledge of foreign languages are leaving the country. According to the conducted studies the proportion of potential emigrants is higher among youth, however lately a rapid increase in the willingness to emigrate has been seen among the inhabitants in the age between 35 and 55. Economic activity. In 2009 in Latvia there were 1786.4 thousand people in the working age (15–74 years), 66.5% of them were economically active (employed persons and persons actively seeking employment) which is 1.2 percentage points less than the previous year. In 2009 the number of economically inactive population increased by 3.2% reaching 599 thousand people. The majority of the economically inactive population are pensioners (42%), as well as pupils and students (30.1%). The remaining part of the economically inactive population are the persons in a child-care leave, persons with disability and long-term incapable persons, housewives and other economically inactive inhabitants. It must be noted that the increasing of the number of economically inactive population in 2009 was mainly determined by the rise in the number of pensioners due to early retirement (the number of such persons was 3 times bigger than in 2007). The analysis of the economically active population by age group suggests that all age groups, except the age groups of 30–34 years and 45–49 years dem- 83 onstrate a fall of economic activity. The rate of economic activity has decreased most in the age group of 20–29 years as well as among pensioners in the age between 65 and 74. Among the population between 15 and 64 years the rate of economic activity in 2009 was 73.9% which is 0.6 percentage points less than the previous year. In 2009 the rate of the population employment decreased by 6.4 percentage points, from 58.6% in the first quarter to 52.2% in the 4th quarter, respectively the rate of unemployment grew by 5.8 percentage points up to 19.7% in the 4th quarter. When examining the distribution of the employed population by gender it can be seen that the number of the employed men along with the economic recession has dropped much faster than that of women. In the first three quarters of 2008 the number of the employed men exceeded that of the women by 21.5 thousand in average. However, the number of the employed men dropped faster and at the end of 2008 the number of the employed men and women evened out. In the second half of 2009 the number of the employed women started to increase, however the male employment continued to fall and already in the 1st quarter of 2010 the number of the employed women was by 54.3 thousand more than that of the employed men. Thus over 2 years the number of the employed men dropped by 70.3 thousand or 15.8%. The author believes that this phenomenon can be explained by the fact that men emigrate more in search for a job to provide for their families, they are physically stronger and work in jobs where taxes are not to be paid. Besides, women mostly have better education that makes searching for job easier and they are prepared to work for a lower wage. The improvement of labour quality and ability to adapt to the labour market needs (occupational mobility) are facilitated by the participation of population in life-long learning. It must be emphasized that in 2009 in the context of life-long learning particular attention has been paid to the sustaining of the population qualification and skills under the conditions of forced and growing unemployment in order to provide for a timely and operative reaction to favourable changes in the labour market. The information about the participation of the adult population in the life-long learning suggests that in 2009, compared to the previous 3 years, there has been a sharp reduction in the number of population aged between 25 and 64 who were involved in life-long learning. Their proportion in the total number of population (aged between 25 and 64) has dropped to 5.3% which is a very low level as it was intended to achieve 9.5% in 2009. The extent of participation in life-long learning depends on the previously acquired education. In the period from 2006 to 2009 it could be observed that the population with higher education was more willing to participate in life-long learning. In 2009 the proportion of the population involved in life-long learning with higher education and secondary vocational education continued to decline, however there was a rise in the proportion of 84 the inhabitants with the general secondary and primary education involved in life-long learning. Besides, the participation of women in life-long learning is much higher than that of men in all age groups and all levels of education (with the exception of primary education). After the sharp fall in the number of vacancies in 2008, in 2009 the number of vacancies stabilized at a relatively low level. According to CSB data, at the end of 2009 there were 1.7 thousand vacancies that is 3.4 times less than at the end of the previous year. During 2009 the proportion of vacancies in the total number of jobs declined from 0.6% to 0.2%. At the end of 2009 employers had declared 1.4 thousand vacancies to the State Employment Agency (SEA), a year before the indicator being 3.2 thousand vacancies. It must be noted that SEA register only the vacancies employers declare to them, consequently the data from SEA do not comprise complete information on the vacancies in the country. However, the data can be applied to observe the general trends in the labour market in the occupational and educational cross-section. The drop in the number of vacancies in 2009 continued in all sectors of the economy. The fastest drop was observed in the construction and transport sector – respectively 89% and 85%, though in absolute terms the biggest drop of vacancies the second year in turn was observed in the public utilities sector – approximately 1.6 thousand. The biggest cut affected the vacancies in the medium qualification occupational group where the vacancies dropped more than 3 times. The proportion of the vacancies for this qualification decreased from 58% to 43% over a year. The biggest decline rates were characteristic to the medium qualification vacancies of construction occupations. In the groups of low-qualified occupations the number of vacancies decreased twice with their proportion remaining relatively stable (31.9%). In the group of higher education occupations the number of vacancies has decreased the slowest by 22.5%. The SEA registered vacancies show the rise in the proportion of the occupational group with higher education. Among the vacancies registered at SEA the proportion of the occupational group with the higher education had grown by 9.9% reaching 22.4%. The dynamics of the registered unemployment in the occupational crosssection demonstrates a considerable increase in the number of the unemployed in all occupational groups. The data on the registered unemployment suggest that its structure has not changed and the rise in the number of the unemployed is proportional in all occupational groups. At the end of 2009 the biggest number of the unemployed was in the low-qualified occupational group – 82.2 thousand. (45.9% of the registered unemployed) and medium qualification occupational group – 70 thousand (39.1% of the registered unemployed). 20.5 thousand or 11.4% of the unemployed persons registered with SEA 85 represented the occupational group with higher education. At the end of 2009 the biggest proportion in the total number of the registered unemployed persons in the medium qualification occupational group were machinery and equipment operators (18%) un representatives of construction occupations (7.1%). However, among the higher qualification occupational group the biggest proportion was constituted by economists and accountants (4.3%), civil servants and top management (2.9%) as well as engineers and architects (2.8%). Based on the CSB quarterly data on job seekers and vacancies the author has designed the Beveridge curve (see fig. 2.3). The figure shows that the positions that correspond to the period from the 1st quarter of 2005 to the 2nd quarter of 2007 are relatively located on the original curve, however the positions for the period after the 2nd quarter of 2007 lie on a different curve. This might suggest that after the 2nd quarter of 2007 the curve has approached the starting point of the co-ordinate system, consequently starting from the middle of 2007 the efficiency of Latvia’s labour market has increased. According to the theory, we can see that the positions corresponding to the growth period are in the upper part of the curve, however the positions of the recession period are in the lower part. The most recent data on the first three quarters of 2010 show that the efficiency of the labour market remains at the previous level and the economy is recovering from the crisis that is suggested by the positions corresponding to the 2nd and 3rd quarters of 2010 that are moving upwards along the curve. 25 000 2007 II 20 000 2007 I 2006 III 2007 III 2006 IV 2006 II 2007 IV 2006 I 2008 I Vacancies 15 000 2008 II 2005IV 2005III 2005 II 2005 I 10 000 2008 III 2008 IV 5 000 2009 I 2010 III 2009 II 0 0.00 50.00 100.00 150.00 2010 II 2010 I 2009 III 2009 IV 200.00 Job seekers, by thousand Fig. 2.3. Beveridge curve in Latvia, 1st quarter, 2005 - 3rd quarter, 2010. 250.00 86 The analysis of the development of the labour market of Latvia has led the author to the following conclusions: • labour demand is closely connected with the changes in the economic activity. During the years of the fast economic growth (2004-2007) employment grew in Latvia, unemployment declined and the number of economically active population increased, however along with the recession (since the end of 2008), the situation in the labour market of Latvia rapidly deteriorated, the demand for labour has decreased, the unemployment rate has increased and the number of vacancies has declined. At the beginning of 2010 the employment and unemployment indicators continued to deteriorate, although at a steadily slower rate (in the 4th quarter of 2009 the drop in the number of the unemployed was approximately twice smaller than in the previous three quarters) that is connected with a certain stabilisation in the economy and also in the labour market. • Labour supply is influenced by demographic factors and migration that determine the quantitative aspect of labour as well as by the education system that determines its qualitative aspect. At the beginning of 2009 the number of population in Latvia was 2261 thousand which is 10 thousand less than at the beginning of the previous year. Moreover, by the end of 2009 the number of population decreased by another 13 thousand, 4.7 thousand of which was the result of long-term migration. In 2009 the number of population decreased in all age groups except the age group of 75 years and more where it rose by 1.9%, which suggests a steady continuation of the aging of population. At the beginning of 2009 the number of population in the working age was 1786 thousand which is 11 thousand less than at the beginning of 2008 (this was mainly determined by the drop in the number of youth in the age group of 15 to 25 years). In Latvia there is an explicit upward trend for the labour supply with the higher education among the population. There is a clear correlation between the level of education and status of economic activity – the lower the education level, the higher the proportion of the group among the economically inactive inhabitants (in 2009 43.4% of the economically inactive population were with the primary education or education lower than primary and only 10% were with the higher education). • Labour demand influences the wage level which, in its turn, influences the labour supply, its economic activity and migration. Along with a decreasing labour demand and rise of unemployment in Latvia there is a drop in wages. In 2009 the average gross annual income was 87 461 lats, which is 3.8% less than the previous year. At the same time the number of economically inactive population had increased by 3.2% to 599 thousand persons. The increasing of the number of economically inactive population in 2009 was determined mainly by the rise in the number of pensioners as a result of early retirement as well as changes in the legislation (in respect to simultaneous receiving of the wage and pension). Besides, there has been a growth in emigration. In the period from 2004 to 2009, as CSB data suggest, 28 thousand people emigrated from Latvia. In 2009 7.4 thousand people emigrated which is by 1.4 thousand more compared to the previous year and it is the biggest number of emigrated persons since 2006 which was facilitated by the drop in the number of vacancies and growth of unemployment and reduction of wages. It must be reminded that the CSB data show long-term migration and these data do not include the persons who have left temporarily and have not declared their departure. The actual number of emigrants could be several times bigger than the one indicated by official statistics. In order to estimate the number of the inhabitants of Latvia who have left the country the author recommends using passenger flow indicators in the sea and air transport. The previously made studies show that the majority of emigrants leave for the United Kingdom (53.7%) and Ireland (24.3%)8. Based on the expert survey about the migration of economically active population the author estimates that 90% of the departing persons use either sea or air transport. To assess the number of the persons who have emigrated the author has summarized the data on passenger flows in Riga Passenger Port (sea transport) and Riga airport (air transport) and made calculations. The calculations of the persons who have left the country by sea show that in Riga Passenger Port every year the number of the departed persons exceeds the number of arriving passengers. The difference between these passenger flows (55,585 persons since the accession of Latvia to the EU till the 3rd quarter of 2010) can be considered the inhabitants of Latvia who have left the country as the incoming tourists fall into the number of both arriving and departing passengers and do not influence the difference between the departing and arriving passengers. Moreover, the persons who have left the country temporarily do not influence the assessment either as in calculating the total balance they initially fall into the number of departing passengers, however on their return they fall into the number of arriving passengers. The calculations regarding the persons who have used air transport have been made by computing the difference between the departing and arriving passengers in the Riga Airport. As with the sea transport the number of persons departing by air has every year, except 2005, exceeded the number of arriving passengers. The 8 Hazans M., Kaia P., The Post-Enlargement Migration Experience in the Baltic Labor Markets, EU Labor Markets After Post-Enlargement Migration, Berlin - Heidelberg: Springer, 2009, pp. 259. 88 result acquired by adding the differences between the arriving and departing passengers in the Riga Passenger Port and Riga Airport shows that since the accession of Latvia to the EU the number of departing passengers exceeds the number arriving ones by 170.5 thousand. The result comprises both the economically active inhabitants of Latvia and their family members who might not be economically active (children, parents in the retirement age and others). Consequently, the number of the economically active inhabitants who have left the country is less than 170.5 thousand. This model for the calculation of the number of inhabitants who have left Latvia will not be applicable after May, 2011 when the labour market of Germany opens for the inhabitants of Latvia. It will be impossible to register the number of people leaving for Germany as they will mostly use road transport. The conclusions the authors has arrived at confirm that the theories analyzed in the theoretical chapter on the labour demand and supply and the factors affecting them are related to the actual situation in the labour market of Latvia. 3. Research on the labour market of Latvia and forecasts for its development The third chapter of the promotion paper presents the modification of the econometric model for labour market forecasting and deals with the model approbation by forecasting labour demand. The author has examined the role of the employment register in the improvement of vocational education planning to facilitate labour market development and the possibilities for the improvement of the register role itself. As a result of the research the author has designed recommendations for the improvement of the labour market analysis which could facilitate the development of Latvia’s economy and growth of the population prosperity. Foreign studies of the labour market of Latvia. When analyzing the available studies of the labour market of Latvia it can be concluded that the majority of studies state that in the labour market of Latvia the mechanisms work that provide for the flexibility of the market. In 2001 when studying the labour market in the Baltic States and Bulgaria, the International Monetary Fund pointed out that the drop in the wages represents a potential alternative for the decreasing of the employment rate that suggests labour market flexibility. Pass T. et al., however, in their study of the Baltic States labour market flexibility have concluded that the wages in the Baltic States are flexible 89 (in Estonia more flexible than in Lithuania) and the institutional environment in Latvia is more favourable than in Lithuania. The authors emphasize that if the regulation of the labour market in the Baltic States is fully harmonized with the practice of EU15 the wage flexibility will decrease in all three countries, particularly so in Estonia. The study concludes that compared to the active employment policy of the EU15 countries the volume of funding in all Baltic States is insufficient. In 2004 Backé P., Thimann C. et al., when analyzing the economy of EU10 concluded that the wages in these countries, at least in their growth, are flexible, however the wage flexibility in the Baltic States is also suggested by the decreasing of wages after the financial crisis in Russia in 1998. Another study mentioning the labour market of Latvia is the World Bank report which mainly pays attention to the analysis of the current situation and policy rather than to the assessment of the labour market flexibility. Some of the conclusions, however, emphasize the problems that might decrease its flexibility. It is pointed out that the minimal wage decreases the willingness of employers to employ low-qualified persons. Compared to other countries the tax burden in Latvia is assessed as rather high, particularly for the employees with low income. It does not stimulate people to work half-time and thus reduces the labour market flexibility. Labour market research by Latvian institutions Ministry of Welfare. The Ministry of Welfare is the leading institution engaged in the research of Latvia’s labour market. A significant incentive for this process was provided by the accession of the country to the European Union and the European Union funds and programmes. Overall, three comprehensive research blocs of the labour market of Latvia could be named: • Project „Studies of the Ministry of Welfare”; • Various labour market studies on the situation in municipalities and sectors as well as opportunities of individual social groups in the labour market; • Studies made within the European Community initiative EQUAL in relation to the labour market. The project was assumed and implemented owing to the funding from the European structural funds. It is one of the most comprehensive labour market research projects in the history of Latvia which included 13 different studies of Latvia’s labour market. In the context of the promotion paper the „Detailed Study of the Labour Force and the Labour Market in Sectors of National Economy” is particularly topical. In the course of forecasting implemented in the study by using econometric methods the possible disparity between the labour supply 90 and demand has been calculated in 120 occupations in the period between 2007 and 2013 and in 37 aggregated occupational groups for the period from 2007 to 2030. For the purposes of forecasting a particular labour force forecasting methodology was designed that is based on the production function (see fig. 3.1). To develop forecasts by sector the research group used the forecasts developed by the Ministry of Economy on the added value and investment volume in the sector cross-section as well as for Latvia’s economy as a whole. Fig. 3.1. Scheme of the labour force demand forecasting methodology 9 A particular attention within the promotion paper context should be devoted to one more study from the list of the studies implemented by the Ministry of Welfare – „Investigation of the Long Term Forecasting System of the Labour Market Demand and the Analysis of Its Improvement Possibilities”. The authors of the study conclude that at the moment of carrying out the study in Latvia „there is no single and co-ordinated medium and long-term system of forecasting the labour demand and supply the labour market development policy could be based on”10. During the study the dynamic optimization model (DOM) was developed. 9 10 http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/petijumi/darbaspeka_darba_tirgus.pdf http://sf.lm.gov.lv/CMS/modules/EReditor/jscripts/tiny_mce/plugins/filemanager/files/esf/ Petijumi/DTP_lielie/lmp1.5.pdf 91 DOM consists of three basic modules: public module, economy module and labour market module. The economy module is responsible for the formation of labour demand, the public module – for the labour supply, however the labour market module serves as a balancing mechanism of the previous two. All modules are mutually interconnected and complementing. The demand side is modelled based on the forecasts (scenarios) of the economy development in the sector cross-section which are designed by the Ministry of Economy. The changes in the distribution of the number of the employed persons by occupational groups are based on the historic data and predictable changes derived from expert assessment. The supply side, however, is based on the demographic forecasts by age groups and forecasts of the economic activity of population as well as the output data on the current labour supply and potential labour supply characterized by the persons studying in various study levels and disciplines in the year of reference. The labour supply by occupational groups is connected with the current structure of the education system. It is assumed that the persons willing to study will not drastically change their educational preferences and their choice will still be influenced by the relative wage changes of occupations that are connected with the changes in the relations between the supply and demand. Forecasts are developed in the cross-section of 35 occupational groups and 15 sectors of economy. The occupational groups have been created based on the occupation classifier and have been designed specifically for the purposes of labour market forecasting. What regards the methods used in the forecasting of Latvia’s labour market and the theoretical basis of the modelling methodology several critical aspects are worth mentioning. Firstly, the author believes that the MS Excel environment is not the most favourable for the designing and assessment of econometric models. There are specialized software packages that are recognized and widely used for the design and assessment of econometric models (EViews, Stata, RATS etc.). The application of MS Excel certainly makes the modelling and forecasting process considerably simpler, however the trade-off should always be searched between doing something easily or at a high quality. The author would recommend passing from the MS Excel environment to the software that would be more appropriate for programming. Concerning the quality, the author would recommend making the forecasting and modelling process transparent – i.e., to provide a detailed description of the econometric models used in forecasting, their assessment results and characteristic econometric tests and make them available for the public. At the given moment with the above-mentioned information is missing there is no opportunity for a specialist interested in the forecasts to assess if the models 92 and the results derived from them are credible and correct. Thus, for example, it is written that statistical modelling is based on the regression analysis: linear, logarithmical, exponential, that of the power, hyperbolic, parabolic. However, it is not clear if all of the listed methods have been used or just one of them and what criteria were used for the selection of the specific method. The author of the promotion paper believes that detailed publication of the results of modelling would provide for the following benefits: • it would stimulate the discussion about the applicable methods and models that might: • facilitate the improvement of the model in the course of time; • stimulate labour market research in Latvia; • add to the model users’ experience; • it would promote the credibility of forecasts and consequently would improve the operation of economic agents in Latvia’s labour market making it more efficient and better considered. • It would relieve following the changes in the economic model assessments which are caused by rapid economic changes (for example, the economic recession in Latvia that started in 2008). The Powersim Studio environment, in its turn, to the author’s mind represents a very successful solution for the demonstration of the acquired forecasting results. State Employment Agency. The State Employment Agency is also involved in studying the labour market of Latvia, however it is mostly qualitative research. The agency carries out various surveys, for example, the assessment of the compliance of the qualitative structure of the unemployed youth with the labour market demand, express survey of the sectoral employer associations and biggest employers, survey of the unemployed graduates, employer survey - 100 most demanded professions etc. Essentially, the work done by the State Employment Agency of Latvia can hardly be classified as scientific. It certainly collects information, however usually the applicability of the information for the econometric research of Latvia’s labour market is rather limited because: • The samples are too small (e.g., the effective sample of the Survey of the Unemployed Graduates, 2005 is just 1037 persons); • The frequency of surveys (once or twice per year) or their length (some years) is too small; • The detalization of surveys is insufficient. 93 The author of the promotion paper considers that one of the most important surveys carried out by the State Employment Agency is the Employer Surveys. Disregarding the fact that effective samples are rather small (in 2009 – less than 2.5 thousand) the surveys possess a high applicability potential for econometric research of the labour market of Latvia. Bank of Latvia. Along with the development and strengthening of the research process at the Bank of Latvia the institution got involved in studying the labour market. In 2005 the first study of the labour market of Latvia was published – „Assessment of Labour Market Elasticity in Latvia”. The study analyzes the flexibility of the labour market in Latvia by focusing on the dynamics of the labour market indicators and assessing the institutional environment. In their paper the authors distinguish four key factors providing for the labour market flexibility that can serve as the market flexibility indicators: • Institutional environment: institutional conditions characterize labour market flexibility by determining the functioning efficiency of the labour market and the long-term equilibrium of the labour market; • Wage flexibility: the wage flexibility helps labour market regain its equilibrium by influencing the relative price (wages) of the labour force in various regions, countries or sectors. The Theory of Optimum Currency Area presented by Mundell R. in 1961 shows that wage flexibility provides for the adaptation to the demand shock by regulating the relative price of the labour force (wages) and consequently also the relative price of goods in two countries; • Labour mobility: the labour mobility is a necessary condition if salaries are insufficiently flexible. The labour mobility provides for the returning of economy in its equilibrium by regulating the labour demand and supply (labour force migration) rather than the relative price of the resources. If the labour mobility is high it can compensate for insufficient flexibility of wages; • Functional flexibility: functional flexibility demonstrates the labour force ability to adjust to economic and technological changes. The labour flows from one sector of economy to another indicate employees' professional reorientation ability and, at the same time, the degree of labour market's functional flexibility. In the research the authors focus on the analysis of the institutional environment governing the labour market of Latvia and the analysis of the wage flexibility. There is an assessment of various aspects of the institutional environment (tax burden, monthly minimum wage, working time, labour protection, trade unions, active employment policy and passive employment 94 policy). Based on the results of the analysis of the wage dynamics by sectors and econometric analysis the authors have presented conclusions on the wage flexibility. The study does not analyze the geographic mobility of labour and the conclusions on the functional flexibility of the labour force have been substantiated by using the labour market development results achieved during the transition from the planned to free market economy. Within the study the authors have assessed the econometric model for the wage setting mechanism in Latvia. Based on the results of the error correction model the authors conclude that in Latvia there is a shock absorption mechanism that influences wages. In a long term one of the main factors establishing the wage rate is the labour productivity. In a short term the real wages depend on the proportion of job seekers – if the economy of Latvia suffers a negative shock the rise in the unemployment will slow down the real rise of wages, which will strengthen competitiveness and promote the returning of economy to the original equilibrium. The model results suggest that in one quarter the real wage dynamics neutralizes approximately 36.7% of the deviation from the long-term trend in the previous period. The key conclusion the authors had arrived at was that the flexibility degree of the labour market in Latvia provides for effective adjustment of economy to shocks, i.e., effective convergence to achieve the state of equilibrium. The authors conclude that the functional flexibility of the labour market of Latvia was one of the key factors that determined the ability of the economy of Latvia to recover rather quickly from the powerful shock at the beginning of 1990s and provided possibilities for internal restructuring of the economy. The next study made by the Bank of Latvia and affecting the aspects of the labour market of Latvia was published in 2007 and devoted to the evaluation of the Phillips’ curve. The key aim of the study was to examine the mechanism of the formation of inflation expectations among business people to establish how the expectations influence inflation dynamics. For this purpose the authors of the study use models based on the Phillips’ theory and its modification: based on the data about Latvia the authors approbated models that show the new and hybrid Phillips curve. Results suggest that the Phillips curve based models demonstrate good results in describing inflation dynamics; moreover, they provide ample material for further discussions on the mechanisms that determine the dynamics of inflation in the economy of Latvia. The assessment made by the authors of the study shows that in Latvia the average time that passes between two consecutive price adjustment events according to the new Phillips curve is approximately 3 quarters (8.7-9.9 months), however according to the hybrid Phillips curve the period is slightly shorter – approximately 2 quarters (5.4-6.3 months). When analyzing the phenomenon 95 Emmanuel Dhyne et al. (2005), based on the microeconomics data, conclude that in the Eurozone the median of the unchanged consumer price period is 10.6 months that is slightly bigger than in the USA – 4.6 months. However, taking into account the overall frequency of price change, the fixed price period for the Eurozone is 6.6 months (USA – 3.8). On the whole, it can be concluded that the hybrid Phillips curve assessment provided in the study „Estimation of the Phillips Curve for Latvia” coincides with the estimations made in the micro and macrolevels. Secondly, the expected time for prices to remain constant in Latvia is considerably shorter than in the euro area (3 years) and the US (1.5 years). In 2009 the Bank of Latvia specialists published another study investigating the aspects of the labour market of Latvia. „The Assessment of Natural Rate of Unemployment and Capacity Utilisation in Latvia”. The study aims to assess short-term relationships between the capacity utilisation rate and inflation. The authors of the study are trying to determine the capacity utilisation rate at which no pressure is exerted upon inflation and to show whether the capacity utilisation rate of the Latvian economy was an underlying factor that caused a rise in inflation after the accession of Latvia to the EU. The indicators used in the study characterizing the utilisation of the capacity are as follows: • unemployment rate, • capacity utilisation rate in manufacturing. The unemployment rate and capacity utilisation rate which do not facilitate changes in the inflation rate respectively are NAIRU (non-accelerating inflation rate of unemployment) and NAIRCU (non-accelerating inflation rate of capacity utilisation). In the study two approaches are used for assessing NAIRU and NAIRCU: • assuming that the rates are constant and • assuming that the rates vary over time. According to the authors’ assessment results NAIRU changed significantly over the examined period of time - from 14.3% at the beginning of 1997 to 7.2% in the 3rd quarter of 2008, after which NAIRU slightly increased reflecting the deterioration in the economy of Latvia and rapid growth of unemployment at the end of 2008. The variable NAIRU assessed until 2001 had not changed considerably and was higher than the estimated constant NAIRU rate. However, the variable NAIRU estimated since 2004 had significantly distanced from the estimated constant NAIRU. According to the authors in the period from the end of 2005 to the middle of 2008 the estimate was higher than the actual unemployment rate, which suggests that the tense situation in the labour market of Latvia most likely promoted the growth of inflation. Based on the research made, the authors 96 conclude that the maximal pressure on inflation was observed at the end of 2007, after which the situation in the labour market started to return to normal and consequently the pressure it had exerted on inflation started to decrease. The fast economic recession of Latvia that had started in 2008 and the sharp increase in the unemployment rate in the second half of the year determined that the time-varying NAIRU was smaller than the actual unemployment rate because the situation in the labour market of Latvia started to facilitate the decrease of inflation. Creation of Employment Register. The creation of the employment register and its use could be considered a promising solution for the acquisition of qualitative and possibly complete information about the labour market. The Employment Register would be a very good source of data for analyzing and forecasting of the labour market. The condition for the creation of the register is the inclusion of the employee occupational code in the statement on the state mandatory social insurance payments from the employer income (once a month) and population income tax (once a year) submitted to the State Revenue Service by the employer. For the purposes of analysis and forecasting it would be enough with a foursign code that corresponds to the level of separate groups in the Occupation Classifier of the Republic of Latvia. However, individual users of the Employment Register, for example, the State Employment Agency, could be interested in more detailed division of occupations on a six-sign basis. From the point of view of these users the inclusion of occupations in the Employment Register coded with a six-sign code. The author believes that there could be several options for the creation of the Employment Register. One of the options would be to create the Employment Register within the State Revenue Service by earmarking and allocating the necessary funds for it. It would be advantageous from the economic point of view because the creation, maintenance and updating of the Employment Register in this institution would have relatively lower costs because many of the employee and self-employed persons’ data are the same as in the tax-payer register. As the second option, the author of the promotion paper sees the creation of a separate department. It could be a research institute and as such could be incorporated in one of the biggest institutions of higher education, for example, University of Latvia. In the latter case the research institute would deal not just with the data aggregation, but also market analysis and forecasting functions. The previously mentioned statement on the mandatory social insurance payments is submitted to the State Revenue Service by all commercial associations, organizations and institutions as well as the self-employed natural persons every month. From the practical point of view this statement would 97 have to be supplemented just with one additional indicator for each employee. Critical examination of such supplementing of the statement reveals certain risks regarding the quality of information. In the big and medium-size enterprises there are human resource departments and the staff working there is familiar with the occupation classifier, consequently the enterprise reports would be completed in the due form, however the small enterprises as well as the selfemployed persons in most cases will not have worked with the occupation classifier before and consequently, there could be a significant number of reports with inadequate information both due to the lack of knowledge, as well as lack of interest. In order to reduce the risk as much as possible when the Employment Register is introduced, additional educational measures must be implemented for employers by paying particular attention to small enterprises. Besides one more alteration must be mentioned – the addition in the report to the State Revenue Service that would have to be made by those commercial associations, organizations and institutions which have subsidiaries or other structural units in other cities or administrative regions of the country. These parties, when submitting the report form with the indicated occupation code, would also have to group the employees by cities and administrative regions of the country and indicate the code of the latter in accordance Classifier of the Administrative/ Territorial units (CATU). This would provide for the registration of employees by their actual employer which is a very important indicator for labour analysis and forecasting. The employee who works in two or more jobs has to be registered with all employers in the Employment Register. This provides for the registration of both the actual number of employees as well as well as the number of occupied employees. An alternative to using the above mentioned statement on the state mandatory social insurance payments could be using the report on the wage tax that is also submitted by commercial associations, organizations and institutions to the State Revenue Service, however it is submitted just once a year after the end of the year of account. While in the statement on the state mandatory social insurance payments the employer indicates all employees and persons having received remuneration in the given period, the report on the wage tax is prepared about all receivers of income. Due to the above-mentioned as well as from the point of view of data collection and input costs the preference is to be given to choosing the statement. However, what regards the self-employed persons, the using of the report on wage tax is to be considered competitive. Besides employees, the Employment Register should also include employers (owners) and unpaid persons who help their family members in their enterprise, private practice or farm. However, this kind of information, with the exception 98 of paid employers, cannot be acquired with the help of the statement on the state mandatory social insurance payments. The Employment Register should also include the employees who during the data collection period were in an unpaid leave or maternity leave. The register, though, should not include the employees with which there are shortterm employment contracts or contractor contracts and which appear in the Employment Register by their primary employer or secondary job occupation (here there should be a similarity with the registration order provided for by official statistics documents. When creating the Employment Register a compulsory requirement would be the alignment of the register with the system of registers to provide that the Employment Register data are applicable and compatible with the existing registers. In practice there are problems which refer to the creation of a single system of registers. Within a single system comprising the Employment Register, population register, education register and others, it would be possible to conduct complete analysis not just of the labour market. However, the creation of the Employment Register is not to be expected to bring immediate tangible results, the real contribution would be visible after years when the register has saved information over a longer period of time. If a single register were created, there might be a question whether besides the pupils and students of working age not working or looking for work, it should also include other economically inactive population that could be considered potential (likely) economically active population: - pensioners who are not working, people with disability who are not working, people with lasting in capability to work, persons in a childcare leave, househusbands/wives and others. The kind of a single register would provide for the possibility, at least approximately, to determine the number of the specialists who have left the country, including the number of those who have just graduated from institutions of higher education. The creation of the Employment register would also serve as a basis for conducting further population census on the basis of the registers (there would generally be no need to conduct them in the traditional form with the help of interviewers) as it is has already for many years been in Scandinavia. The expanded information that could be included in the Employment Register on each employee could also be such data as the person’s name, last name, personal identification number, gender, education level, education area (branch), employment status (employee or self-employed person, other), employer’s name and code, the form of the employer’s economic activity, the title and code of the economic activity of the local unit, name of the administrative/ territorial unit and its code (according to CATU), title and code of the existing occupation, employed full- or half-time, in the primary or secondary job etc. 99 It might be that regarding the employees working in two or more jobs it would be useful to include the persons in the register repeatedly with a respective note and doubling of the constant permanent data. In such case it could be considered the accounting unit of the Employment register is the filled jobs. Modification of the set of instruments for the labour market forecasting for Latvia The production function can have various forms, however, the one used most often is the Cobb-Douglas production function specifications. CobbDouglas productivity function can be described as follows: , (3.1) where Yt is the produced GDP in real terms; At characterizes the aggregate productivity of the factors; Kt is the equity capital in real terms; Lt is labour demand or the number of employees; α is the flexibility of production factors. For better understanding of idea of the aggregate productivity of the factors and problems related to its assessment it is worth rewriting the equation (3.1) in a slightly different form: , (3.2) where UtK and UtL respectively are the employment of capital and employment of labour; EtK and EtL respectively are the effectiveness of using capital and labour. Equation (3.2), to the author’s mind, is much better at explaining the production process. From the equation it can be inferred that production process is determined by productivity factors – capital and labour – and the rate of the employment of production factors as well as how effective the employed production factors are. The evaluation of the production function is usually made difficult by the lack of necessary data. The biggest problems are encountered in the quarterly time series assessment of the capital. in Latvia the national accounts providing information on the amount of the volume of capital accumulated in the economy are available only for the period of a year. Moreover, the national accounts provide no information on how the accumulated capital is distributed across the 100 manufacturing sectors. This is a significant disadvantage of the statistics which interferes with the studying of the economy with econometric methods. In the promotion paper the indicator of the capital distribution across the sectors is substituted by non-financial investments in the sectors of manufacturing with the substantiation that the variations in the accumulated capital depend directly on the amount of investments. The non-financial quarterly time series have been available since 1997. Taking into account that non-financial time series are not available in the prices of one particular year of reference it would be necessary to deflate the available nominal values with the investment deflator of the respective sector. However, CSB does not provide for this statistics either (at least in a publicly available form). Consequently, the general investment deflator of the economy is used as an alternative for the deflation of investments across sectors. When analyzing the data that are available on the employment by sector it must be concluded that the quarterly sectoral information is available just from enterprise inspections. This kind of information has certain drawbacks as it does not comprise the economy as a whole, but just a specific sample. However, taking into account that CSB does not provide any higher quality information in the form that is necessary for modelling there is no other way than using the abovementioned data. The statistics of quarterly employment by sector are available only for years starting from 2002 which limits the econometric modelling to the respective period. Another problem the author has faced in the sectoral econometric modelling of the production function in the economy of Latvia is the transition from classification NACE1 to classification NACE2. CSB did not provide for the re-computing of full time series of several important economic indicators in line with the new classification, consequently several time series were interrupted as until years 2008 – 2009 they are distributed in accordance with NACE1 classification, however afterwards they are available just by NACE2 classification. To acquire a longer time series with possibly newer data, the author has regrouped sectors to provide their compliance both with NACE1 and NACE2 classifications thus acquiring the following groups: • AB sectors – agriculture, fisheries and forestry; • CDE sectors – extractive industry, processing industry and power industry; • F sector – construction; • GH sectors – trade, hospitality; • I sector – transport and communications; 101 • • • JK – financial intermediation and commercial business; LMN – public service, i.e., state administration, education and healthcare; O – other private sector services. Results of the Production Function Assessment in Sectors of Economy Agriculture and fisheries The model assessment suggests that in Latvia the development of agriculture and fisheries sector is based on the labour force. The estimated labour force flexibility ration is 0.966. It means that the proportion of capital in the modelled industries is just 3.4%. This kind of production factor distribution between capital and labour capacity could be related to the relatively big fragmentation between agriculture and fisheries and their relatively small scale. The analysis of the estimated technological progress in the agriculture and fisheries sector of Latvia suggests that its long-term component shows a significant upward trend (in average its quarterly growth was around 3.4%) which indicates favourable development of the technological process in the sectors under analysis. The overheating of Latvia’s economy provided a positive incentive for the technological process development that was observed since the 4th quarter of 2007 till the 3rd quarter of 2008. The global economic crisis, however, and the rapid recession in the economy of Latvia had a negative influence on the TFP dynamics at the end of 2008 and beginning of 2009. Manufacturing and Power Industry Compared to the agriculture and fisheries sector the estimation of the productivity function of the manufacturing and power industries indicates a much lower labour flexibility ratio - 0.684. Respectively, the proportion of capital is much bigger than in the fisheries and agriculture sector and accounts for 31.6%. It is an economically substantiated result as manufacturing and power industries are capital-intensive. In the author’s assessment, the technological progress of the manufacturing and power industries is positive. The long-term TFP component suggests gradual increase of TFP rate over time, although its growth is not particularly fast – the average quarterly growth in the period accounted for approximately 0.2%. Disregarding the fact that the accession to the European Union provided a negative incentive for the TFP development in Latvia in the sectors under analysis that could be attributed to the failure of enterprises to provide for immediate compliance with the European quality standards, at the end of 2005 and in 2006 the indicator exceeded the long-term components of the trend. The short-term FTP component has been below 102 the long-term trend already since the end of 2007 (see figure 3.4). One of the reasons for this kind of negative trend could be problems faced by the wood processing industry at the end of 2007 when together with the negative effect from the recession in the economy of Latvia and global economic crisis. Construction The assessment of the production function for the construction sector presents seemingly surprising results. According to the author’s assessment the proportion of capital in the production function is minimal (just 3.2); the added value produced by the sector is mainly determined by the labour force (flexibility ratio - 0.968). The construction sector is usually associated with intensive employment of capital. It is not a false concept, however market mechanisms strongly influence the actual situation. The construction sector mostly uses rented machinery, rather than the one that belongs to the enterprise. For this reason, by nominally using much capital in their production building constructors actually invest only their own labour in their added value; the employment of capital is not taken into account because it represents costs attributed to the rent of capital from other firms that do not belong to the construction sector and provide this kind of services. According to the author’s estimate the development of the long-term technological component in the construction industry is positive, disregarding that the growth rates of the sector are insignificant and, like in manufacturing, the quarterly growth accounts for about 0.2%. The development of the TFP short-term component is unsteady and difficult to interpret that could be attributed to certain problems in the calculation of the sector statistics. Hospitality The assessment of the production function shows that in the hospitality sector in Latvia the labour flexibility is 0.805 and capital flexibility is 0.195. Compared to the manufacturing and power industry, production in the hospitality industry is less based on capital, consequently, the acquired results correspond to the actual situation. The capital employment intensity in the hospitality sector is smaller, that is also indicated by a lower proportion of capital in the production factors, however capital has sufficient importance in creating the added value. The assessment of the econometric model suggests that in the hospitality sector of Latvia the TFP development has a fast-growing trend – the average quarterly growth in the period is approximately 2.0%. the overheating of the Latvian economy facilitated the diversion of the short-term TFP component from the long-term trend in years 2005-2007. In the second half of 2008 the TFP short-term component slid below the TFP estimated longterm development dynamics thus reflecting the problems that had started in the economy of Latvia and later, in the world. 103 Transport and communications The assessment of the transport and communications sector with the production function suggests that the proportion of the labour force is 67.4% and capital represents respectively 32.6%. The proportion of labour force in the transport and communications sector resembles that of manufacturing and power industries, which is reasonable because in these industries production is to a much larger extent based on capital than in other sectors. The transport and communications sector TFP and its components demonstrate similar trends to the ones in the trade and hospitality sector TFP. The average quarterly growth in the assessed period was around 1.8%. Financial intermediation and commercial business As it was expected, the assessed production function results in the financial intermediation and commercial business sector suggest that the added value production processes in the sector to a large extent depend on the labour force. Thus, the proportion of labour in the production factors is 93.2%, however the proportion of capital is assessed as 6.8%. The FTP of the sector was assessed with a negative long-term development trend. The TFP in the sector will decrease by average -0.5% per quarter. Public Services From the assessment results of the production function it can be seen that the added value produced in the public service sector is fully provided with labour force. In this case capital provides, however does not facilitate the creation of the added value. The technological progress of the public service sector has a growing trend, the average growth in the assessed period accounted for 0.5% per quarter. The short-term component fluctuates insignificantly around the assessed TFP long-term trend. Other private services In the sector of other private services the employment of capital in the production of added value is much more important than in the public services sector. The proportion of capital in the sector is assessed as 9.9%, however, the proportion of labour is 90.1%. The technological progress in the sector of other private services has an upward development trend with the average growth in the period under analysis of 1.6% per quarter. In the period from 2003 to 2005 the short-term TFP component was below the TFP long-term trend (see fig. 3.16). It might be connected with the problems in the sector before and after the accession to the European Union. In 2006 and beginning of 2007 the overheating of economy positively affected the development of the short-term TFP component in the sector. As it follows from the component dynamics, the 104 sector of other private services together with the manufacturing and power industry were the first to start struggling – even before the GDP of Latvia indicated economic recession. To forecast the labour demand by sector the assumptions about the development of the economy of Latvia in the future must be used. For this purpose macroeconomic scenarios from the „Informative report on the medium-term adequacy of labour demand and supply” were used. Based on the above-mentioned information source, the reference scenario is as follows: in 2009 the volume of the economy of Latvia in real terms shrinks by 18% and in addition – by 3.4% in 2010, after that the economic recession is overcome and the rate of economic development becomes positive gradually reaching the long-term development rate, which is 5%. In order to be able to estimate the future demand for labour, the author of the promotion paper has designed assumptions on the dynamics of further investments based on expert survey. In the promotion paper, similar to the „Informative report on the mediumterm adequacy of labour demand and supply”, forecasts were created for three development scenarios for the economy of Latvia: • Reference growth scenario; • Faster growth scenario; • Poor growth scenario. The author of the promotion paper uses the forecasts (see Appendix 3 of the promotion paper) for the grouping of sectors he has developed. Labour demand forecasts Labour demand in sectors AB (agriculture, fisheries, forestry, hunting). Over recent years there has been a steady employment decline in these sectors. As one of the reasons the technological development in these sectors could be mentioned. The author’s calculations show that also in the coming years the reduction of employment is expected in these sectors, however the reduction rate will decrease. Labour demand in sectors CDE (extracting industry and opencast pit development, processing industry, power industry, gas and water supply). Over recent years in CDE sectors there have been fluctuations in the rate of employment, however the average employment remained constant. The author’s calculations show that in the coming 2–3 years the employment rate will remain constant, but starting from year 2014 the growth of employment is expected. Labour demand in sector F (construction). Construction is one of the sectors where the economic recession of Latvia is expressed most. Until 2008 105 employment rapidly increased every year, in 2008 and 2009 there was a rapid fall in the employment in construction. The author’s calculations show that also in 2011 employment in the construction sector will decrease, however a gradual increase in the number of persons employed in construction will start from 2012. Labour demand in sectors GH (wholesale and retail, hospitality). Latvia’s economic recession has significantly influenced employment also in wholesale and retail as well as in hospitality sector. Until 2008 there was a rapid employment rise, however after 2008 the employment rate has fallen in these sectors. According to the author’s calculation during the coming years no essential variations are expected in employment in these sectors; a small increase of unemployment is expected starting from 2014. Labour demand in sector I (Transport, storage and communications). The employment on transport, storage and communication sectors has fluctuated during previous years, however on the whole the rise of employment has been observed. The author’s calculations indicate that in the nearest two years no variations are expected in employment, however starting from year 2013 employment in the transport, storage and communications sector will gradually start to increase. Labour demand in sectors LMN (State administration and defence, education, health and social care. In the previous years in LMN sectors there was a slight increase of employment. In 2008 and 2009 there was a decline in the employment due to the reforms in education and health sector. Calculations show that the decline in unemployment is also expected over the next year, however starting from 2012 a slight increase of employment is expected while employment will still remain at the lowest level compared to years 2005–2008. Labour demand in sectors OPQ (Other services). In other service sectors employment has been fluctuating over previous years, however with the trend to rise. The author’s calculations show that in the next year employment will decrease, however starting from 2013 the increase of employment in these sectors is expected. 106 MAIN CONCLUSIONS AND RECOMMANDATIONS After summarizing the research and results of the mathematic model analysis the author has approved the hypotheses stated in the promotion paper and has arrived at the following conclusions: 1. The analysis of the foreign practice of labour market forecasting demonstrates a shared approach in the methodology of forecasting, however in each country there are its own peculiarities that depend on the established goals, forecasting scale, time horizons as well as the available data basis. The forecasting of the labour demand is based on the GDP development across the sectors of the economy. Scholars use Cobb-Douglas inverted production function for the purposes of estimation. The assessment of the foreign forecasting experience shows that the highest levels of labour market forecasting are characteristic to the USA, Canada, Australia, Japan and the United Medium level forecasting can be attributed to Austria, Ireland, the Netherlands, Sweden, and Czech Republic. Lower levels of forecasting are in Cyprus, Germany, Poland, France, Latvia and Spain. 2. In Latvia under specific conditions of the explicit general income decline trend the labour supply curve has a negative increase which contradicts the classical labour supply theory that is basically designed for regular economic development conditions. 3. After establishing labour supply forecasts corresponding alterations in the education system as well as in the training of the unemployed and job seekers can be made as well as the labour supply structure can be changed by increasing the labour supply compliance with the labour demand. 4. Various models can be used for forecasting labour demand, however, in order to forecast successfully a reliable, complete and updated data basis is needed. For solving the issue it is recommended along with the existing data basis to create the Employment Register. 5. Assessment of the job seeker group proportions suggests that the proportion of the long-term unemployed (searching for work for 1-2 years, 2-4 years and longer than 4 years) among the unemployed persons is increasing. It indicates the increase of structural unemployment; moreover, the jobseekers looking for work for more than a year constituted the biggest proportion – 28.5% at the end of 2010. The second most problematic group of the unemployed are youths up to 24 years of age. Their accounted for 19.4% of the unemployed at the end of 2010, however the proportion tends to decrease. The level of unemployment, though, in this group is to be assessed as high. 107 6. The economic growth of Latvia in the period from 2004 to 2007 had a positive impact on the labour market indicators – employment grew, unemployment decreased and the number of economically active persons rose. In the period from 2005 to 2007 the number of the employed persons annually grew by average 2.9%, however the level of unemployment decreased from 10.4% in 2004 to 6% in 2007. In 2008 in terms of the employment rate Latvia ranked 11th in the EU (the employment level in Latvia was by 3 percentage points higher than the average EU indicator). 7. The calculations on the variations in the labour productivity and gross labour costs indicate that until the end of 2008 the increase of the gross wage was positive and exceeded the growth of productivity throughout the period with the exception of the 1st quarter of 2006 and 1st quarter of 2007 when the growth of productivity exceeded the growth of the gross wage. Consequently, in years 2005-2008 the growth rate of wages was unreasonably high which had a negative influence on the further development of labour market. The rise could be explained by the policy of the designing and implementing the state budget, loan policy in Latvia as well as the free movement of labour in the European Union that made local employers compete with the jobs offered abroad (Ireland, United Kingdom). 8. Since the end of 2008 the situation in the labour market of Latvia has sharply deteriorated – along with the economic recession, the demand for labour has decreased, the rate of unemployment has grown and the number of vacancies has decreased (at the end of 2009 there were 2.4 thousand vacancies which is 7 times less than at the end of 2007 and their proportion in the total number of jobs had decreased to 0.2%). The significant rise of unemployment over recent 2-3 years exceeding 235 thousand people in the first quarter of 2010 and the currently high level of unemployment that has developed as a result of recession can mainly be characterized as cyclical unemployment. If the further growth rates of the economy are low it is possible that the cyclical unemployment will continue to exist for a long period and may turn into structural unemployment. One of the reasons of it could be the structural changes in the economy that have arisen as a result of the recession; besides different sectors of the economy will recover from the recession at a different rate. Thus along with the economic growth jobs can reappear in other sectors than where they decreased at the beginning of the recession. 9. Unemployment is one of the indicators that characterizes economic development, however in Latvia’s case the unemployment indicator cannot be so directly linked with the economic development. The persons who had stayed out of work as a result of the economic crisis registered as the 108 unemployed (registered unemployment) or were included in the job seekers during surveys. However, a significant number of the unemployed persons have left the country in search for a job. In the context of Latvia these persons are unemployed, however in the European Union context if these people find a job in some other country they are employed. 10. Along with the growth of unemployment there has been a drop in the labour wage in Latvia. The average gross wage in 2009 was 461 lats, i.e., 3.8% less than the previous year, however 16% more than in 2007. Taking into account the depth of the economic recession this kind of wage adjustment is rather small and it positively affected unit labour costs (ULC) that decreased by 6.4% in 2009. In 2010 the actual ULC dynamics was mainly determined by the situation in the labour market, i.e., dynamics of the wage. High unemployment rate and budget consolidation measures exercised pressure and caused a wage decline. 11. In Latvia the labour supply is negatively affected by the natural decrease of population (its birth rate is lower than the mortality rate) and population aging as well as emigration. At the beginning of 2009 the number of population in Latvia was 2,261 thousand people that is by 10 thousand people less than at the beginning of the previous year, however until the end of 2009 population had decreased by another 13 thousand. 12. In accordance with CSB data, in the period from 2004 to 2009 28 thousand people had emigrated from Latvia. In 2009 7.4 thousand people emigrated which compared to the previous year is 1.4 thousand persons more and since 2006 it is the biggest number of emigrees. However, the actual scale of the emigration can be judged only approximately as many emigrees for various reasons do not want to register and as a result create a corrupt idea about the actual situation. The establishment of migration trends within the EU is a common problem for all EU countries as all of them are facing the problem of determining the scale of labour migration. 13.By adding up the insurance numbers issued in the UK and Ireland the acquired 134 thousand persons could be the minimum number of emigrees; the amount acquired by adding up the passenger flow balances – 170.5 thousand could be maximum. The actual number of emigrees could be between 130 and 170 thousand. Based on the expert survey on the migration of the economically active population it is estimated that 80% of the departed persons left either by air or by sea. This means that 136 thousand people have left Latvia by the mentioned type of transport since 2004. Considering that it is 90% of all economically active persons who have left the approximate estimation of the total economically active population who have left is 150 thousand. 109 14. Two scenarios may be forecast for the development of labour market in Latvia. In case of the first one the unemployment rate will decline along with the rise in the number of vacancies. As the economy recovers the unemployed will occupy the newly created vacancies and thus the movement would continue along the existing curve. The development of this scenario would be welcome. However, there are some risk factors that might lead to the development of the second scenario when along with the rise in the number of vacancies the unemployment rate decreases less. It might be caused by the discrepancy between the existing qualification of the unemployed and the requirements of the new jobs and lack of preconditions for more rapid development in the sectors that aim to meet the domestic demand. The development of the second scenario would suggest the rise in the structural unemployment. Based on the research and conclusions made the author recommends: To the Ministry of Economy of the Republic of Latvia and Central Statistical Bureau: 1. The Employment Register can be used as a possible data source for forecasting mainly the supply of labour force, but after making certain additions, also for the demand for it. There are the following recommendations for the creation of the Employment Register: • The potential holder of the register – State Revenue Service. Frequency of the register updating – initially once a year, further on – once in six months or in a quarter. • Object of observation – employers and self-employed persons. • Data providers – commercial associations, organizations and insti tutions, self-employed natural persons. Distribution of employees by cities and regions – the provision for the registration of the employees by their actual place of work. 2. The Employment Register has to be included in the register system of Latvia. Its operation must be provided for by co-operation with the Population Register, Vocational Student Register, Graduate Register, Register of the Unemployed. The Employment Register can be used as a basis for conducting the population census. 3. In further studies should be made on the usefulness of the creating a single Labour Market Research Register and possible inclusion of the out-of-work pensioners, housewives/husbands and other potentially economically active population in the register. It would be useful to involve higher education institutions, e.g. the University of Latvia, in 110 conducting the studies by establishing a labour market research institute there that would co-ordinate the labour market research. 4. The Central Statistical Bureau of the Republic of Latvia should establish a new indicator – the unused labour force index (ULI). In determining the index the total number of the job seekers and the persons who have left the country should be related to the number of the economically active population. In the future ULI could be used for detailed analysis of labour market in the regional cross-section of the country. 5. To establish the number of the persons who have left the country, the Central Statistical Bureau should include questions about the family members who have emigrated in their surveys. The acquired data would not fully reflect the actual situation, however it would be a substantial basis for the examination of the economic situation. To the Ministry of Education and Science of the Republic of Latvia: 1. The newly created institution that would conduct research on the usefulness of creating a single Labour Market Register and inclusion of the out-of-work pensioners, housewives/husbands and other potentially economically active population in the register, should co-operate with the Employer Confederation, professional associations and other nongovernmental organizations as well as educational institutions and use their scientific and research potential in the labour market studies by updating the academic and vocational education programmes and achieving their bigger compliance with the current labour market requirements and its future changes. 2. Changes must be implemented in the education supply based on the medium-term labour force demand forecasts. High quality vocational education must be developed in the education system that provides training for the masters of crafts in compliance with the technological progress and change of generations because currently explicit majority of workers in manufacturing and construction sectors represent the age group of 40–59 years. This particularly concerns the following occupations: construction specialists, mechanics and locksmiths. 3. A more accessible programme must be designed with the involvement of the EU funds for the unemployed persons to provide for the acquisition or completing of education. Along with the recovery of the economy from the recession and start of economic growth this would contribute to a qualitative improvement of the labour market and decrease structural unemployment. 111 To the Ministry of Economy, Ministry of Welfare and Ministry of Environment Protection and Regional Development of the Republic of Latvia: - When developing the Policy for the Employment and Regional Development of Latvia for the period until 2030, the results of demographic forecasts should be considered suggesting that after 2010 the number of the working age inhabitants will decrease faster than the total number of population. The decreasing of the total number of inhabitants as well as working age population is expected in all regions of Latvia, except the district of Riga, in the forecasting period until year 2030. To the Ministry of Welfare and State Employment Agency of the Republic of Latvia: - To design the programme of subsidized jobs thus relieving employer tax payments for the employed persons. The programme should be aimed at the jobs that will be able to exist without subsidies under normal economic conditions. When implementing the programme the control mechanism should be applied to prevent the abuse of the support. To the Employer Confederation of Latvia and Ministry of Education and Science of the Republic of Latvia: - To design and implement a programme that would provide the youth not having prior work experience with occupational skills by practicing in enterprises. This would bring a qualitative labour force improvement in the youth’s age group. Considering that such measures would require employers’ resources, the employer subsidy and control mechanism must be designed. To the Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia: - To ensure that the competent state institutions, when designing the labour market policy, would consider the importance of the alignment of the education system with the needs of the labour market by following the changes in the occupational labour demand and developing the system of life-long learning. The competent state institutions that conduct research and design forecasts regarding labour market (Ministry of Economy, Bank of Latvia) should inform wider public about the results of their research. 112 AUTHOR’S PUBLICATIONS AND REPORTS TO CONFERENCES The author has reported on the research results in several international and local conferences: 1.Kasalis E., Purmalis K. 65th Conference of the University of Latvia. Latest developments in the labour market policy of Latvia in terms of the quantitative and qualitative labour demand surveys. 9 February, 2007, Riga. (In Latvian) 2. Purmalis K., Skapars R. 66th Conference of the University of Latvia. Aspects of labour market improvement with the accession of Latvia to the European Union. 12 February, 2008, Riga, Latvia. (In Latvian). 3.Kasalis E., Purmalis K. New Socio-economic challenges of development in Europe 2008. Labour market issues. Surveys in Labour market research: Theoretical and practical aspects. 3 October, 2008, Riga, Latvia. 4.Kasalis E., Purmalis K. International Scientific Conference „International Business development: Globalization, Opportunities, Challenges”. The studies of the labour force and the labour market of Latvia. May 16, 2008, Vilnius, Lithuania. 5.K. Purmalis. 67th Conference of the University of Latvia. „Factors affecting unemployment and the opportunities of addressing them in Latvia. 5 February, 2009, Riga. (In Latvian) Research results have been summarized in 12 scientific publications, the most significant of them being: 1. Purmalis K., Skapars R., Possible alterations in migration resulting from the integration of Latvia in the European Union. Acta Universitatis Latviensis, Vol. 677, Economics and Management Sciences, University of Latvia, 2004. (In Latvian) 2. Restructuring Problems of Latvia’s Economy: Monography/ edited by Skapars R. and Sumilo E., co-author. –Riga: LU akadēmiskais apgāds, 2005, 398 pp. (In Latvian) 3. Purmalis K., Skapars R., Kroders K., Latvia’s Labour Market in the European Union Integration Process. //LCS Key Directions of Research in Economics and Law in 2004. No.10 – R: Latvian Science Council Expert Commisssion on Economics and Law, 2005 4. Effect of restructuring the economy and society of Latvia on business competitiveness and population living standard: Monography/ edited 113 by Skapars R. and Sumilo E., co-author. –Riga: LU akadēmiskais apgāds, 2006, 339 pp. (In Latvian) 5.Kasalis E., Purmalis K., Interpretation Aspects of Employer Surveys. Acta Universitatis Latviensis, Vol. 718, Economics VI, University of Latvia, 2007. (In Latvian) 6.Detailed labour force and labour research across sectors of economy: Monography/ edited by Dubra E., co-author.-Riga: University of Latvia, 2007, 223 pp. (In Latvian) 7.Kasalis E., Purmalis K., The Studies of the Labour Force and Labour Market in Latvia, Proceedings of International Scientific Conference „International Business Development: Globalization, Opportunities, Challenges”, International Business School at Vilnius University, Lithuanian Economist Association, Lithuania, Vilnius 2008 8.Dubra E., Kasalis E., Purmalis K. Research Study of Labour Force Supply and Labour Market Demand of National Economy in Latvia. Transformations in Business&Economics, Vol.7, No 3(15), Kaunas Faculty of Humanities, Vilnius University, Lithuania, 2008
